DILI, 19 Agostu 2025 (TATOLI)–Reitór Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL), João Soares Martins, simu ona karta ida husi Komandu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) hafoin membru Polísia halo ona buska no apreensaun iha edifísiu kampus sentrál iha loron 06 Agostu 2025.
“Kazu ne’e la presiza ha’u fó komentáriu, tanba iha hela prosesu hela, Reitór labele antesipa liu. Sira bele mai ho opiniaun ketak maibé nu’udar universidade atuasaun ne’ebé mak PNTL halo ne’e demaiziadu no la nesesáriu tanba mai ho forsa boot no trata Reitór ho nia estrutura UNTL hanesan terorista boot ida iha Timor-Leste. Ida-ne’e mak ami labele simu maibé agradese PNTL halo karta husu deskulpa,” Reitór hato’o iha salaun Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESSK), Kolmera, Tersa ne’e.
Reitór iha biban ne’e sujere ba Komandu Jerál, iha futuru bainhira atu halo atuasaun tenke haree nia grau ameasa, karik laiha ameasa ruma la presiza lori membru Polísia ho kilat hodi halo apreensaun ka buska.
“Ainda mais UNTL hanesan universidade públika dalaruma liuhusi komunikasaun ami bele fornese dokumentu ba sira karik presiza, la hamate prosesu judisiál ka legál ne’ebé la’o. Ami prontu atu koopera ho sira-ne’ebé halo sira-nia serbisu tantu Ministériu Públiku, Tribunál no KAK, PSIK tenke halo ezame konsiénsia para intervensaun ne’e proporsionál labele lori forsa ba ameasa ba buat ida-ne’ebé la’ós ameasa, ne’e hatudu katak Estadu ne’e represivu. Ha’u fiar ke Estadu TL ne’ebé demokrátiku entaun ita tenke tane aas ida-ne’e,” nia dehan.
Notísia relevante : Ekipa buska no apreensaun ba Reitór UNTL sei iha tempu oras 72
Antes ne’e, iha loron 06 Agostu 2025, PNTL liuhusi Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál ezekuta mandadu Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili (TJPID) ho NUC 086/25-PNSIK hodi halo buska no apreensaun ba Reitór UNTL, Vise-Reitór ba Asuntu Administrasaun Finansa no Administradór Jerál inklui kargu xefia na’in-haat seluk.
Medida judisiál ne’ebé halo husi Autoridade Polisiál tanba interveniente sira presumível ba krime falsifikasaun dokumentu ka notasaun téknika, neʼebé akontese iha 2024.
Violasaun ne’e previstu iha artigu 303 husi kódigu penál Timor-Leste nian. Artigu 303 (falsifikasaun ba dokumentu ka notasaun téknika) :
Alínea 1). Ema ne’ebé, ho intensaun atu halo aat ba ema seluk ka Estadu, ka atu hetan ba sira-nia an rasik ka ba ema seluk hodi kria dokumentu falsu; b) Hateten ho falsu faktu legalmente relevante iha dokumentu ida ka notasaun téknika; c) Falsu atestadu, bazeia ba koñesimentu profisionál, tékniku, ka sientífiku, kona-ba kondisaun fíziku ka mentál ka kualidade ema ida nian, animál, ka sasán; d) Uza dokumentu ruma ka notasaun téknika sira ne’ebé refere iha parágrafu anteriór sira, fabrikadu ka falsifika ka hasai hosi ema seluk; sei hetan pena prizaun to’o tinan-tolu ka multa.
Alínea 2). Kualkér asaun disruptiva iha dispozitivu tékniku ka automátiku neʼebé maka hetan influénsia ba rezultadu notasaun nian hanesan ho falsifikasaun notasaun téknika nian.
Alínea 3). Kualkér tentativa bele hetan kastigu. Buska no apreensaun ne’e Autoridade Polisiál sira halo iha tuku 9:30 no konklui iha tuku 13:00. Ekipa lidera husi Diretór Diresaun Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál, Superintendente Polísia João Belo dos Reis.
Jornalista : Osória Marques
Editora : Julia Chatarina




