Top

Menzies-MS-MAPPF realiza simpóziu “One health one ASEAN”

Espesialista Padeatrika Menzies, Josh Francis. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 17 Setembru 2026 (TATOLI)—Menzies School of Health Research hamutuk ho Ministériu Saúde no Ministeriu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta realiza simposiu saude ho tema “One health one ASEAN ka Saúde ida ASEAN ida” fahe abordajen bazeia ba evidénsia sira ba saúde umanu, saúde animál no saúde ambientál iha Timor-Leste.

“Ha’u kontente tebes hodi partisipa iha simpóziuu kona-ba One Health one ASEAN. Ha’u aprende no rona husi timoroan sira iha simpóziu ne’e kona-ba asuntu importante sira foka ba seguransa timor-oan nian nomós haforsa sistema saúde no halo peskiza bazeia ba prioridade nasionál nomós hametin kolaborasaun no amizade sira,” Deputy Director Research Menzies, Josh Francis, ateten banhira hala’o simpóziu tema “one health one ASEAN”, iha CCD, Merkadu Lama, ohin.

Nia afirma, Menzies iha Timor-Leste servisu hamutuk ho Minsitériu Saúde no Minstériu Agrikultura Pekuária no Peska foka ba seguransa timo oan nian nomós haforsa sistema saúde  sira iha Timor-Leste.

“Agradese ba Governu Austrália ne’ebé suporta nafatin projetu sira iha Timor-Leste, nune’e hein katak saúde ida ka one health ami la bele servisu mesak, maibé servisu hamutuk hodi hareee ba kazu sira husi saúde ema, saúde animál no saúde ambientál. Entaun, ha’u hanoin katak husi simpóziu ne’e, ha’u fiar kolaborasaun sira-ne’e bele la’o ho di’ak,” nia hateten.

Ministra Saúde, Elia dos Reis Amaral, hateten simpóziu anuál saúde ida-ne’e, halibur atu fahe rezultadu investigasaun ka research, no uza rezultadu hirak-ne’e atu foti desizaun ne’ebé di’ak liután ba saúde no bem-estar iha Timor-Leste.

“Ha’u agradese ba Menzies School of Health Research Timor-Leste ba organiza simpóziu ida-ne’e, hamutuk ho Ministériu Saúde, Institutu Nasionál Saúde Públika Timor-Leste, (INSP-TL) no Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF). Ha’u mós rekoñese investigadór sira, profisionál sira no sira hotu ne’ebé, ho sira-nia kontribuisaun, halo servisu ida-ne’e posível. Tema tinan ne’e mak “Saude ida, ASEAN ida: Fahe abordajen bazeia ba evidénsia sira ba saúde umanu, saude animál no saúde ambientál iha Timor-Leste,” Elia dos Reis Amaral hateten.

Moras balun tranzmite husi animál ba ema, no bee ne’ebé kontaminadu bele hamosu moras iha ema no animál. Atu prevene problema hirak-ne’e, servisu saúde, agrikultura, veterinária no ambiente presiza servisu hamutuk.

“Ministériu Saúde sai beibeik sentru atensaun públika bainhira mosu problema saúde iha populasaun. Ami rekoñese no simu ami-nia responsabilidade atu proteje saúde públika. Atu rezolve kauza hirak-ne’e, setór responsavel ida-idak presiza kumpre nia kna’ar no koordena ho setór seluk. Hamutuk ho MAPPF no parseiru sira, ita-nia planu nasionál atu elimina raiva ne’ebé transmite husi asu,” nia dehan.

Objetivu atu atinje eliminasaun ne’e iha tinan 2030 no iha Outubru 2025, ho apoiu husi parseiru sira, fó formasaun kona-ba prevensaun no jestaun raiva ba profisionál na’in 500 husi servisu saúde no servisu veterinária iha nasaun tomak.

Nia dehan, programa ida-ne’e halibur asuntu kona-ba ameasa moras, klima no saude ambientál, hahán no nutrisaun, vijilánsia, polítika no dezenvolvimentu profisionál.

Nia propoin prioridade haat atu orienta diskusaun no ajuda identifika investigasaun ne’ebé presiza liu atu apoia servisu hirak-ne’e iha Timor-Leste.

Dahuluk, uza investigasaun atu orienta polítika no pratika.Investigadór, instituisaun nasionál, profisionál no komunidade sira tenke haree kona-ba pergunta importante sira ne’ebé seidauk iha resposta.

Estudu sira tenke avalia medida ne’ebé fó rezultadu di’ak, nia kustu no se bele to’o ba ema iha área remota sira.Bainhira aprezenta rezultadu, esplika saida mak evidénsia hatudu, saida mak seidauk klaru no saida mak bele aplika ihaTimor-Leste.

Daruak, hametin vijilánsia, prevensaun no resposta hamutuk. Bainhira mosu moras foun ka númeru kazu moras aumenta liu baibain iha ema ka animál, ekipa saúde no veterinária lokal tenke informa malu lalais no envolve servisu ambiente bainhira presiza.

Análize ne’e mós identifika katak ema barak seidauk kompleta doze vasinasaun ne’ebé presiza atu prevene raiva depois de espozisaun.

Datoluk, proteje hahán, bee no ambiente. Investigasaun tenke ajuda ita komprende oinsá mudansa klimátika, poluisaun no produsaun hahán afeta saúde, no testa medida sira ho kustu ne’ebé ita bele suporta atu hamenus impaktu negativu.

Ida-ne’e inklui hahán ne’ebé seguru husi produsaun to’o konsumu, asesu ba hahán nutritivu, bee moos no protesaun ba rai, mota no tasi. Espesialista ambientál, agrikultór, peskadór no komunidade sira tenke ajuda planeia estudu no avalia se medida sira ne’ebé propoin bele fó rezultadu di’ak iha moris loroloron.

Daha’at, hametin lideransa, kapasidade no parseria timoroan sira. Investigadór no instituisaun timoroan sira tenke ajuda define prioridade, lidera estudu no aplika rezultadu. Nia enkoraja INSP-TL, Menzies no parseiru sira atu hametin formasaun konjunta no dezenvolvimentu profisionál entre setór sira.

Sekretariu Estadu Pekuária Ministeriu Agrikultura Pekuária Peska no Floresta, José Vieira de Araujo, hateten simpóziu ne’e atu ko’alia kona-ba one health  one ASEAN maibé nafatin servisu hamutuk hodi bele  kontribui ba nasaun Timor-Leste.

Jestór Nasaun ba Sentru Austrália ba Peskiza Agríkola Internasionál (ACIAR) iha Timor-Leste, Luis de Almeida, hato’o nia apresiasaun ba organizadór no parseiru sira tanba organiza simpóziu ho tema “One Health, One ASEAN”.

“Konseitu One Health bazeia ba kompreensaun katak saúde ema, saúde animál, seguransa no nutrisaun ai-han, no ambiente iha ligasaun forte. Bainhira animál saudavel, ai-han sai seguru liután, ambiente saudavel ajuda komunidade sai saudavel no asesu ba ai-han seguru no nutrisaun di’ak kontribui ba saúde família no komunidade,” Luis de Almeida hateten.

Nia relata katak, ba Timor-Leste, abordajen One Health importante tebes tanba problema hanesan inseguransa ai-han no nutrisaun, seguransa ai-han, saúde animál, mudansa klimátika, presaun ambiental no moris-di’ak komunidade la’ós problema sira ne’ebé ketak malu. Problema sira-ne’e iha interligasaun, tanba ne’e solusaun mós presiza envolve setór oioin no servisu hamutuk.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór       : Cancio Ximenes

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!