DILI, 23 marsu 2023 (TATOLI) – Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste (INETL, I.P) rejista, iha fulan-fevereiru, inflasaun 0,5% iha Índise Presu Konsumidór (IPK) kompara ho fulan-janeiru mós sa’e 3,8%.
Dadus INETL ne’e hatudu katak kreximentu ne’e kontribui husi grupu alkoólika no tabaku 3,5%, hahán no bebidas la’ós alkoólika 0,2%, ekipamentu no manutensaun mobiláriu uma-laran 0,7% no uma 0,2%. Enkuantu transporte, hatais no sapatu menus 0,1%, ne’ebé sai hanesan mudansa kontrariu ba inflasaun grupu hotu.
Diretór-Jerál Estatístika, Elias dos Santos Ferreira, informa liuhosi nota ne’ebé Agência Tatoli asesu katak presu hahán no bebida la’ós alkoólika sa’e tanba hetan impaktu maioria hosi sub-grupu masin-midar, marmelada, bani-been, xokolate no hahán midar 1,9%, produtu aihan 2,2%, na’an 0,7%, modo-tahan 0,3%, bee, bebidas no sumu ai-fuan 1,2%, kafé, xá no kakau 1,4%.
“Produtu ai-han (iha deflasaun) hanesan mina no bokur 1,8%, ikan no hahán tasi 1,0%, no foos 0,2% sai hanesan mudansa kontrariu ba inflasaun grupu hahán no bebida la’ós alkoólika”, nia afirma.
Mudansa persentajen IPK anuál sa’e 9,6% kompara entre fevereiru 2023 no fevereiru 2022, hetan kontribuisaun husi grupu hahán no bebida la’ós alkoólika 10,2%, alkool no tabaku 35,1%, uma 2,9%, ekipamentu no manutensaun mobiláriu uma-laran 2,5%, edukasaun 7,0%, komunikasaun 0,9%, no hatais no sapatu 1,5% ba anuál fevereiru 2023.
“Grupu rekreasaun no kultura -0,6% sai hanesan mudansa kontráriu ba inflasaun grupu hotu ba anuál fevereiru tinan ne’e”, nia akresenta.
Nune’e, inflasaun tradeable no non-tradeable sa’e 0,5% iha mensál kompara entre fevereiru 2023 no janeiru tinan ne’e. Inflasaun tradeable sa’e 12,2% no non-tradeable mós sa’e 3,2% iha anuál kompara entre fevereiru 2023 no fevereiru 2022.
Notísia relevante: Estatístika rejista inflasaun 3,8% iha janeiru 2023
Jornalista: Antónia Gusmão
Editora: Maria Auxiliadora