DILI, 03 Dezembru 2025 (TATOLI)—Governu liuhusi reuniaun Konsellu Ministru, kuarta ne’e, aprova projetu Dekretu-Lei ne’ebé aprezenta husi Ministra Finansa, Santina José Rodrigues Viegas Cardoso, kona-ba pagamentu estraordináriu saláriu adisionál (Gaji 13) fulan ida nian ba administrasaun públika.
Bazeia ba komunikadu ne’ebé Ajénsia Tatoli asesu iha portál Governu define katak diploma ida-ne’e ho objetivu atu garante pagamentu estraordináriu ba saláriu adisionál ida, durante tinan 2025 nu’udar dalan atu rekoñese kompromisu no dedikasaun traballadór sira iha administrasaun públika nian no ninia ekiparadu sira.
Medida ne’e mantén prinsípiu universalidade, ne’ebé abranje titulár kargu públiku sira, funsionáriu, ajente, membru sira husi forsa defeza no seguransa, traballadór sira-ne’ebé vinkula husi lei traballu nian no kontratadu sira iha administrasaun públika nian ho exesaun kontratadu estranjeiru.
Enkuantu pagamentu estraordináriu jeralmente korresponde ba montante saláriu ne’ebé simu iha fulan-Dezembru 2025, entaun atu garante uniformidade, montante ne’ebé aloka ba kontratadu sira ekiparadu ho rejime jerál no limita ba grau no eskalaun másimu tabela salariál nian, hanesan kazu funsionáriu no ajente, diploma ne’e estabelese mós katak pagamentu estraordináriu nia montante labele liu saláriu Prezidente Repúblika nian.
Tuir informasaun katak prosesu ba pagamentu ne’e sei hala’o durante fulan-Dezembru 2025, ne’ebé finansia husi verba sira-ne’ebé disponivel iha orsamentu husi entidade empregadór ida-idak.
Maibé bainhira iha kazu sira-ne’ebé rekursu orsamentál sira la sufisiente, pagamentu tenke fó prioridade ba traballadór sira ho saláriu ki’ik liu, ho montante restu sira-ne’ebé asegura liuhusi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) nian ba tinan 2026.
Aleinde ne’e, Konsellu Ministru mós aprova projetu Dekretu-Lei kona-ba Ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2026.
Dekretu-lei ida-ne’e estabelese regras ba ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2026, ne’ebé aprova husi Lei n. 8/2025, loron 27 fulan-Novembru, ne’ebé define prazu sira atu taka tinan fiskál, termu utilizasaun karta kréditu no konta fidusiária no mós kondisaun rekursu ba adiantamentu kaixa no fundu mineiru, tuir rejime jerál ne’ebé vigora.
Entaun ho objetivu atu limita kresimentu despezas korrente (despeza baibain) no garante jestaun efisiente liu ba rekursus públiku, diploma ne’e introdús regra espesífika ba despeza iha oras estraordináriu, viajen servisu, ajuda kustu no servisus catering nian, hodi reforsa kontrolu kona-ba rúbrika ne’ebé sensivel tebe.
Nune’e prevee mós reforsu ba auditória interna, hodi estabelese ezijénsia obrigatóriu ba relatóriu semestrál sira kona-ba despeza sira-ne’e no mós kona-ba utilizasaun fundu maneiu no adiantamentu kaixa nian, nune’e promove responsabilizasaun, transparénsia no dixiplina ne’ebé boot liu iha ezekusaun orsamentál tinan 2026 nian.
Jornalista : Alexandra da Costa
Editór : Cancio Ximenes




