iklan

EDUKASAUN, HEADLINE

Eleva koñesimentu, Espesialista Brazíl sei fó formasaun ba profesór timoroan sira

Eleva koñesimentu, Espesialista Brazíl sei fó formasaun ba profesór timoroan sira

Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu no Eskola Téknika, Domingos Lemos Lopes. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 01 agostu 2024 (TATOLI) –Ministériu Edukasaun (ME), halo kooperasaun ho Governu Brazíl, hodi fó formasaun ba profesór sira ne’ebé hala’o atividade letiva iha estabelesimentu ensinu sira inkluzivamente Ensinu sekundária tékniku vokasionál (ESTV), destinada ba iha área produtiva.

“Kooperasaun entre Edukasaun Timor-Leste ho Brazíl ne’ebé mak ita atu dezloka profesór Brazíl na’in-11 ba munisípiu Baucau, Dili, Ermera, Covalima no Bobonaro hodi fó formasaun ba ita-nia profesór sira ne’ebé hanorin iha ESTV. Formasaun ida-ne’e bele eleva ita-nia profesór sira-nia koñesimentu ba área destinada,” Sekretáriu Estadu ba Ensinu sekundáriu jerál no Ensinu sekundáriu tékniku-vokasionál, Domingos Lemos Lopes hateten, iha salaun Universidade Católica Timorense (UCT), Balide, kinta ne’e.

Nia hatutan, profesór Brazíl na’in-11 ne’e espesialista iha área produtiva nian, sei hahú fó formasaun ba profesór iha munisípiu lima ne’e, iha loron 5 agostu to’o dezembru.

Espetativa husi kooperasaun, tuir ezekutivu ne’e, ba projetu pilotu formasaun profesór ida-ne’e bele atinje sertifikasaun profesionál ba profesór ESTV sira iha área produsaun iha Timor-Leste, nune’e profisionál edukasaun sira bele sertifika estudante sira.

“Ami mós hanoin atu prepara estudante sira ba sertifikasaun duplu ne’ebé fó sai husi INDMO. Ami hakarak dezenvolve koñesimentu tékniku-sientífiku relasiona ho área produsaun ESTV nian. Ami iha intensaun atu hadi’a dominasaun lian portugés entre ami-nia profesór no alunu sira,” nia dehan.

Membru Governu ne’e hatutan, Ministériu Edukasaun mós prepara estudante sira ho kualidade atu garante ba sira oportunidade ida atu tama iha merkadu traballu ne’ebé di’ak iha nível nasionál, rejionál no globál.

“Tanba IX Governu Konstitusionál nia objetivu mak atu hamenus taxa dezempregu liuhusi fornese asesu ba edukasaun tékniku-vokasionál ho kualidade, hanesan identifika ona iha objetivu Dezenvolvimentu Sustentável,” nia dehan.

“Ba ida-ne’e, Ministériu Edukasaun la poupa esforsu atu garante formasaun kontínua ba ita-nia profesór sira no ba ita-nia estudante sira hodi hadi’a kurríkulu, sertifikasaun no investimentu iha infraestrutura eskola nian. Ita hatene katak ita sei dook hosi ideál, maibé Ministériu Edukasaun iha kompromisu atu hadi’a sistema Ensinu Sekundáriu Tékniku-Vokasionál ba tinan governasaun tuir mai,” nia esplika.

Ho ida-ne’e, Ministériu Edukasaun agradese ba Governu Brazíl, ba apoiu tomak dezde inísiu perspetiva atu harii hikas kooperasaun ba setór edukativu. Importante atu destaka importánsia atu harii hikas kooperasaun entre Timor-Leste no Brazíl, nasaun maun-alin sira CPLP nian.

“Kooperasaun ne’e la’ós de’it hametin lasu entre ita-nia nasaun sira, maibé mós kontribui ba avansu edukasaun no dezenvolvimentu iha nasaun rua ne’e,” autoridade ne’e reitera.

Prezidente Institutu Nasionál Formasaun Dosente Edukasaun no Profesionál (INFORDEPE), Domingos Martins, hatete, projetu pilotu ida-ne’e sei foka nia intervensaun iha área formasaun ba profesór sira husi programa produtivu ba ESTV atu konsolida sistema edukasionál iha Timor-Leste.

“Profesór na’in-11 ne’e sei koloka ba iha ESTV ida iha Baucau, ESTV Malibaca Yamato Bobonaro, ESTV Akar-Laran Suai no ESTV Claret (Salele), iha Covalima, ESTV ekonomia no komérsiu Becora, eskola téknika Becora, ESTV 28 de Novembro Becora no ESTV Informática Fomento Comoro iha Dili, ESTV Railaco, ESTV Martinho Guissar Udo Hatolia B (Fatubesi) no ESTV Ernesto Fernandes Dudo Gleno, iha Ermera,” prezidente ne’e dehan.

Kursu formasaun ida ne’e, profesór hamutuk 117 ne’ebé mak sei tuir, módulu ba iha formasaun ne’e área produtiva mak, kontabilidade, komérsiu, sekretariadu, jestaun ekipamentu informátiku, lian programasaun, multimedia, produsaun agríkola no konstrusaun sívil. No formasaun ne’e mós bele inklui komponente sira mentorizasaun sientífiku-pedagójiku, observasaun klase, ko-ensinu, apoiu individualizadu no supervizaun sientífiku-pedagójiku.

“Importánsia husi projetu ida-ne’e hakat liu formasaun ba ita-nia profesór sira iha eskola sira, tanba ida-ne’e mós hakarak prepara ita-nia foin-sa’e sira atu hasoru dezafiu sira merkadu traballu nian, hodi fornese ba sira abilidade téknika no profisionál ne’ebé nesesáriu atu kontribui ho signifikativu ba ritmu ne’ebé lalais husi dezenvolvimentu no progresu sosio-ekonómiku Timor-Leste nian. Espera katak ho formasaun ida-ne’e bele enrikeza liu tan ita-nia manorin sira ne’ebé hanorin hela iha área produtivu liu-liu iha ESTV,” nia tenik.

Ministra konselleira enkarregada negósiu embaixada Brazíl iha Dili, Rita da Cassia Lott Marques dezeja ba profesór sira katak susesu barak iha jornada foun ida-ne’e, aproveita didi’ak formasaun sira-ne’e hodi bele kontribui ba avansu ensinu tékniku vokasionál iha Timor-Leste.

“Agradese ba ema hotu ne’ebé kontribui ba inísiu husi projetu ida-ne’e no ami fiar katak projetu ida-ne’e sei kontinua tanba ida-ne’e iha ona rezultadu ne’ebé di’ak. Ami fiar katak ami bele ajusta sa’ida de’it maka presiza atu ajusta iha tempu oin mai. Hakarak dezeja ba profesór sira susesu barak iha jornada foun ida ne’e katak ita-boot sira sei nabilan loos no bele kontribui hamutuk ho imi-nia kolega sira ba avansu ensinu tékniku vokasionál iha Timor-Leste,” nia tenik.

 Jornalista: Osória Marques

Editór: Rafael Ximenes de A. Belo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!