iklan

SAÚDE, VIKEKE

Sentru saúde Uatukarbau rejista moras IRA 1.375 iha trimestre dahuluk

Sentru saúde Uatukarbau rejista moras IRA 1.375 iha trimestre dahuluk

Sentru saúde Uatukarbau rejista kazu moras IRA hamutuk 1.375 durante trimestre dahuluk. Imajen Tatoli/Vitorino Lopes da Costa.

VIKEKE, 02 Abríl 2025 (TATOLI)—Xefe Sentru Saúde postu Uatukarbau, munisípiu Vikeke, Caetano Gaspar, informa hahú husi fulan-Janeiru to’o Marsu (trimestre dahuluk) ne’e sentru saúde Uatukarbau rejista kazu moras Insfesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) hamutuk 1.375.

“Iha trimestre dahuluk ne’e, ami rejista kazu moras iha sentru saúde Uatukarbau ne’e númeru aas liu mak IRA 1.375 no moras seluk hanesasn diárea hamutuk 132 no kazu diarea ho raan hamutuk sia (9). Kazu hirak ne’e, agora daudaun ami rejista iha Uatukarbau, bázeia ba ita-nia populasaun sira asesu iha fasilidade saúde no sira halo tratamentu iha sentru saúde no postu saúde iha postu Uatukarbau,” Caetano Gaspar hateten ba jornalista sira iha sentru saúde Uatukarbau, ohin.

Xefe Sentru Saúde Postu Uatukarbau munisípiu Vikeke, Caetano Gaspar. Imajen Tatoli/Vitorino Lopes da Costa.

Nia aprezenta, kazu moras IRA no diárea rejista tanba kauza husi rai-rahun, ahi-suar, konsumu bee matak, nune’e daudaun ne’e tempu udan dalaruma inan sira prepara hahan la ijene, entaun labarik sira konsumu hahan sira bele hetan moras diarea.

“Agora daudaun ita observa ba estrada rai-rahun barak no ita-nia inan-aman sira tein uza ai, entaun ninia poluisaun ne’e mak provoka mosu IRA ne’ebé afeta ba labarik no ema boot sira. Kona-ba diarea ne’e liga prepara hahan dalaruma modo fase la moos, ita fila fó ba oan sira konsumu, entaun impaktu ba labarik hetan moras diárea,” nia hateten.

Nia dehan, atu prevene ba moras IRA no diárea tenke hado’ok aan husi rai-rahun ka taka inus no prepara hahan tenke fase moos modo-tahan sira, atu nune’e labele hetan moras.

“Iha ne’e ita-nia komunidade hetan moras, sira mai tratamentu pesoál saúde fó ai-moruk ba sira hodi konsumu. Alende ne’e, ami mós fó formasaun saúde ba komunidade atu sira bele halo prevensaun ba moras IRA no diarea ne’ebé daudaun ne’e rejista iha sentru saúde,” nia dehan.

Kona-ba estoke ai-moruk, nia dehan, sentru saúde Uatukarbau inklui postu saúde ne’e ai-moruk primaria hanesan amoxicilin, paracetamol no anti biotik sei sufisiente hodi fó atendementu ba komunidade iha postu Uatukarbau.

“Ami-nia estoke ai-moruk sei sufisiente hodi fó atendementu ba ita-nia komunidade, tanba ami halo jestaun. Bainhira ai-moruk hela semana ida-nian, ami halo ona pedidu ba munisípiu ne’ebé distribui mai Uatukarbau. Ho ida-ne’e mak ami-nia estoke ai-moruk sei sufisiente ne’e,” nia hateten.

Tuir dadus, iha fulan-Janeiru ne’e sentru saúde Uatukarbau rejista moras IRA hamutuk 635, iha Fevereiru hamutuk 442 no iha fulan-Marsu ne’e rejista moras IRA hamutuk 298.

Kona-ba miras diáreia, sentru saúde rejista iha fulan-janeiru hamutuk 73, iha Fevereiru hamutuk 38 no iha fulan-Marsu ne’e zero (0), no moras diáreia ho raan ne’e iha fulan-Janeiru rejista rua (2), iha Fevereiru hitu (7) no fulan-Marsu zero (0).

Tuir dadus, pesoál saúde Uatukarbau hamutuk na’in-76 ne’ebé kompostu husi médiku, parteira, enfermeiru, saúde públiku, farmásia no laboratóriu ne’ebé durante ne’e fó atendementu ba komunidade Uatukarbau.

Moras Infesaun Vias Respiratória Aguda (IRA)

Moras infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) mak infesaun viral (infeksaun ne’ebé kauza hosi virus) ne’ebé akontese iha ita-nia dalan iis nian. Bainhira ita dada iis anin sei halai tuir ita-nia dalan iis nian antes to’o iha pulmaun. Normalmente ita-nia dalan iis hahú ka forma hosi Inus, Kavidade nasal (inus kuak), faringe no laringe (kanál rua ne’ebé nia lokalizasaun iha kakorok).

Anin sei pasa hosi dalan-isin hirak ne’e molok tama ba traqueia no pulmaun. Infesaun ne’ebé akontese iha ita-nia dalan-iis sei provoka ka halo ita sente susar no la konfortavél bainhira dada iis, no nu’udar konsekuénsia sei halo ita-nia isin falta anin hodi hala’o nia funsaun ho di’ak. Moras ida-ne’e fasil tebes da’et no fasil tebes atu kura.

Kauza hosi Infesaun Vias Respiratória Aguda

Moras IRA kauza hosi virus no bakteria ne’ebé invade diretamente ita-nia dalan iis liuhosi matan, inus no ibun. Virus sira-ne’ebé hamosu moras ne’e mak hanesan Rhinovirus, Coronavirus, Virus parainfluenza, no adenovirus.

Fatór sira-ne’ebé kontribui hetan moras IRA

Fatór sira-ne’ebé kontribui atu hetan moras IRA mak hanesan (1) Relasaun ho Individu; Laabarik sira-ne’ebé la simu imunizasaun, bebé ne’ebé la hetan susu hosi inan, bebé no labarik sira menór ho idade tinan ida, sistema imunolojia fraku (daya tahan tubuh lemah), má nutrisaun, moras krónika, ijiéne pesoál ne’ebé la di’ak.

Relasiona ho Ambiente mak; Mudansa temperatura ambientál, poluisaun (rai-rahun), asinamentu (kepadatan, overcrowding), falta ventilasaun iha uma, fumadór barak (su’ar hosi sigaru bele hasa’e insidénsia ba moras ne’e) no ahi-su’ar.

Transmisaun

Moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) transmite ka da’et liuhosi kontaktu direta (koali’a, fani, kabeen) ho ema ne’ebé hetan tiha ona moras ne’e.

Sintóma

Moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) sei hatudu sinál no sintóma hanesan; Inus been turu no suli ka inus metin, me’ar (me’ar maran), isin kolen ka baruk, isin manas (dalaruma), garganta moras, no ulun moras (dalaruma).

Tratamentu

Tratamentu ba iha moras infesaun vias respiratóriu aguda (IRA) iha oin rua (2) mak tratamentu medikamentoza (ho aimoruk) no tratamentu non-medikamentosa (la uza ai-moruk).

Tratamentu medikamentoza (ho aimoruk): médiku sira mak sei fó aimoruk bainhira ita ba hala’o konsulta iha sentru saúde ka iha ospitál. Tratamentu non-medikamentoza (tratamentu la ho ai-moruk): tratamentu ne’ebé prátiku no ita bela halo hanesan suas ho bee manas nia su’ar, hemu bee no jus barak, deskansa barak no selu-seluk tan.

Prevensaun

Moras infesaun vias respiratóriu fasil tebes atu kona ema maibé fasil tebes mós atu prevene, sé ita iha konsiénsa no kultura saudavel. Asaun ka hahalok sira-ne’ebé ita tenke halo hodi prevene moras ne’e mak hanesan; fase liman ho sabaun, hadook aan hosi ahi-su’ar no rai-rahun, taka inus no ibun bainhira fanin ka me’ar, susu-been ekskluzivu ba bebé foin moris to’o fulan neen (6), labele fuma besik, halo vasinasaun, no kuidadu ijiéne pesoál.

Jornalista : Vitorino Lopes da Costa

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!