Istória husi: Gerson C.S. Martins
Krize 2006 ne’ebé akontese iha Timor-Leste fó efeitu prejudisiál boot ba relasaun sosiál povu Timor-Leste nian en-jerál no espesífiku liu ba komunidade ne’ebé ha’u hela ba.
Bainhira ha’u fila husi serbisu iha Aceh – Indonesia iha fulan Setembru 2006 nia rohan, ha’u nota mudansa negativu ida ne’ebé fó impaktu ba ha’u-nia komunidade. Ida-ne’e inklui edifísiu barak maka sunu sai mutuk. Estrada sira taka ho roda sira ne’ebé sunu, ai pedasuk bobot sira, botir no vidru sira ne’ebé rahun. Ai-sanak boot sira taka estrada. Foin-sa’e mane sira ne’ebé hamriik iha dalan ninin sira tama too iha ha’u nia uma mak sai hanesan sinais benvindu ida ne’ebé maka’as ba ha’u.
Ha’u haree katak iha ha’u nia bairru, ema sira ne’ebé hili atu hela iha sira nia uma nia moris sai estrese liu duké antes krize ida-ne’e. Sai raru atu haree viziñu sira vizita malu hanesan sira halo iha tinan sira antes krize. Hafoin kedas krize, maioria ema prefere atu iha sira ida-idak nia uma duké sai ba liur. Dalaruma de’it, ema uitoan de’it maka brani atu kumprimenta malu no kahur malu. Povu sira hetan ta’uk, deskonfiansa ba malu, dúvida sira, no ansiedade barak seluk ne’ebé domina sira nia liberdade nu’udar sidadaun sira hosi nasaun independente no demokrátiku ida.
Ha’u haree katak iha ha’u nia bairru, ema sira ne’ebé hili atu hela iha sira nia uma nia moris sai estrese liu duké antes krize ida-ne’e. Sai raru atu haree viziñu sira vizita malu hanesan sira halo iha tinan sira antes krize. Hafoin kedas krize, maioria ema prefere atu iha sira ida-idak nia uma duké sai ba liur. Dalaruma de’it, ema uitoan de’it maka brani atu kumprimenta malu no kahur malu. Povu sira hetan ta’uk, deskonfiansa ba malu, dúvida sira, no ansiedade barak seluk ne’ebé domina sira nia liberdade nu’udar sidadaun sira hosi nasaun independente no demokrátiku ida.
Komunidade hetan trauma sosiál maka’as, família barak halai ba kampu refujiadu sira iha Kuartél Jerál ONU nian (Obrigado Barrack), albergue sira ne’ebé Madre sira mak kaer, no igreja sira, husik hela sira-nia uma mamuk iha tempu kalan.
Iha kalan, atmosfera iha ha’u nia bairru ho tensaun aas tebes, hamutuk ho joven sira ne’ebé lanu ne’ebé la’o iha guarda, hakilar kona-ba atake sira hasoru grupu ema sira ne’ebé deskonfia hanesan inimigu no adversáriu, no baku besi-riin elétriku sira ne’ebé baku hanesan alerta kalan nian. Alerta ne’e halo estres boot tebes iha tempo kalan.
Krize konfiansa sai dezafiu boot liu iha ha’u nia komunidade. Relasaun armonia ne’ebé uluk harii sai fahe malu iha krize 2006. Ema sai deskonfia ba malu no akuza malu.
Loos duni, presiza korajen, determinasaun, kompromisu no pasiénsia maka’as atu restaura armonia iha komunidade ida-ne’e. Ho kolega juventude balun iha ami nia bairru, ami dezeña programa formasaun ida kona-ba analiza konflitu no ninia impaktu ba komunidade lokál nu’udar pasu dahuluk atu hasa’e konxiénsia entre juventude sira. Etapa ida-ne’e hetan susesu tebes hodi influensia maioria foin-sa’e sira iha ami nia bairru atu hili atividade desportu sira, no artezanatu eskultura nian, envezde envolve iha ataka ema sira ne’ebé iha kampu refujiadu sira.
Ba ami nia pasu tuir mai, ami fornese atividade halimar nian ba labarik sira iha ami nia komunidade, hanesan: kanta, dezeña, halimar hamutuk, aprende Inglés hamutuk, arte no artezanatu, no vizita labarik sira ida-idak nia uma hodi diverte sira ida- idak nia família. Atividade ida ne’e nakfilak ba grupu mentorizasaun ho naran ‘Crianca Joao Paulo II’ (CJP II) ne’ebe fo asistensia ba labarik 100 resin husi ami nia bairo. Atividade ida-ne’e lori duni mudansa estraordináriu sira. Ami-nia ambiente sai 1movimentadu fali hanesan antes krize. Inan-aman husi labarik sira hahú interasaun ba malu fali. Família dezlokadu barak hili atu fila ba sira-nia uma. Frekuénsia hosi adolexente sira ne’ebé lanu iha kalan hahú menus. Atake sira ba kampu refujiadu sira para bainhira ami nia grupu konsege halibur foin-sa’e senior sira iha ami nia aldeia no influensia sira ho impaktu ne’ebé konflitu ne’e iha ba inan-aman, labarik no feto sira. Enkontru oioin ho lideransa komunitária sira (maun bo’ot Bairo) hala’o hodi buka solusaun no fahe rezultadu análize kona-ba impaktu konflitu nian ba komunidade, liuliu ba labarik, feto, no inan sira no mós ferik-katuas sira (avo feto no avó mane sira).
Loron 12 fulan Novembru nu’udar ita-nia loron istóriku nasionál ba “Masakre Santa Cruz.” Normalmente, komunidade Timor Leste tomak komemora loron ne’e. Lisan povu nian mak sunu lilin iha trotoar leten. Iha loron ida ne’e iha tinan 2006, ha’u hetan vizita husi grupu labarik sira husi ha’u nia grupu alvu. Sira husu atu hetan lisensa atu sunu lilin iha ami nia bairru tanba haree fuik no nakukun nafatin. Ha’u hetan sentimentu tauk no preokupasaun karik buat ruma bele akontese ba labarik sira se sira sunu lilin sira. Ha’u lahatene saida maka dudu ha’u atu konvida labarik sira atu reza hamutuk ba Maromak no ba espíritu sira Trajédia 12 Novembru nian hodi proteje no fó forsa ba sira. Maibé ami halo duni antes husik sira atu sunu lilin sira iha estrada-ibun no trotoár sira.
La espera, ho realidade ne’ebé hatudu sai katak labarik sira, tanba sira nia inosénsia, no tanba sira la ta’uk impaktu hosi konflitu violentu ne’ebé maka agora daudaun hale’u sira, ho aten-barani sira sunu lilin sira to’o iha Kuartél Jerál ONU (Obrigado Barrack) nian. Sede ONU nian (Obrigado Barrack) sai hanesan refújiu ida ba komunidade sira ne’ebé hetan konflitu ho membru sira hosi sira nia bairu orijinál. Labarik sira husi ami nia bairru hetan kumprimentu husi labarik refujiadu sira ne’ebé sira fahe lilin ho, sira hakuak malu ho tanis hodi husu perdaun ba malu, hafoin sira hamutuk sira sunu lilin hale’u dalan sira husi Matadouro to’o Vila-Verde no seluk tan. Asaun ida-ne’e hetan resposta maka’as hosi sira ne’ebé maka pro no sira ne’ebé maka kontra. Obrigadu atu proteje seguransa labarik sira ne’ebé inisia asaun ne’e, no sira nia família, ami tenke rai asaun ne’e segredu, maski iha ema balun ne’ebé koko atu buka hatene sé loos mak hamosu asaun dame ne’e. Ami sente hakmatek iha loron tuirmai bainhira ami rona katak iha grupu sira seluk ne’ebé mós halo asaun hanesan tanba dame ba malu. Ho maneira ida-ne’e, atensaun hosi grupu juventude sira ne’ebé hakarak buka sira ne’ebé maka inisia ona asaun dame nian iha bairru laran, hafahe tiha ba grupu sira-ne’e.
2006 Natal Hamutuk ho kiik-oan sira iha Matadoru
Ami nia komunidade iha tempu ne’ebá sei fahe ba rua. Sira ne’ebé hela iha kampu refujiadu sira no sira ne’ebé hili atu hela iha sira nia bairru no uma. Ha’u ho ha’u nia família maka entre sira ne’ebé maka hela iha uma.

Ha’u, hamutuk ho foin-sa’e sira seluk, kontinua hala’o grupu apoiu labarik nian ba labarik liu 100. Ha’u treinu no kuidadu labarik sira iha ha’u nia uma loroloron dezde Outubru, 2006. Ami voluntariamente fó ami nia tempu livre ba labarik sira-ne’e tanba konflitu 2006 nian. Husi Marsu 2006, instituisaun governu nian hotu-hotu taka, tanba sunu tiha. Labarik sira moris iha ambiente ne’ebé nakonu ho violénsia no funu sivíl.
Grupu foin-sa’e sira ne’ebé ha’u hamutuk hetan ona treinamentu no ekipamentu ho koñesimentu báziku kona-ba análize konflitu no rezolusaun konflitu. Sira hetan manuál balun atu orienta labarik sira hafoin konflitu. Atividade balu ne’ebé ami halo ho labarik sira hosi Segunda to’o Sábadu maka: dezeña, pinta dezeñu sira, aprende lee, kanta hamutuk, sai kriativu ho surat-tahan no jornál sira, poezia, nst. Dalaruma, ho labarik sira, ami bá la’o ain ba foho-tutun iha ami nia bairru no hamutuk kanta knananuk sira kona-ba dame. Labarik sira-ne’e nia lian
bele rona to’o iha ema nia uma iha Rejiaun Vila-Verde no área refujiadu sira iha Kuartél Jerál ONU (Obrigado Barrack) nian. Knananuk dame nian maka estratéjia sosializasaun ida ne’ebé ami uza hodi rezolve impaktu ne’ebé kauza hosi konflitu ba labarik sira, feto sira, no inan-aman sira ne’ebé katuas no ferik ona.
Atividade sosializasaun ida-ne’e tuir fali ho vizita ba labarik sira nia uma ida-idak ne’ebé ami nia grupu hanorin. Durante vizita ba uma, labarik sira hetan enkorajamentu atu hatudu atrasaun sira iha forma knananuk no poezia kona-ba dame ba sira nia inan-aman. Atrasaun sira ne’e mós hanesan tipu ezersísiu ida ba labarik sira atu prepara hamutuk ba Natál iha fulan Dezembru.
Angariasaun fundu ba Natal Hamutuk

Ha’u ho ha’u-nia juventude deside atu halibur fundu liuhosi halo ai-hun Natál nian hodi fa’an ba organizasaun ONU sira, INGO sira, Parlamentu Nasionál, no instituisaun umanitária oioin ne’ebé servisu iha Timor-Leste iha tempu ne’ebá. Aleinde ida-ne’e, ami mós hala’o enkontru ida ho labarik sira nia inan-aman sira hodi sai ekipa implementadór ba eventu Natál hamutuk. Husi sorumutu ne’e, inan-aman sira hola inisiativa hodi fó doasaun fos hamutuk iha preparasaun hahán ba festa konjunta tuir mai.
Ami nia esforsu sira atu halibur fundu sira sai hanesan rezultadu ida ne’ebé satisfatóriu ba ami nia festa Natál konjunta. Númeru ai-hun Natal nian ne’ebé
ami halo hamutuk ai-hun 20. Ami fa’an sira hotu ho folin $20/ai-hun. No loloos ne’e orgullu boot liu ba ami tanba Natál hamutuk, ne’ebé ami hanaran “Natál ho Labarik sira” hetan partisipasaun husi Sr. Francisco Xavier do Amaral, Primeiru Prezidente Timor-Leste no mós Prezidente partidu polítiku ASDT ho nia komitiva.
Festa Natál konjunta ida-nee mesak deit ne’ebé akontese iha Dili, Timor-Leste, fulan neen hafoin krize ne’ebé akontese iha Marsu 2006. Iha nafatin insatisfasaun husi adolexente balu ne’ebé la gosta festa Natál bairru nian. Maibé, reasaun adolexente sira ne’e hetan kedas tratamentu ho asaun la’ós violentu sira ne’ebé hala’o hosi komisaun organizadora Natál nian iha ami nia bairru.
Iha inísiu tinan 2007 mudansa boot ida akontese ba iha ami nia komunidade lokál, hafoin formasaun hosi Asosiasaun Inan-Aman sira nian. Asosiasaun ida- ne’e fó kbiit ba inan-aman sira, no inan-aman sira hahú hala’o fali papél ativu ida hodi kontrola sira nia oan adolexente sira. Asosiasaun subliña estrutura sosiál ida ne’ebé organizadu ho di’ak ne’ebé mai hosi família, iha
ne’ebé inan-aman sira maka tau matan ba sira nia família, inklui verifika no apoia sira nia adolexente sira no orienta sira ba atividade pozitivu sira ne’ebé hala’o hosi ami nia grupu. Atu hametin mudansa neʼebé akontese ona, ami muda ami- nia atividade ba atividade espirituál. Ida-ne’e halibur labarik sira no inan-aman sira hodi reza novena kalan-kalan hosi fulan-Marsu to’o Abril 2007. Inisiativa espirituál ida-ne’e hala’o hodi hanoin ho laran ba Sua Santidade Papa João Paulo II, ne’ebé nia mate kona ema millaun sira nia moris iha mundu tomak. Liuhusi orasaun novena kalan-kalan no hahalok fiar nian ne’ebé fahe, ami nia komunidade buka atu fó onra ba nia legadu dame, perdaun no unidade ne’ebé dura. Ninia moris nia devosaun ba marjinalizadu sira no ba kura espirituál komunidade sira ne’ebé rahun kontinua inspira ami.
Iha nia memória, ami halibur nu’udar família no viziñu sira—lori labarik sira, inan-aman sira, no katuas sira hamutuk iha orasaun—la’ós de’it atu halerik ba nia lakon, maibé atu lori ba oin nia mensajen esperansa nian. Naroman ne’ebé ami fahe liuhosi devosaun sira-ne’e sai símbolu renovasaun nian iha tempu tauk no divizaun nian, hodi orienta ami iha ami-nia dalan ba dame no rekonsiliasaun.
Iha memória sinseru ba Sua Santidade Papa João Paulo II—ne’ebé nia mate iha 2005 kona ona ema millaun resin iha mundu tomak—ami nia komunidade dedika orasaun novena kalan nian (Marsu-Abril 2007) hodi fó onra ba nia legadu dame, perdaun no unidade nian. Maski tinan rua liu ona dezde nia mate, nia mensajen nafatin inspira ami maka’as, liuliu iha ami nia tempu kura nian.
Liuhusi hahalok fiar nian ne’ebé fahe, ami halibur labarik sira, inan-aman sira, no katuas sira hodi reza ba rekonsiliasaun. Devosaun ne’e hametin konfiansa iha ami nia bairru; ema sira ne’ebé maka hela iha kampu refujiadu sira hahú fila ba uma. Hodi rekoñese ninia influénsia iha ami-nia viajen ba dame, ami hanaran ami-nia grupu “Crianças João Paulo II (CJP II)” nu’udar omenajen ba Amu-Papa nia ezemplu kompaixaun no solidariedade ne’ebé dura.
Ami kontinua ami nia atividade grupu nian ho orasaun rozáriu iha fulan Maiu 2007 hodi lori estátua Santa Virjen Maria nian ho foto Amo Papa João Paulo II hodi vizita uma komunidade ida-idak iha ami nia bairu. Liuhusi ida-neʼe, ami reza hamutuk atu hetan dame. Atividade ida-ne’e hetan resposta maka’as tebes hosi inan-aman sira iha ami nia komunidade no área sira ne’ebé besik. Ida-ne’e kontinua no buras nafatin to’o ohin loron no hahú habelar maka’as ba área sira iha Vila-Verde no Tuana-Laran nia sorin, tuir pedidu hosi komunidade sira-ne’e.
Ne’e mak atividade balun ne’ebé ami hala’o hamutuk ho juventude, labarik sira, no inan-aman sira husi Outubru 2006 to’o Maiu 2007. Atividade sira ne’ebé ami hala’o ho objetivu atu hadi’a bem-estar psikososiál iha komunidade sira ne’ebé hetan devastasaun husi konflitu 2006 nian. Tanba susesu husi atividade sira, no interese ne’ebé kontinua, iha planu akompañamentu barak tebes ne’ebé ami hakarak atu kontinua maibé limitadu ho rekursu sira ne’ebé ami iha.
Esforsu sira ne’ebé maka ami halo maka lahó intervensaun ruma hosi organizasaun umanitária sira, instituisaun igreja nian, ka governu. Hotu-hotu maka esforsu sira husi ha’u no foin-sa’e sira iha área ne’ebé ha’u helan no hamutuk ho inan-aman no oan sira ne’ebé hakarak dame iha ami nia komunidade.





