iklan

EDUKASAUN, HEADLINE

Profesór 86 ne’ebé dedika aan iha era tolu hetan ona kondekorasaun husi Estadu

Profesór 86 ne’ebé dedika aan iha era tolu hetan ona kondekorasaun husi Estadu

Prezidénsia Repúblika, José Ramos-Horta hasai foto hamutuk iha kondekorasaun manorin sira hamutuk na’in-98, iha Bairru-Pité, segunda (27/11). Imajen Tatoli/Egas Cristóvão

DILI, 27 novembru 2023 (TATOLI) – Profesór na’in-86 ne’ebé dedika nia-aan iha setór edukativu hahú husi tempu portugés, indonézia mai to’o ukun-aan, hetan ona kondekorasaun husi Prezidente da Repúblika (PR), José Ramos Horta, ho Orden Timor-Leste, Grau Medalla, Grau Insígnia no Méritu no atribui mós sertifikadu rekoñesimentu ba dezempeña funsaun ba benefísiu Timor-Leste nian.

Husi totál manorin sira ne’e, na’in-35 simu Grau Medalla, 41 hetan Medalla Insígnia no sanulu kondekora ho Medalla Méritu nian.

Xefe Estadu hateten kondekorasaun ba manorin ne’e la’ós ba dahuluk, maibé Estadu halo ona ba daruak. Iha 2010, fulan-maiu kondekora ona profesór lubuk ida ba sira-nian dedikasaun tomak iha área edukasaun.

“Ha’u haree lista ne’ebé Ministra Edukasaun submete kuaze iha profesór lubuk ida maka entrega sira-ninia vida hodi hanorin iha eskola sira ne’e. Balun sira-nian tinan [karreira iha] edukasaun ne’e kuaze husi 50 até 60”, Ramos Horta dehan iha Palásiu Prezidensiál, Bairru Pité, ohin.

Prezidente Repúblika salienta katak profesór sira-nian dedikasaun ba setór edukativu iha Timor-Leste boot tebes, maibé atu rekoñese sakrifísiu ne’ebé sira halo presiza iha polítika ida ne’ebé di’ak. Agora, ho esforsu ne’ebé Estadu halo hakarak valoriza netik kontribuisaun ne’ebé sira oferese ona ne’e atu sira-nian metade vida ne’ebé iha bele hetan netik rekoñesimentu husi Estadu.

Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta kondekora manorin sira hamutuk na’in-98, iha Bairru-Pité, segunda (27/11). Imajen Tatoli/Egas Cristóvão

“Lori Estadu nian hakarak hato’o parabéns ba dedikasaun hotu ne’ebe maka profesór sira fó ona ba rai ida ne’e, liuhusi área edukasaun ne’ebé prosesu sira halo ona iha aprendizajen nia laran”, realsa.

“Bainhira ema ida hili dalan sai manorin ka mestre tenke prontu simu konsekuénsia hodi enfrenta nia moris. Bainhira tenke la’o ain hodi bá hanorin iha eskola sira. Purtantu, ida ne’e maka dedikasaun ne’ebé profesór sira oferese ona. Karik ba sira ne’ebé maka seidauk hetan oportunidade sei iha tempu seluk atu organiza fali hodi hetan mós kondekorasaun husi Estadu”, adianta.

Iha fatin hanesan, Ministra Eduaksaun, Dulce de Jesus, afirma katak manorin na’in-86 ne’ebé hetan ona rekoñesimenu husi Estadu ne’e tanba sira dedika aan ona hodi sai manorin iha era tolu husi tempu portugés, okupasaun Indonézia no ukun rasik-aan.  Husi profesór 86 ne’ebé hetan ona rekoñesimentu ne’e balun reforma ona no seluk sei kontinua hanorin.

Profesór kondekoradu sira ne’e mai husi munisípiu hotu iha territóriu no barak liu mai husi área remota. “Maske ohin loron profesór reformadu no sira ne’ebé sei ativu hela mezmu iha ona kondisaun saúde ne’ebé ladún di’ak, maibé sira kontente tanba bele hetan rekoñesimentu husi Estadu liuhusi kondekorasaun Ordem Timor-Leste”, afirma.

Profesór kondekoradu ho Grau Insígnia, Floriano Guterres da Silva, hateten nia dedika aan sai profesór, iha loron 02 outubru 1973, hahú husi Eskola Sekundária Tékniku Vokasionál Dom Bosco Fatumaka. Durante sai nu’udar manorin hahú husi tempu portugés, nia hanorin dixiplina tékniku enjeñaria, depois iha okupasaun Indonézia hanorin matemátika no relijiaun no iha ukun aan hanorin língua portugeza iha Eskola Tékniku Vokasionál Fatumaka.

Profesór Floriano husu ba ninia maluk manorin sira hotu ne’ebé sei iha idade produtiva atu kontinua garante kualidade edukasaun iha nasaun ne’e hodi nafatin hatudu responsabilidade. Tanba Timor-Leste presiza nafatin dosente jerasaun foun sira-ninia dedikasaun no motivasaun hodi bele dezenvolve rai ida ne’e atu lori dezenvolvementu di’ak liután ba nasaun.

“Bainhira rai ida ne’e atu la’o ba oin presiza edukadór sira-ninia dedikasaun no prestasaun, nune’e lori ita-nian oan sira bele aprende siénsia ho di’ak liután”, dehan.

Florindo da Silva daudaun sai mós formadór ba profesór sira iha eskola tékniku vokasionál iha territóriu no hanesan mós dosente iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) destakadu iha Baucau nu’udar dosente lingua portugeza ba nivel baxarelatu.

Husi totál lista dosente ne’ebe maka antes ne’e Ministériu Edukasaun fó sai katak sei iha profesor hamutuk na’in-90 maka sei hetan kondekorasaun husi Prezidente Repúblika iha loron 27 novembru, maibé depois konfirma fali iha de’it 86 maka fiksa hodi simu kondekorasaun.

Orden Timor-Leste kria liuhusi Dekretu-lei n.u 20/2009, 6 maiu, no Medalla Méritu kria liuhusi Dekretu-lei n.u 15/2009, 18 marsu, atu rekoñese no agradese militár, polísia, no sivíl, nasionál no internasionál sira, ne’ebé serví ba nasaun iha prol reforsu orden sosiál no asaun sira kontribui ba pás no estabilidade nasionál. Medalla Méritu simboliza mós gratidaun ba nasionál no sira ne’ebé, iha parte barak iha mundu, dezempeña papél ativu o krusiál iha dezenvolvimentu demokrasia iha país.

Tuir Dekretu Prezidente Repúblika, profesór sira ne’e dezempeña atividade inkansavelmente ba povu iha setór oioin dezenvolvimentu nasionál durante sira-nian perkursu profisionál iha Timor-Leste, iha balun liu dékada lima.

Notísia relevante: Prezidente Repúblika sei kondekora profesór na’in-90

Jornalista: Tomé Amado

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!