DILI, 16 Abríl 2025 (TATOLI)—Parlamentu Nasionál (PN) liuhusi reuniaun plenária estaordinária, kuarta ne’e, aprova proposta-lei númeru 16/VI(2a)-alterasaun daruak lei númeru 25/2021, 2 Dezembru, Lei Organizasaun Judisiária iha finál globál.
Deputadu sira halo diskusaun ba proposta-lei ne’e ho karatér urjénsia, nune’e iha plenária estaordinária ne’e halo diskusaun no votasaun iha jeneralidade, espesialidade no kontinua kedas votasaun iha finál globál.
“Votasaun finál globál afavór 39 kontra 18 no abstensaun ida, ne’ebé finál globál pasa,” Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Maria Fernanda Lay, fó sai iha sala plenária.
Ho aprovasaun ne’e, meza fó hikas proposta-lei ne’e ba Komisaun A ne’ebé trata asuntu Justisa no Konstituisionál hodi halo redasaun hafoin submete fali mai meza PN mak sei envia ba Prezidente Repúblika (PR) ne’ebé iha kompeténsia eskluziva atu promulga.
Notísia relevante : Alterasaun Lei Organizasaun Judisiária fó dalan ba PR nomea PTR
Tuir testu orijinál proposta-lei ne’ebé Governu aprezenta alterasaun lei númeru 25/2021, 2 Dezembru, Lei Organizasaun Judisiária altera husi lei númeru 12/2022, 21 Dezembru.
Hodi altera artigu 77 husi lei vijente pasa ho nia redasaun tuir mai hanesan iha númeru 1, hateten Supremu Tribunál Justisa deklara instala tuir termu artigu 79, hafoin kumprimentu prosedimentu previstu iha prezente títulu. Númeru 2, Tribunál Rekursu deklaradu instaladu, tuir termu artigu 79, hafoin kumprimentu ba prosedimentu previstu iha prezente títulu.
Enkuantu, halo aditamentu mós ba artigu 76a ho nia redasaun artigu 76a, kona-ba nomeasaun Prezidente atuál Tribunál Rekursu. Iha númeru 1, hateten enkuantu atuál Tribunál Rekursu ezerse podér ne’ebé Konstituisaun no lei atribui ba Supremu Tribunál Justisa no Tribunál Superiór Administrativu, Fiskál no Konta, ninia Prezidente nomeadu husi Prezidente Repúblika, ba mandatu tinan-haat.
Iha númeru 2, hateten bele nomeadu Prezidente atuál Tribunál Rekursu tuir termu prezente artigu, juís direitu ne’ebé loron nomeasaun, prense kumulativamente ninia rekezitu hanesan tuir mai :
a). Iha kategoria profisionál juiz direitu primeira klase ou juís direitu segunda klase.
b). Iha ezersidu, pelumenus durante tinan 20, atividade profisionál iha majistradu judisiál.
Deputadu Bankada Opozisaun husi FRETILIN, Joaquim dos Santos, halo observasaun ba artigu 76a no hato’o katak tuir lolos la presiza tanba iha regra aplikável durante ne’e, mezmu durante ne’e iha lapsu aplikasaun maibé kompeténsia Prezidente Repúblika kontinua halo nomeasaun ba Prezidente Tribunál Rekursu (PTR).
“Intensaun proposta ne’e mai la’os atu hadi’a norma ne’ebé laiha, maibé sai de’it instrumentu atu polítiku Governante sira bele kontrola Tribunál, kuandu dehan juís direitu segunda klase bele nomea PTR, rasosinu ne’e nia kontra no viola prinsípiu legál kabe ba Konsellu Superiór Majistradu Judisiál no prinsípiu Konstituisionál,” nia kestiona.
Tuir Deputadu Joaquim, atu nomea PTR tenke sai uluk membru, labele foti fali husi primeira instánsia mak automátikamente sa’e ba Prezidente Supremu Justisa, tanba ne’e laiha nesesidade atu aprova dokumentu ne’e.
“Polítikamente proposta ida-ne’e mai hanesan rezultadu konspirasaun Parlamentu no Governu atu paraliza komisaun instaladora ne’ebé atu prepara harii Tribunál ho tempu, tanba ne’e mak Governu hakarak altera artigu 76,” nia hateten.
Deputadu Bankada Governu husi CNRT, Romeio Moises, hateten, iha pasadu nomeasaun PTR kaer de’it ba regulamentu UNTAET nian, ne’ebé mak sita mós atu kria bainhira nomea PTR tenke kria diretiva ida lori hatúr norma ne’ebé mak bele la’o tuir Konstituisaun.
“Ha’u bele ko’alia nomeasaun Prezidente Tribunál Rekursu durante ne’e, ko’alia kona-ba Konstituisaun laiha legalidade, tanba iha ne’e la ko’alia, maibé Tribunál Relursu tuir Konstituisaun bele hala’o knaar Tribunál Majistradu Judisiál no Tribunál Kámara Konta, hanoin alterasaun ne’e atu fó legalidade no luan tan lejitimidade ba Prezidente Repúblika,” nia argumenta.
Deputadu ne’e prefere IX Governu hakotu nomeasaun PTR pasadu nian no agora tenke la’o tuir Konstuisaun, tanba ne’e mak fó biban ba PR tanba nomeasaun PTR sei hetan mós hanoin husi Governu la’ós automatikamente PR fó pose.
Nia konsidera, alterasaun ne’e la’os konspirasaun, tanba ne’e Bankada Opozisaun bele ko’alia, maibé demokrasia hatúr iha PN.
“Ita-boot sira-nia interpretasaun, maibé husi Bankada Governu lei ne’e fó legalidade no lejitimidade hodi Prezidente Repúblika bele nomea Prezidente Tribunál Rekursu. Ha’u la dehan sé mak atu ba asume hanesan Prezidente Tribunál Rekursu tenke juís primeira klase ou segunda klase, hanoin Prezidente Repúblika nia kompeténsia atu nomea Prezidente Tribunál Rekursu haree deit juís karreira ne’ebé halo serbisu iha Tribunál, la’os la ko’alia primeira no segunda klase, se segunda klase nia iha esperiénsia hala’o serbisu iha Tribunál di’ak, tanba sá ladi’ak,” nia argumenta.
Deputadu Bankada Governu ne’e dehan, proposta-lei ne’e pertinente, tanba ne’e husu atu Deputadu Bankada Governu atu fó opsaun polítika iha uma magna.
Aprezenta proposta tolu
Durante diskusaun iha faze espesialidade, Deputadu sira diskute no aprova kada artigu iha proposta-lei ne’e.
Aleinde ne’e, Deputadu sira aprezenta proposta alterasaun tolu.
Proposta númeru 1, aprezenta husi Deputadu Duarte Nunes (CNRT) no Alexandrino Afonso Nunes (PD), hodi altera testu orijinál proposta ne’ebé Governu aprezenta iha artigu 76a, liuliu iha númeru 2, mak bele nomea PTR juís direitu, até a data nomeasaun, tenha exersídu, pelu menus durante tinan 20, atividade profisionál iha majistradu judisiál.
No númeru 2, iha kazu audiénsia, impedimentu ou vakatura, Prezidente atuál Tribunál Rekursu subtitui husi juís iha Tribunál husi sira indika ou iha auzénsia indikasaun, husi juís ne’ebé antigu liu iha Tribunál.
Proposta ne’e parte Governu aseita no hakat votasaun aprova ho votu afavór 37, kontra 18 no abstensaun tolu.
Enkuantu proposta númeru 2, nafatin aprezenta husi Deputadu Duate Nunes (CNRT) no Alexandrino Afonso Nunes (PD) hodi husu revogasaun númeru 1 no 2 artigu 77 ko’alia kona-ba prazu atu halo instalasaun Tribunál sira tuir lei Organizasaun Judisiáriu tanba antes ne’e tau ona prazu maibé dala-rua ona la kumpre, nune’e revoga hasai tiha prazu. Maibé nafatin fó mensajen ba Governu dentru posilidade Governu iha atu kria to’o instalsaun tribunál sira tau ona iha lei.
Proposta ne’e parte Governu simu nune’e hakat ba votasaun no aprovadu ho votu afavór 39, kontra 18 no abstensaun ida .
Ba proposta ikus liu, númeru 3, aprezenta husi Deputadu Bankada Opozisaun FRETILIN, Joaquim dos Santos, refere iha atigu 76a.
Intensaun proposta ne’e, halo mai komprimentu konkluzaun komisaun A aprezenta iha relatóriu tuir prinsípiu Konstituisaun halo referénsia ba antigu Estatutu Majistradu nia norma aplikavável ne’ebé muda tiha ba lei organizasaun judisiál kompeténsia Tribunál Rekursu.
Atu fó kompeténsia PR bele nomea husi juís sira ne’ebé kompoin husi Tribunál Rekursu labele foti husi seluk tanba Konstuituisaun, no aumenta mandatu renovadu tanba lei ne’e aprova, hein bainhira PR promulga no prosesu nomeasaun ne’e iha auzénsia karik presiza subtituisaun. Maibé proposta ne’e hakat votasaun la pasa.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editora : Julia Chatarina