OÉ-CUSSE, 12 juñu 2022 (TATOLI) – Governu liuhosi Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MKAE) hamutuk ho Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) servisu hamutuk ho parsériu internasion Organizasaun Internasional Traballu (ILO, sigla inglés) no Fundu Nasaun Unida ba Labarik (UNICEF, sigla inglés).
Nune’e mós parsériu nasionál hosi Komisaun Nasionál Kontra Traballu Infantíl (CNCTI, sigla portugés) no Institutu Defeza ba Diretu Labarik (INDDICA, sigla portugés), segunda ne’e komemora loron mundiál traballu infantíl iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno ho tema ‘Justisa Sosiál ba Ema Hotu, Hapara Traballu Infantíl’.
Notísia relevante: Timor-Leste sei selebra “Loron Mundiál Labarik” iha RAEOA
Ministeu Koordenadór Asuntu Ekonómiku, Joaquim Amaral, konsidera selebarasaun loron traballu infantíl, hanesan onra boot ba povu Timor-Leste,tanba apezar Governu organiza hamutuk ho parsériu UNICEF, CNCTI no INDDICA, ho entidade relevante sira seluk, liu-liu Autoridade RAEOA ho ekipa tomak.
“Primeiru hakarak agradese ba Autoridade RAEOA, ba nia apoia tomak, ba ami hotu komitiva hosi Governu Sentrál, ho laran luak simu ami, hodi ita hamutuk selebra loron mundiál traballu infantíl iha Oé-Cusse,” Joaquim Amarál, ko’alia iha ámbitu selebrasaun loron traballu infantíl iha otél Ambeno Oé-Cusse.
Maibé hakarak agradese ba aprezentasaun sira ohin, hato’o mai Governu, liu-liu rekomendasaun sira-ne’ebé fó ona atensaun ba Governu, mai hosi rezultadu peskiza sira-ne’ebé halo ona kona-bá peskiza kuantitativa no kualititva, ne’ebé indika kauza sira-ne’ebé sei loke dalan ba ezisténsia traballu infantíl ne’e, sei buras nafatin iha Timor-Leste.
“Ha’u hanoin ida-ne’e mak preokupasaun bo’ot ida, kona-bá mundu situasaun traballu infantíl iha Timor-Leste, situasaun ne’e mós la do’ok hosi númeru traballu infantíl iha fatin seluk, bele akontese ita-nia nasaun viziñu sira, maibé ita la mesak ba traballu infantíl, los duni ita-nia kazu hatudu iha peskija 16% númeru bo’ot apezar bele iha mudánsa balu hosi medida Governu nian, maibé medida ne’e, la hamenus númeru traballu infantíl,” nia afirma.
Notísia relevante: CNCTI husu Governu foun fó prioridade ba traballu infantil
Tuir Governante ne’e katak, kazu sira-ne’ebé akontese, bele dehan kazu estruturadu, iha nia abut ho kultura, abut iha situasaun sosio-ekonómiku, entaun presiza luta konjuntu ida, muda mentalidade.
Aliende kazu traballu infantíl, númeru alfabetizasaun mós kontribui hosi inan-aman sira, literasia koñesimentu, nune’e mundu ohin loron tama ona iha dijitalizasaun globál bele kontribui mós oinsa aumenta koñesimentu liu-liu lider iha família ida.
“Tanba família mak sai nukleu ba iha nasaun ida, edukasaun ne’e hahú hosi uma laran, ha’u hanoin kazu ne’e la’os izoladu ita mesak, kazu traballu infantíl ne’e isu globál, persiza parséria globál ida, persiza servisu hamutuk atu luta manán hodi hasai traballu infantíl iha ita-nia leet,” governante ne’e fó hanoin.
“Agradese ba ita-nia parséria sira liu-liu UNICEF, ILO, ba sira-nia esforsu no dedikasaun tomak, desde Timor-Leste ratifika konvensaun akompaña nafatin ita-nia prosesu to’o ohin loron, ha’u rekoñese katak, iha buat barak persiza hadi’a, hanesan Governu no Estadu, ita presiza halo duni,” nia orgullu.
Tuir nia, tanba labarik sira mak futuru nasaun ba kontinuasaun dezenvolvimentu iha rai ne’e, tan ne’e maka sei traballu infantíl sei hela iha ita leet, prezudika labarik sira-nia diretu hanesan labarik, sira-nia direitu ba eskola, diretu ba halimár, atu aproveita idade hanesan labarik ho di’ak.
“Maibé ita-nia situasaun nível dezenvolvimentu seidauk lori ita lalais hanesan ita-nia espetativa, maibé medida hosi Governu ita halo, apezar iha ninia efeitu produs nia rezultadu ne’e sei ki’ik, medida polítika liuhosi protesaun sosiál, ne’ebé Estadu aplika desde Governu dahuluk to’o ohin loron, ita kompara iha nivél rejiaun iha 28%, tan ne’e presiza servisu maka’as,” nia katak.
Iha biban hanesan, Prezidente Autoridade RAEOA, Arsénio Paixão Bano, orgullu no agradese ba Governu Sentrál ho parsériu sira, tanba hili Oé-Cusse sai alvu hodi selebra loron mundiál traballu infantíl.
“Agradese ba Governu Sentrál ho parsériu nasionál no internasionál, tanba hili Oé-Cusse atu sai uma-nain selebra loron mundiál traballu infantíl,” nia orgullu.
Nia hateten, inisiátiva barak Governu no Estadu Timor-Leste halo, liuhosi programa no atividade, hanesan programa bolsa da mãen, sub-sídiu eskolár, bolsa da mãe jerasaun foun, Oé-Cusse mós sai alvu ba programa.
“Tan ne’e ha’u agradese tanba ida-ne’e mós kontribui ona oinsa redús traballu infantíl iha Oé-Cusse, ne’eb’e Timor-Leste halo progresu signifikativa, ita tenki foku maka’as, atu kontribui iha ekonómia baze família, família maka’as, ekonomikamente ba inan-aman sira sei la obriga tán oan-sira buka tan osan iha dalan ninin,” nia afirma.
Entretantu, partisipa iha selebrasaun loron mundiál traballu infantíl ne’e, maihosi Autoridade komunitária, ONG lokál internasionál, kargu xefia, komunidade, profesór no estudante sira.
Notísia relevante: CNCCTI-IG relata rekomendasaun neen traballu infantil ba MKAE
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editor: Evaristo Soares Martins




