DILI, 22 setembru 2023 (TATOLI) – Prezidente Repúblika José Ramos-Horta ko’alia makas kona-ba mudansa klimátika ne’ebé akontese afeta ba mundu tomak.
Horta hato’o kestaun hirak ne’e liuhosi nia intervensaun ne’ebé partisipa iha asembleia jerál Organizasaun Nasaun Unidas (ONU) ba dala-78 ne’ebé realiza iha Nova Iorke Estadus Unidus Amerika (EUA).
“Planeta rai maka hanesan uma boot ida no ita temi nu’udar uma ita hotu nian no uma ne’e hetan naksobu ba daudauk iha tinan atus ba atus nia laran no sobu-na’in maka ita ema rasik”, tenik Horta iha nia diskursu ne’ebé Agência TATOLI asesu hosi komunikadu ne’ebé partilla hosi media Gabinete Prezidénsia Repúblika (GPR), ohin.
Nia hatutan, Iha tempu susar ne’e nia laran maka haree ho matan moos katak la iha líder globál ne’ebé iha kbiit no laran di’ak atu biban halibur líder seluk no mós sidadaun sira atu fó liman ba malu ho matenek hodi salva planeta ne’e.
“Ami la fó atensaun natoon ba impaktu hosi temperatura ne’ebé bainhira sa’e kona aat ba konflitu no violénsia, liuliu iha Estadu ne’ebé fraku no vulnerável. Ema sira-ne’ebé moris iha situasaun fraku sente todan liu efeitu hosi alterasaun klimátika. Ita hotu presiza haree oinseluk ba relasaun entre klima no seguransa, kona-ba impaktu hosi alterasaun klimátika no degradasaun ambientál iha dame no iha seguransa katak bainhira hafila tranzisaun enerjétika la hatodan tan situasaun seguransa nian iha nasaun ne’ebé frájil ona”, Horta dehan.
“Ami-nia proposta tada ho barani iha hala’ok ida-ne’e, hodi koko la’o lalais tranzisaun enerjétika ida-ne’ebé justu iha Estadu hirak-ne’ebé ho dezenvolvimentu fraku ne’ebé sei depende ba produsaun petróleu no gás atu hasees hosi runguranga”, nia hatutan.
Iha esforsu boot ida ho kombinasaun ne’ebé fahe ba, dahuluk, hapara desblokeamentu finansiamentu liuhosi redusaun ba dívida, daruak, rasionaliza finansiamentu internasionál ho taxa badak ba jurus no, datoluk, aumenta ajuda públika ba dezenvolvimentu, no nune’e, nasaun ki’ik bele hala’o projetu ne’ebé promove dezenvolvimentu ho indústria moos no mós bele tetu didi’ak sá de’it maka la manán no lakon relasiona ho alterasaun klimátika, hodi habiban esforsu atu hakmahan gás ho efeitu estufa no adaptasaun ba alterasaun klimátika.
Maske iha hala’ok hodi promove tranzisaun justa maibé la fó atensaun natoon ba Estadu ne’ebé sei frájil ka vulnerável.
Hanesan prioridade daruak, hala’ok ida-ne’e sei fó atensaun urjente ba lala’ok espesífiku ne’ebé Estadu frájil hasoru, ne’ebé la’ós de’it tanba mesak frájil no vulnerável maibé iha risku boot bainhira hasoru susar ekonómiku, katak tranzisaun ekolójika – la kontrola karik – bele aumenta susar ne’e.
Tuir iha fatin datoluk maka bainhira urjénsia tranzisaun la’o lalais liu ba ekonomia ho emisaun karbonu badak no ba enerjia moos, hahalok ida-ne’e buka hametin katak elementu ne’ebé la’ós baibain hosi rai okos no minerál krítiku la provoka instabilidade no la hamosu Governu fraku, no la sadik tensaun lokál ka kesar iha nasaun hirak-ne’ebé iha rezerva estratéjika hosi elementu no minerál ne’ebé foin temi.
“Hanoin ida-ne’e maka atu loke dalan ba futuru sustentável ba ita-nia planeta no ba ema hotu-hotu. Bainhira fasilita tranzisaun enerjétika iha Estadu Insular ki’ikoan, nasaun vulnerável ba klima, ami hakarak hamenus impaktu alterasaun klimátika hodi prezerva ambiente globál ba jerasaun tuirmai,” nia relata.
Nu’udar sasin ba Diretór Ezekutivu sira hosi Banku riku hosi nasaun kredór, ne’ebé, maske hasoru vida mizerável iha nasaun ki’ik barak ne’ebé kiak sira sei la hatán ba hahusuk internasionál hodi anula dívida.
Ajuda Públika ba Dezenvolvimentu (APD) ladún forte no tun ba daudauk hori kedas krize subprime iha tinan-2007, ne’ebé aat liután bainhira COVID-19 mosu no funu Ukránia hahú.
Tuir dadus ofisiál balun hosi OCDE ne’ebé hatudu katak tulun hosi APD aumenta, maibé, ne’e laloos tanba dadus hirak-ne’e reflete aumenta maka’as ho pakote apoiu umanitáriu no tulun seluk tan ba refujiadu sira hosi Ukránia.
Nasaun hosi OCDE fó 1% karik hosi sira-nia PIB, ne’e hanesan hakat liu soilidariedade internasionál ne’ebé fó tulun diretamente ba Governu nasionál hotu hodi taka sira-nia presiza.
“Hahalok ne’e mosu duni karik, ita sei bele haree efeitu pozitivu tan de’it habadak taxa kiak nian, hasa’e asesu ba servisu báziku saúde nian, edukasaun, elektrisidade, bee moos, saneamentu, abitasaun no seguransa sosiál, ho efeitu oioin iha ekonomia liuliu iha agrikultura. Oinsá maka iha tempu daudauk ho informasaun dijitál, iha emerjénsia Intelijénsia Artifisiál, bainhira ema billaun ba billaun, liuliu feto no labarik sira, moris nafatin ho kiak rabat rai no la hetan liberdade bázika,” nia friza.
Labele hein katak nasaun hosi OCDE no Xina suporta nafatin todan ne’e. Riku sira, nu’udar multimilionáriu, hosi mundu Lorosa’e to’o Loromonu, tenke hasoru malu no halibur sira-nia kbiit tomak hale’u Fundu Mundiál ba edukasaun nomós liuhosi Rejime Tranzisaun Enerjétika, hodi fahe inovasaun no uza rede foun iha komunikasaun mundiál, haktuir ezemplu di’ak hosi COVAX ne’ebé fahe vasina iha pandemia COVID-19 nia laran.
“Ita hotu moris iha mundu ne’ebé nakonu ho dalan lahanesan: Mundu ida-ne’ebé buras riku ba beibeik hale’u dolar billaun 30 tinan-tinan, konforme Prémio Nobel Kailash Satyarthi, maibé lideransa sira hosi G7 no G20 la biban uza osan balu hodi hamenus hamlaha no hahalok seluk ne’ebé doko fuan hodi haree labarik sei nurak hala’o servisu todan no balu hala’o servisu hanesan atan de’it,” nia revela.
Tenke adota abono família universál ida ba labarik sira, nu’udar objetivu foun hosi parte lubun ida hodi fó ba labarik sira, liuliu, sira-ne’ebé hosi nasaun frájil ne’ebé manán osan uitoan de’it.
Husu lisensa atu fó hanoin ba imi hotu istória ida-ne’ebé ema la hanoin ona ohin loron, maka istória ida kona-ba AYLAN KURDI, ho idade tinan tolu nu’udar oan-kosok, no nia isin mate tasi-laloran maka dudu to’o tasi-ibun besik sidade turkia nian ho naran Bodrum iha fulan-setembru, tinan-2015.
Oan-kosok ne’e lakon nia vida, hamutuk ho nia inan Rahana no nia maun Galip, bainhira sira koko halai hosi funu iha sidade ho naran Kobani, iha Norte Síria.
Imajen ho Aylan Kurdi nia isin mate, rabat rai ho ulun monu-fila ba kraik, ne’ebé hetan iha tasi-ibun iha Turkia hadodok ema hotu nia fuan laran.
Ema hira maka hanoin kona-ba labarik sira-ne’ebé terus lorloron, hamlaha, no funu barak seluk ne’ebé mosu ba daudauk.
“Ita tenke hanoin kle’an kona-ba realidade ne’ebé ita la bele sees katak, iha Aldeia Globál ida-ne’e ho buat hotu-hotu tutan malu, problema ida iha nasaun viziñu, besik ka dook, problema ne’e mós ita hotu nian. Ne’e tanba, hakarak ka lakohi, problema hirak-ne’e hotu hakat liu fronteira ne’ebé de’it hodi lori pandemia globál, dezastre naturál, krize sosiál, umanitária no migratória, no hamosu hamlaha no sasán ba lorloron nia moris mós nia folin sa’e,” hatete Xefe Estadu.
Uluk, tinan atus ba atus ba kotuk, Tasi Atlántiku nu’udar rate-fatin baa tan afrikanu sira, maibé sira-ne’ebé la mate harii nasaun foun ho kosar-been no raan.
Tasi Mediteráneu nu’udar rate foun ba ema rihun ba rihun hosi Afrika ne’ebé halai hosi tateran no susar iha rai-maran, hosi ki’ak rabat-rai nomós konflitu ho funu.
Keta tauk superpoténsia hanesan Xina, Índia, Europa, Amérika, maibé Timor-Leste haksolok ho realidade pozitiva liuhosi “nasaun globál” ne’ebé fahe sira-nia kultura, interese, moris-di’ak ka seguransa ba moris hamutuk.
La iha razaun no hala’ok ida injustu bainhira ko’alia barbarak no beibeik kona-ba Xina hanesan taterak. Xina Globál fó biban moris ba komérsiu no haburas ekonomia no loke prosperidade iha rejiaun hale’u Xina nomós iha nível mundiál.
Labele hakarak krize ekonómika iha Xina no mós la bele hakarak ekonomia amerikana sai fraku. Índia nia transformasaun halo mundu tomak loke matan ba sira-nia susesu ekonómiku globál.
Índia nia istória kapás tebes no uluk ona nasaun ne’e fó solidariedade ba rai seluk bainhira sira rasik foin hahú sira-nia dezenvolvimentu.
Hanesan Timor-Leste hakarak haree prosperidade iha Reinu Unidu, Fransa, Alemaña, iha nasaun membru hotu-hotu hosi UE, Japaun, Koreia Súl no iha Austrália. Maibé prosperidade ne’e atu la’o nafatin ba oin depende ba dame no estabilidade Súl globál, depende ba merkadu, traballadór sira no hosi fornesedór ba matéria-prima ne’ebé sira transforma no fa’an ba li’ur filafali.
Maibé relasaun ne’e lahanesan ba hotu-hotu no buat ruma tenke hamosu hodi hali’is kabeer no hanesan ba hotu-hotu. No sei bele hafila bainhira halo investimentu maka’as iha edukasaun ho kualidade aas ba labarik no foin-sa’e klosan sira, bainhira mós halo investimentu maka’as iha siénsia no teknolojia.
Iha oportunidade iha tinan atus ida nia laran atu harii knaar lisuk, hanesan ba hanesan, ho super-riku sira hosi Norte hosi sorin-ninin, maibé ho espíritu di’ak ba misaun foun hale’u kauza globál kona-ba natureza no oinsá ema bele moris. Selae, ema hotu, riku no kiak, fraku ka forte, sei mo’ut hamutuk.
Jornalista: Hortencio Sanchez
Editór : Zezito Silva




