iklan

EDUKASAUN, JUSTISA

UNICEF Enkoraja Foin-sa’e Hato’o Lian Hodi Hapara Violénsia Iha Eskola

UNICEF Enkoraja Foin-sa’e Hato’o Lian Hodi Hapara Violénsia Iha Eskola

UNICEF.

DILI, (TATOLI) –  Reprezentante Nasaun Naklibur sira kona-ba Fundu Internasionál ba Emerjensia Labarik nian (UNICEF-sigla inglés) iha Timor-Leste, Valerie Taton, enkoraja foin-sa’e iha mundu atu hato’o lian hodi hapara violénsia iha eskola sira.

“Labarik no foinsa’e sira iha mundu tanis hela ba “Ajuda”, dehan Valerie Taton liuhosi komunikadu ne’ebé Tatoli asesu, ohin.

Tanba ne’e husu foinsa’e sira iha mundu atu hato’o sira nia aspirasaun hodi hapara violénsia iha aredór eskola, aprende ho seguru no harii futuru ne’ebé nabilan.https://uni.cf/end-violence.

Komunikadu ne’e relasiona ho foin-sa’e sira nia manifestasaun hodi apela ba governu atu hapara violénsia iha eskola, atu oinsá hato’o iha forum edukasaun mundiál iha Reinu Unidu.

Sorumutu ne’e, foin-sa’e sira hosi nasaun hotu, apela ba governu atu hapara violénsia iha aredór eskola liuhosi forum edukasaun mundiál semana ne’e.

Reprezentante labarik sira no foin-sa’e sira hosi nasaun hotu mak Khuthadzo Silima ho Joanathan hosi França ho tinan 18 hanesan foin-sa’e ativista hosi Afrika Sul no Estadu Unidu Amerika, sei aprezenta manifestu ba governu iha eventu altu nivel iha Londres. Liliu ba seguransa iha aredór eskola.

Manifestu ne’e reprezentante hosi labarik no foinsa’e sira hamutuk 100 hosi nasaun hotu inklui Silima ho França, ida ne’e mós bazeia ba UNICEF nia sondajem ba foinsa’e sira hosi estudante sira mak lidera série palestra, enkuantu hapara violénsia hala’o iha nasaun hotu.

Tanba ne’e, manifestu ne’e apela atu halo asaun ba area sira mak demanda ida hosi inan aman sira, kuidadór sira no komunidade atu hola medida ho sériu; atu estabelese regra sira, atu halo lei hodi bandu kilat, atu fó formasaun ba profesór no konselleiru inklui hanorin konsentimentu hodi hatan ba violénsia seksuál.

Diversidade no toleránsia iha eskola, la haree ba kultura, jéneru, identidade, orientasaun seksuál, nasionalidade, rasa, etnisidade, Estadu migrasaun no relijiaun; protesaun ba estudante sira ne’ebé hetan ona esperiénsia violénsia no sira ne’ebé envolve iha hahalok violentu.

Hanesan parte ida hosi inisiativa ne’e, labarik sira iha Timor-Leste selebra loron mundiál ba labarik iha fulan-novembru hodi ezije ba espasu seguru ba aprendizajen sira no hato’o ona rekomendasaun 46 ba Ministra Edukasaun.

Rekomendasaun hirak ne’e dezenvolve liuhosi konsulta kolaborativu hamutuk ho labarik nain 65 no reprezenta autór sira nia hakarak ba garantia espasu aprendizajen ba labarik sira iha Timor-Leste.

Manifestu foin-sa’e mak hapara violénsia hanesan parte ida hosi esforsu koletiva atu hapara violénsia iha aredór eskola sira, apela ba espasu aprendizajen seguru, lidera hosi organizasaun sira inklui UNICEF, departamentu dezenvolvimentu internasionál Reinu Unidu, UNESCO, no parseria globál ba hapara violénsia hasoru labarik sira no inisiativa edukasaun ba feto sira iha Nasaun Naklibur sira.

Jornalista: Zezito Silva

Editora: Rita Almeida

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!