iklan

OPINIAUN

Moras raiva bele hapara maibé la’ós ho maneira oho asu

Moras raiva bele hapara maibé la’ós ho maneira oho asu

Husi:Abrão J. Pereira

Raiva (rabies) nu’udar moras antigu ida iha mundu maibé Timor-Leste relata surtu dahuluk iha Oecusse iha meadu 2024. Liutiha tinan ida de’it, timoroan >10 mak lakon vida tanba moras ne’ebé tuir loloos 100% bele prevene. Raiva ne’ebé maioria hadaet liuhusi asu infetadu ida tata ema, oras ne’e hada’et liu ona munisípiu fronteira sira no tama iha Ermera no Manufahi. Progresaun lalais ne’e la’ós buat ne’ebé ita la espera tanba bainhira introdús ona, nia da’et lalais se la jere ho estratéjia sira ne’ebé loos.

Preokupasaun boot ida mosu ohin loron maka resposta ne’ebé governu hili liuhusi oho asu sira ne’ebé husik livre hanesan akontese iha munisipiu Covalima no Manufahi. Oho asu la’ós de’it dezumanu maibé mós la efetivu no kontraprodutivu.

Tanba saida maka oho asu la funsiona?

Esperiénsia husi nasaun barak no orientasaun hosi Organizasaun Mundiál Saúde (WHO) no Organizasaun Mundiál ba Saúde Animál (WOAH) iha dékada barak hatudu katak asaun oho asu falla iha fatin hotu-hotu ne’ebé maka koko ona nu’udar meius atu kontrola raiva. Aktu ida-ne’e mos kontraprodutivu ba kooperasaun komunidade nian tanba so habelar liutan tauk no sobu komunidade nia konfiansa ba kooperasaun. Susesu ba kualkér programa saúde públika depende ba konfiansa komunidade nian, maibé oho asu iha públiku ne’ebé la umanu hamosu tauk hodi halo ema atu subar sira nia asu ka muda ba área seluk. Ida-ne’e halo kampaña vasinasaun ba asu sira sai susar liutan no bele mós hada’et moras raiva ba fatin foun sira. Asaun ne’e mós kria iluzaun de’it konaba kontrolu ba tempu badak. Bainhira asu sira oho ona, fatin mamuk ne’e nakonu lalais ho animál foun sira, ne’ebé seidauk hetan vasina ka ho aumentu iha asu nia moris. Ida-ne’e rezulta iha populasaun asu ne’ebé vulneravel liu iha ne’ebé moras raiva bele hada’et lalais liután.

Saida maka Timor-Leste tenki promove?

Atu salva ema nia vida husi ameasa moras raiva, ita tenke abandona oho asu no investe iha estratéjia ida ne’ebé siénsia hatudu ona katak efetivu, hanesan tuirmai:

Vasinasaun masál ba asu: Atinji pelumenus kobertura vasinasaun 70% husi asu nia populasaun. Ida-ne’e kria imunidade grupu nian no hapara transmisaun raiva iha nia fonte.

Edukasaun komunidade: Hasa’e komunidade nia kuñesimentu konaba prevensaun moras raiva, importánsia atu oferese sira nia asu ba vasinasaun, no pasu saida maka atu foti hafoin hetan tata husi asu.

Jestaun populasaun asu ne’ebé umanu: Kombina vasinasaun ho programa esterilizasaun no aplika regulamentu sira ne’ebé sensível hodi jere númeru asu nian lahó krueldade.

Vijilánsia no resposta lalais: Hametin sistema sira atu monitoriza asu nia populasaun, kobertura vasinasaun, no responde lalais ba kazu sira ne’ebé deskonfia moras raiva.

Vida hotu-hotu ne’ebé lakon tanba moras raiva iha Timor-Leste ne’e trajédia ida ne’ebé tuir loloos ita bele prevene. Maibé, la’os liuhusi dalan oho asu. Oho asu la’ós dalan atu kontrola moras raiva maibé reasaun ida ne’ebé mak mosu tanba pániku. Maski nune’e, ita labele husik pániku atu orienta ita-nia resposta nasionál. Ita tenke simu solusaun sira bazeia ba siénsia, kompaixaun, no prátika di’ak liu iha mundu. Liuhusi fó prioridade ba vasinasaun ba asu no serbisu hamutuk ho ita-nia komunidade sira, Timor-Leste bele hapara moras raiva no proteje ema no animál sira nia moris. (*)

Hakerek na’in hanesan Ko-fundadór JOVET no Diretór Akadémiku, Departamentu Saúde Animál, UNTL

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!