iklan

EKONOMIA, HEADLINE

Governu aprova remunerasaun ba kargu xefia ADN, I.P

Governu aprova remunerasaun ba kargu xefia ADN, I.P

Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, prezide reuniaun Konsellu Ministru, iha Palásiu Governu, kuarta (29/12). Imajen TATOLI/Francisco Sony

DILI, 29 dezembru 2021 (TATOLI)–Governu liuhosi reuniaun Konsellu Ministru (KM) aprova Projetu Dekretu Governu, ne’ebé aprezenta hosi Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, ne’ebé subtitui hosi Ministru Planu no Ordenamentu, José Maria do Reis, kona-ba remunerasaun ba kuadru Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál, Institutu Públiku (ADN, I.P).

Ministru Prezidénsia KM, Fidelis Manuel Leite Magalhães, hateten, inisiativa ne’e ho objetivu atu estabelese remunerasaun ba traballadór no titulár orgaun ADN, I.P.

“Remunerasaun ne’e to’o $4.500, ba kargu xefia, ne’ebé atribuisaun ne’e tanba ADN  hanesan ajénsia espesializada ho natureza serbisu komplexu, entaun presiza iha remunerasaun di’ak atubele hetan ema ho abiladade di’ak,” Portavóz Governu relata hafoin reuniaun ezekutivu, iha Palásiu Governu, kuarta ne’e.

Projetu ne’e hanesan rezultadu reestruturasaun, liuhosi Dekretu-Lei númeru 60/2020, loron 25 novembru, ne’ebé transforma ona ADN sai institutu ne’ebé integra iha Administrasaun Indireta Estadu nian.

Notísia relevante: Reuniaun KM: transforma ADN ba institutu públiku

Ministru espika, ADN nia saláriu fahe ba komponente rua, ida prevee ba asesór sira, ne’ebé depende ba ema-nia abilidade kualifikadu, tanba projetu sira ne’ebé envolve ADN iha natureza espesiál no montante boot.

“Ezemplu bainhira ita halo projetu hanesan fibra óptika, aeroportu no projetu sira ne’ebé presiza asesoria hodi asesor internasionál sira ne’ebé kualifikadu duni ba aeroportu, ida-ne’e presiza esforsu komplexu. ADN iha kategoria ketak ba asesoria espesializadu,” nia akresenta.

Aleinde ne’e, komponente seluk mak kuadru ne’ebé ezerse funsaun hanesan Diretór Ezekutivu no halo funsaun ne’e iha estrutura institutu públiku ne’e.

Nune’e, proposta ne’ebé hato’o hanesan esforsu di’ak ida atu regulariza saláriu sira iha ajénsia autónoma sira atu labele a’as liu Prezidente Repúblika.

“Entaun, saláriu hirak ne’e halo hanesan remunerasaun no saláriu mensál, maibé la’ós atribui direitu extra seluk iha saláriu ne’e, ho forma seluk katak bainhira sira simu saláriu ne’e, maka kobre buat hotu ona,” nia tenik.

Rejime ne’e la prevee hanesan reforma ba entidade sira, tanba atribui saláriu bainhira sira ezerse hela sira-nia funsaun no kuandu termina funsaun maka saláriu mós para.

Kriasaun ADN bazeia ba dekretu-lei 11/2011 iha tempu IV Governu Konstitusionál, ne’ebé iha kompeténsia atu avalia ho forma rigoroza, ba projetu kapitál dezenvolvimentu ne’ebé bazeia ba análize kustu benefísiu no monitoriza implementasaun no ezekusaun projetu liuhosi sistema sertifikasaun kualidade.

Nune’e mós, halo rasionalizasaun rekursu finanseiru ne’ebé disponível ba dezenvolvimentu nasionál no atividade ekonómika iha nível nasionál no lokál.

Ajénsia ne’e halo serbisu integradu iha administrasaun direta Estadu, ho estrutura orgánika flexibel atu fasilita hetan obra ne’ebé efikásia no seguru.

Aleinde ne’e, halo kontratasaun ba projetu kapitál dezenvolvimentu no jestaun akompañamentu projetu integradu iha programa dezenvolvimentu distritál no lokál, inklui kontrolu direitu ba kustu projetu.

Jornalista : Antónia Gusmão

Editora     : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!