DILI, 06 Agostu 2025 (TATOLI) –Planu ba revizaun lei siberétika, Ministériu Justisa (MJ), daudaun ne’e, envolve instituisaun oioin no apoia husi parseiru dezenvolvimentu internasionál sira hanesan Governu Austrália, Uniaun Europeia (UE), inklui organizasaun internasionál hanesan Organizasaun Nasaun Unida (ONU), Programa Nasaun Unida ba Dezenvolvimentu (PNUD) no Organizasaun Internasionál ba Migrasaun (IOM), hodi haree, analiza no agora sei iha hela faze revizaun téknika.
Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, informa katak dokumentu legál ne’e rasik simu ona ideia husi Gabinete Prokuradór Jerál, ne’ebé halo hela analiza no halo integrasaun husi ekipa tékniku sira-ne’ebé iha kompeténsia hodi prepara versaun ikus husi lei referida.
“Gabinete Prokuradór Jerál fó ona nota importante balun. Nune’e, ami-nia ekipa halo integrasaun husi idea ne’e rasik no kontinua halo konsultasaun ho parseiru internasionál sira-ne’ebé iha koñesimentu ba área seguransa lejislasaun sibernétika nian”, Ministru Sérgio informa ba jornalista sira iha segunda foin lalais ne’e (04/08/2025).
Ministru ne’e afirma tan katak, objetivu prinsipál husi preparasaun lei ne’e atu prodús intrumentu baze legál nasionál ne’ebé forte hodi bele halo prevensaun ba krime sira iha Timor-Leste no bele mós aliñadu ho kompromisu padraun internasionál. “Lei ida-ne’e importante tebes”, nia friza.
Tanba, tuir governante ne’e katak lei ne’e la’ós de’it atu reforsa kapasitasaun nasionál maibé bele mós responde ba demanda husi organizasaun sira hanesan Komunidade husi Nasaun sira ho Lian Portugés (CPLP, sigla portugés), ONU, inklui mós Organizasaun Sudezte-Áziatiku (ASEAN). “tanba ne’e mak ami garante katak dokumentu ida-ne’e, teknikamente, tenke maduru bazeia ba realidade lei sira iha Timor-Leste,” nia esplika.
Padraun lei sibernétika internasionál refere ba konjuntu prinsípiu, regulamentu, no estrutura ne’ebé guia seguransa dijitál, protesaun dadus, no prevene krime sibernétika iha nível globál.
Padraun sira ne’e mak hanesan a) GDPR (General Data Protection Regulation) – Proteje privasidade no konfidensialidade dadus pesoál, husi Uniaun Europeia; b) NIST CSF (Cybersecurity Framework) – Estrutura ba avalia risku no kontrolu seguransa sibernétika, orijen husi EUA (National Institute of Standards and Technology); c) PCI DSS (Payment Card Industry Data Security Standard) – Regulamentu ba seguransa transasaun finansiál dijitál, orijen husi Industria pagamentu globál; d) COBIT (Control Objectives for Information and Related Technologies) – Modelu governansa ba IT no seguransa organizasaun, husi ISACA (Internasionál), no seluktan.
Aleinde ne’e, Ministru Justisa, Sérgio Hornay hateten, tenke iha apoiu husi polítika hodi aselera lalais prosesu lejislasaun nian maibé tenke prepara ho kuidadu lei referida.
“Ami prefere liu atu prosesu ne’e ho kuidadu duké lalais, tanba se halo ho lalais sei fó impaktu hodi hamosu lei ne’ebé frakeza no ikusmai hamosu insatisfasaun ba públiku, tanba ne’e ami iha komitmentu atu forma dokumentu ne’e ho inkluzivu, kualidade no fó benefísiu di’ak ba nasaun inklui sosiedade Timor-Leste,” nia salienta.
Notísia relevante: https://tatoli.tl/2024/03/11/governu-pn-sei-aprezenta-lei-krime-sibernetika/
Jornalista: Alexandra da Costa
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo




