EKONOMIA, HEADLINE

Komisaun C halo audiénsia públika ba alterasaun artigu hamutuk 38 LEO

Komisaun C halo audiénsia públika ba alterasaun artigu hamutuk 38 LEO

Edifisiu Parlamentu Nasional. Imajen Tatoli/António Goncalves

DILI, 12 Fevereiru 2025 (TATOLI)–Komisaun C ne’ebé trata Asuntu Finansa Públika iha Parlamentu Nasionál (PN), kuarta ne’e, hahú halo audiénsia públika ho entidade relevante sira ba proposta-lei númeru 14/VI/(2a) Lei Enkuadramentu Orsamentál (LEO) no Jestaun Finanseira Públika.

Komisaun A konvida Ministériu Finansa (MF) no Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL, sigla portugés) hodi bele rona hanoin sira ba inisiativa lejizlativa ne’e.

“Ohin, komisaun halo audiénsia ho Ministra Finansa no Governadór BCTL, kona-ba ita sei halo alterasaun ba Lei Enkuadramentu Orsamentál, baibain ita bolu LEO no Jestaun Finanseira,” Prezidente Komisaun C, Cedelízia Farria dos Santos, informa ba jornalista sira, hafoin ramata audiénsia, iha resintu PN.

Lei ne’e tama vigór iha tinan 2022, maibé bainhira sofre alterasaun kuaze artigu 18 durante debate Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023.

“Ita kontinua filafali halo alterasaun ba LEO ho pakote tomak ida, no vijente iha artigu hamutuk 126, maibé proposta alterasaun redús hela artigu 90, signifika sei elimina kuaze artigu 38, maibé artigu balun mós ita halo ajusta de’it do que iha artigu ida-ne’e ko’alia, entaun ita tau hamutuk tiha artigu ida, tanba ne’e hela de’it artigu 90,” nia akresenta.

Proposta-lei ne’e propoin altera pontu barak, hanesan Banku Sentrál iha lei vijente iha kompeténsia rasik.

“Ita hakarak nia indepedentemente jere osan do que nia tau fali iha ne’e ho OJE, ita haree hanesan nia ho Governu iha fali serbisu ida mete fali ida nia serbisu, entaun hasai tiha. Ita mós hasai osan kona-ba Fundu Petrolífeiru bainhira ita halo levantamentu baibain liu Rendimentu Sustentável Estimadu (RSE) maibé ita tau, sira mós iha sira-nia lei rasik,” nia akresenta.

Proposta ne’e altera inklui mós munisípiu sira, tanba Governu iha hanoin katak munisípiu sira iha sira-nia lei no jere rasik, nune’e bainhira tama ba desentralizasaun, Governu bele fó kompeténsia ba sira hodi jere rasik osan, tanba ne’e iha artigu lubun mak sofre alterasaun.

Lakuna tékniku

Deputada dehan, razaun Governu aprezenta alterasaun lei ne’e tanba iha lakuna ein termu tékniku.

“Lei ida uluk ita tau Grande Opsaun Planu, ida-ne’ebá bainhira ita hasai Grande Opsaun nia afeta mós buat barak. Iha buat barak mak ita altera ona hanesan uluk nia dehan bainhira orsamentu ne’e la pasa ita uza de’it osan tomak la’ós fali hanesan duodésimu ne’e hanesan ita fó de’it kompeténsia tomak ba Governu ida nian,” nia katak.

Aleinde ne’e, kategoria orsamentál baibain iha lima hanesan sálariu no vensimentu, bens no servisu, kapitál menór, transferénsia públika, no kapitál dezenvolvimentu, maibé uluk Governu tau kuaze kategoria orsamentál 18.

“Difísil tebes atu ita haree. Ita haree virement lei antigu ne’e hateten bele halo virement 100% orsamentu pur programa foti tiha tau saláriu bele muda fali sosa karreta,” nia tenik.

Notísia relevante : Komisaun C fó prioridade ba alterasaun Lei Enkuadramentu Orsamentál

Proposta ne’e muda artigu lubun ida, maibé ko’alia jerál de’it, tanba ne’e husi artigu 126 tun ba artigu 90, no bainhira iha diskusaun espesialidade mak sei foku espesífiku ba kada artigu, tanba agora iha faze apresiasaun inisiál.

Deputada Cedelízia Farria nia haree, objetivu altera lei ne’e atu armoniza no mellora di’ak liután sistema finanseira, tanba ne’e mós parte ida husi kompromisu IX Governu Konstituisionál.

Simplika regra kona-ba prosesu orsamentál

Iha fatin hanesan, Ministra Finansa, Santina Cardoso, apresia tebes ba Komisaun hala’o audiénsia hodi diskute kle’an kona-ba proposta-lei ne’e.

“Ita hatene LEO foin lalais aprova iha tinan 2022 nomós implementasaun tenke halo iha OJE 2023, maibé iha metade tinan 2023 sofre kedas alterasaun liu ba artigu sira ne’ebé ko’alia kona-ba planeamentu nian,” Ministra hato’o.

Enkuantu, tuir programa IX Governu Konstituisionál aprezenta LEO no Jestaun Finanseira Públika ho objetivu atu simplika regra sira kona-ba prosesu orsamentál, liuliu ezekusaun, prinsípiu, presekusaun ba interrese públiku no klasifikasaun prinsípiu ekonómia nian, efikásia no efisiénsia, ajustamentu ba perímetru orsamentál, promove jestaun finanseira efisiente, reforsa planeamentu orsamentál, mellora ezekusaun orsamentál, mellora transparánsia no prestasaun konta.

Iha 02 Outubru 2024, Governu liuhusi reuniaun Konsellu Ministru aprova ona projetu proposta-lei, ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansa, kona-ba Lei Jestaun Finanseira Públika ne’ebé subtitui lei nú.2/2022, loron 10 Fevereiru.

Inisiativa ne’e ho objetivu atu hametin jestaun finansa públika hodi introdús melloramentu iha porsesu orsamentál. Hanesan parte husi reforma jestaun finansa públika, ne’ebé diploma ne’e promove interligasaun boot tebes ida entre orsamentu no planeamentu hodi asegura jestaun ne’ebé efisiente no transparante liu iha rekursu Estadu nian.

Objetivu prinisipál sira maka atu implifikasaun no Melloria ba Planeamentu Orsamentál, ne’ebé lei foun ne’e prevee introdusaun husi deklarasaun ida kona-ba estatéjia orsamentál, ne’ebé tenke aprezenta husi Governu ba Parlamentu Nasionál. Dokumentu ida-ne’e orienta planeamentu orsamentál ba médiu prazu, hodi define objetivu no prioridade sira, nune’e mós limete sira ba despeza, jestaun risku no alokasaun rekursu.

Transparánsia no Prestasaun Konta : projetu proposta-lei ne’e buka atu hasa’e transparánsia iha prosesu orsamentál, hodi fó informasaun barak liután ba Parlamentu no ba populasaun, nune’e fasilita atu hala’o avaliasaun ida-ne’ebé efeituv ba proposta orsamentu no halo akompañamentu ne’ebé besik no rigorozu ba gastu no reseita públika nian.

Foku ba Rezultadu no Efisiénsia: objetivu husi proposta lei ida-ne’e atu asegura katak orsamentu tuir programa ne’e efetivamente foka liu hodi hetan rezultadu. Objetivu atu garante katak despeza públika iha ligasaun direta ba kumprimentu objetivu konkretu, hodi promove poupansa, efisiénsia no efikásia ne’ebé boot liu iha utilizasaun rekursu públiku sira.

Notísia relevante : Komisaun C sei halo audiénsia públika ba alterasaun Lei Enkuadramentu Orsamentál

Reforsu Disiplina Orsamentál: lei foun ne’e estabelese regra rigurozu liu ba jestaun finanseira públika, inklui limitasaun ba entidade sira ne’ebé bele halo empréstimu no bandu integrasaun saldu orsamentál ba entidade sira ne’ebé laiha autonómia finanseira, tuir desizaun Tribunál Rekursu nian.

Ajustamentu ba Planu Orsamentál: objetivu mak atu garante katak prazu sira aprezentasaun orsamentu nian kompativel ho inísiu Governu foun ida-idak nia funsaun sira, hodi permite aliñamentu di’ak liu entre siklu polítiku no siklu orsamentál.

Aliñamentu no Prátika Di’ak Internasionál: lei ne’ebé propoin reflete prátika internasionál sira ne’ebé di’ak liu kona-ba jestaun finanseira públika, ho objetivu atu moderniza no adapta Timor-Leste iha kontestu administrativu no finanseiru ne’ebé evolui hela.

Nune’e, proposta lei ne’e la’ós de’it buka atu hadi’a transparánsia no efikásia jestaun finanseira públika nian, maibé mós atu garante katak rekursu sira Estadu nian utiliza ho forma ne’ebé efisiente liután no haree liu ba rezultadu sira ne’ebé fó benefísiu ba populasaun.

Tuir ajenda komisaun nian sei halo mós audénsia ho entidade relevante sira seluk ba proposta-lei ne’e hafoin halo relatóriu paréser no kontinua prosesu tuir mai.

Jornalista     : Nelson de Sousa

Editora           : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!