iklan

NASIONÁL, COVID-19, DILI, HEADLINE, POLÍTIKA, SAÚDE

PN autoriza Prezidente-Repúblika dekreta EE dalima

PN autoriza Prezidente-Repúblika dekreta EE dalima

Plenaria Parlamentu Nasionál (PN). Imajen/ António Gonçalves

DILI, 03 setembru 2020 (TATOLI) — Parlamentu Nasionál (PN) autoriza ona Prezidente-Repúblika dekreta renovasaun deklarasaun Estadu Emerjénsia (EE) ba loron tolunulu (30 dias).

Rezultadu votasaun maioria deputadu sira vota a-favór. Rezultadu votasaun nominal ne’e a-favór 40 kontra 0 no abstensaun 7.

“Ho nune’e lei renovasauun Deklarasaun Estadu Emerjénsia aprovadu no autorizadu, ita hein katak governu implementa ho di’ak,” Prezidente Parlamentu Nasionál, Deputadu Aniceto Guterres anunsia liuhosi plenária, kinta ne’e.

Parlamentu Nasionál konfirma deklarasaun EE liuhosi Lei nú. 3/2020 ho artigu hamutuk 11. Artigu 1 ko’alia kona-ba konfirmasaun deklarasaun estadu emerjénsia, artigu 2 ko’alia kona-ba konfirmasaun autorizasaun, artigu 3 refere ba ámbitu territoriál, artigu 4 (durasaun), artigu 5 ko’alia kona-ba espesifikasaun direitu sira.

Nune’e mós artigu 6 (garantia direitu ba sidadaun sira), artigu 7 (ógaun soberania), artigu 8 (foru sivíl no asesu ba tribunál no ba PDHJ), artigu 9 (funsionamntu órgaun diresaun no fiskalizasaun), artigu 10 (ezekusaun deklarasaun) no artigu 11 (entrada em vigór).

Iha lei konfirmasaun hamutuk kona-ba sirkulasaun internasionál, libertasaun sirkulasaun no direitu rezisténsia prevé iha artigu 5 hosi artigu 11 ne’e.

a.Sirkulasaun internasionál, sei estabelese kontrolu sanitáriu iha portu, aeroportu ka postu fronteira terrestre, atu impede moras ne’e tama mai territóriu nasionál ka kondisiona observánsia kondisaun nesesáriu hodi evita risku propagasaun epidemia ne’e, nune’e mós toma medida nesesária asegura sirkulasaun internasionál ba bens no serbisu esensiál sira.

  1. Liberdade sirkulasaun, fixasaun rezidénsia ba kualkér pontu iha territóriu nasionál sei lidera hosi autoridade públika sira hodi bele redús risku kontájiu no ezekuta medida prevensaun no kombate epidemia, inklui konfinamentu kompulsivu domisíliu.
  2. Direitu rezisténsia, kualkér atu (ato) rezisténsia ativa ka pasiva emanda hosi autoridade públika kona-ba ezekusaun Estadu Emerjénsia.

Pedidu Prezidente-Repúblika nian husu renovasaun hahú hosi 00.00 oras iha 5 setembru 2020 (sábadu) termina iha 23.59 oras iha loron 4 outubru 2020 (domingu) iha territóriu nasionál tomak.

Xefe Bankada UDT/FM, Deputadu Francisco David Xavier Carlos hateten: “Ha’u-nia fé ba Maromak, la’ós Covid-19 mak kaer ema-nia destinu maibé rekomenda de’it ba Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) ne’ebé simu informasaun hosi estudante sira iha Java no Malang to’o seidauk simu subsídiu, tanba ne’e husu solusiona problema ne’e”.

Deputada UDT/FM, Isabel Maria Barreto Freitas Ximenes reforsa, bankada refere laiha objesaun ba estensaun Estadu Emerjénsia tanba ho objetivu atu halo prevensaun ba risku Covid-19.

“Bankada UDT/FM laiha objesaun ba estensaun maibé tenke apoia ekipamentu protesaun pesoál ba PNTL no F-FDTL hodi asegura ita-nia fronteira, fó mós fasilidade ba sira hodi sira bele halo servisu ho profisionál,” Deputada Isabel Ximenes rekomenda liuhosi plenária Parlamentu Nasionál, kinta ne’e.

Xefe Bankada PD Deputadu António da Conceição, Estadu Emerjénsia nesesita saúde públika hosi surtu Covid-19.

“Estadu Emerjénsia forma ida atu halo prevensaun hosi propagasaun surtu Covid-19. Medida polítika ne’ebé governu hola iha fronteira ne’e di’ak tebes, tanba ne’e bankada PD fó apoia ba polítika ne’e hodi tulun prevene Covid-19, ema rai-li’ur iha Timor-Leste tenke hetan kontrolu hosi governu tanba povu maioria vulnerável”, dehan Xefe Bankada PD ne’e.

Xefe Bankada FRETILIN, Deputadu Francisco Miranda Branco, hakarak hahú fó apresiasaun ba VIII Governu Konstitusionál ne’ebé ho susesu hasoru surtu Covid-19.

“Timor-Leste konsege antesipa surtu ida-ne’e no tenke antesipa bá-oin tanba ne’e governu presiza fasilita di’ak liután ekipamentu protesaun ba ekipa liña frente sira hodi hasoru surtu ida-ne’e. Hakarak bolu atensaun ba fronteira terrestre sira, liuliu kontaktu direitu sira hanesan Alór, Wetar no Kisar, tanba ne’e presiza estende tán Estadu Emerjénsia dalima, ami husu impoin regra disiplina hanesan distansiamentu sosiál iha fatin ne’ebé de’it, nafatin fase-liman iha sentru sira liuhosi bee-moos ne’ebé mak iha,” hateten Xefe Bankada FRETILIN.

Reprezentante Bankada CNRT, Deputadu Gabriel Soares konsidera autorizasaun Estadu Emerjénsia tanba ameasa pandemia Covid-19 ida-ne’e atu extende tán ba dahaat (4) nian, Estadu Emerjénsia ne’e sei ba da-líma (5), ho razaun ne’ebé klásiku ona, medida preventiva ba importasaun moras Covid-19 atu labele tama mai Timor-Leste.

“Dalabarak ona Bankada CNRT hateten katak, Covid-19 nu’udar ‘vírus importadu’, tama-mai hosi rai seluk nune’e maka dalan loos liu atu prevene vírus ne’e atu labele tama mai iha Timor-Leste, nune’e tenke asegura pontu entrada sira; kontrola ho rigór fronteira terrestre, portu no aeroportu. Medida própria seluk mak lokaliza ema ne’ebé tama mai iha Timor-Leste ho dalan kuarentena no isolamentu obrigatóriu, no husik atividade ekonomia no sosiál la’o hanesan bainbain, naran katak, kumpre nafatin Organizasaun Saúde Mundial (OMS) nia protokolu”, dehan nia.

Entretantu Xefe Bankada KHUNTO, Deputada Olinda Guterres konsidera estensaun Estadu Emerjénsia pertinente tanba númeru iha viziñu sira aas tebes.

“Ami apoia totál estensaun ne’e, ami la ko’alia barak tanba ita lakohi moras ne’e kona ita mak ita foin hakfodak”, dehan Olinda Guterres.

Prezidente-Repúblika Francisco Guterres Lú Olo husu pedidu autorizasaun ba Parlamentu nasionál bazeia ba alínea g konjuga ho artigu 25 Konstituisaun RDTL no artigu númeru 1,9, 10, 11, , 15 no 27 hosi Lei númeru 3/2008, 22 fevereiru kona-ba Rejime Estadu de Sítiu no Estadu Emerjénsia, ho objetivu renova deklasaun Estadu Emerjénsia iha territóriu nasionál tomak, ho razaun iha subsisténsia situasaun kalamidade públika ba períodu loron 30.

Razaun Prezidente-Repúblika, Francisco Guterres “Lú Olo” husu revonasaun deklarasaun Estadu Emerjénsia tanba Timor-Leste geografikamente besik Repúblika Indonézia ne’ebé rejista ona mais rihun 160 kazu kofirmadu COVID-19, ema na’in-7000 mak mate hosi provínsia 34 iha territóriu Indonézia nian inklui provínsia viziña Timor Osidentál (Nusa Tenggara Timur-NTT).

Nune’e mós nasaun viziña Austrália ne’ebé rejista ona liu rihun 25 kazu infesaun konfirmadu no liu ema na’in-600 mak mate ona.

Notísia relevante:FRETILIN konsidera prevensaun Covid-19 importante iha EE

Jornalista: Evaristo Soares Martins

Editór     : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!