Top

Jenerál Min Aung lidera Miánmar no promete restaura relasaun internasionál ho ASEAN

Prezidente Miánmar nian ne'ebé foin eleitu, Min Aung Hlaing, basa liman bainhira nia sai hosi parlamentu hafoin serimónia juramentu iha Naypyidaw, Miánmar, iha loron-sesta, 10 fulan-abríl tinan 2026. Imajen Aljazeera/Aung Shine Oo/AP.

DILI, 10 Abríl 2026 (TATOLI) – Líder golpe Estadu Miánmar nian, Jenerál Seniór Min Aung Hlaing, simu ona pose nu’udar Prezidente Repúblika foun nasaun nian, tinan lima hafoin nia hasai governu eleitu ida no hamosu funu sivíl ida no nia promote restaura hikas relasaun internasionál ho Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku nian (ASEAN) nian.

Min Aung Hlaing eleitu nu’udar Prezidente Repúblika Uniaun Miánmar nian ba dala-11 iha loron 3 fulan-Abríl tinan 2026, no simu pose iha loron 10 fulan-Abríl tinan 2026.

Antes ne’e nia serbisu nu’udar Jenerál Superiór no Komandante-Jerál Servisu Defeza nian, lidera nasaun nu’udar Prezidente Konsellu Administrasaun Estadu (SAC) nian hafoin golpe militár iha loron 1 fulan-Fevereiru tinan 2021.

Iha nia diskursu tomada pose nian iha kapitál Naypyidaw iha loron-sesta ne’e, nia hatete katak “Miánmar fila fali ona ba dalan demokrasia nian no la’o ba futuru ida ne’ebé di’akliu”, enkuantu rekoñese katak nasaun ne’e iha nafatin “dezafiu sira” barak atu ultrapasa.

Min Aung Hlaing hetan votasaun ba kargu aas iha semana kotuk iha vitória boot ida hosi parlamentu pró-militár, hodi formaliza nia kaer podér. Nia entre kandidatu na’in-tolu ne’ebé maka nomeadu ba kargu ne’e no vise-prezidente na’in-rua.

Jenerál ho tinan 69 hadau podér iha tinan 2021 hosi Aung San Suu Kyi, laureadu ida hosi Premiadu Nobel Dame nian, hodi tau nia iha prizaun no hamosu violénsia, protestu no manifestasaun sira iha Miánmar.

Golpe ne’e hamosu movimentu dezobediénsia sivíl no formasaun grupu armadu anti-golpe, ne’ebé militár sira hatán ho forsa brutál. Miánmar hetan suspensaun tuirmai hosi Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku nian (ASEAN).

Iha nia diskursu iha loron-sesta, Min Aung Hlaing hatete katak sira “sei hadi’a relasaun internasionál sira no haka’as-an atu restaura relasaun normál sira” ho ASEAN.

Serimónia tomada pose iha loron-sesta ne’e hetan partisipasaun hosi reprezentante sira hosi nasaun viziñu hanesan; Xina, Índia no Tailándia no hosi nasaun 20 seluk, haktuir hosi ajénsia notísia AFP.

Eleisaun parlamentár ne’ebé ladún di’ak

Min Aung Hlaing nia eleisaun hetan dekrisaun hanesan farsa ida hosi vijilánsia demokrasia nian.

Prezidente Miánmar nian ne’ebé foin eleitu, Min Aung Hlaing, basa liman bainhira nia sai hosi parlamentu hafoin serimónia juramentu iha Naypyidaw, Miánmar, iha loron-sesta, 10 fulan-abríl tinan 2026. Imajen Aljazeera/Aung Shine Oo/AP.

Prezidente foun nia promesa atu “fó amnistia apropriadu sira hodi apoia rekonsiliasaun sosiál, justisa no dame”, ho prizioneiru polítiku sira hetan indultu no funsionáriu públiku sira ne’ebé husik kargu tanba protestu hetan konvite atu fila-fali ba sira-nia kargu, hanesan mós hetan demite hanesan kosmétiku.

Min Aung Hlaing nia tranzisaun hosi jenerál aas ba prezidente sivíl tuir eleisaun parlamentár ne’ebé ladún di’ak iha fulan-Dezembru no Janeiru, ne’ebé manán iha partidu ida ne’ebé hetan apoiu hosi ezérsitu militár, kritika sira, governu osidentál sira goza hanesan bosok ida.

Partidu Uniaun Solidariedade no Dezenvolvimentu pró-militár manán liu pursentu 80 hosi kadeira parlamentár sira ne’ebé maka konkore, enkuantu membru sira hosi forsa armada sira ne’ebé maka hala’o knaar okupa kadeira sira ne’ebé maka la eleitu ne’ebé maka halo parte iha kuartu ida hosi totál.

Votasaun la akontese iha parte sira nasaun nian, ne’ebé maka hetan prende hosi rebelde sira ne’ebé maka luta hasoru militár no rejeita votasaun, hodi estraga liután Min Aung Hlaing nia mandatu, tuir monitorizasaun husi direitu sira nian.

Entretantu, funu sivíl ne’ebé maka haleu Miánmar iha tinan lima ikus ne’e la’o maka’as, ho grupu anti-militár sira, inklui restu sira hosi partidu Aung San Suu Kyi nian no ezérsitu minória étnika sira ne’ebé maka iha tempu naruk, forma frente kombinadu foun ida hodi hasoru militár.

Maibé kustu umanu maka’as tebes; Monitór Konflitu Internasionál (ACLED, sigla inglés) kalkula katak ema liu 96,000 maka mate ona, enkuantu Nasaun Unidas hatete katak pelumenus ema millaun 3.6 maka dezlokadu dezde golpe iha 2021.

Parlamentu Miánmar ne’ebé domina hosi partidu pró-militár

Parlamentu Miánmar nian konvoka ona ba dala uluk dezde golpe Estadu 2021 nian hafoin eleisaun sira foin lalais ne’e haree partidu pró-militár manán kadeira barak liu tanba partidu opozisaun boot sira hetan bandu atu kandidata-an.

Ofisiál militár sira ne’ebé mós serbisu nu’udar membru sira hosi parlamentu Miánmar nian tuir sesaun ida hosi Pyithu Hluttaw iha loron 16 fulan-Marsu tinan 2026. Imajen Aljazeera/AFP.

Abertura ba parlamentu foun iha Segunda-feira, semana kotuk, tuir eleisaun fazeada sira iha Dezembru no Janeiru, ne’ebé maka Partidu Uniaun Solidariedade no Dezenvolvimentu (USDP) pró-militár domina iha partisipasaun eleitorál ne’ebé ki’ik no laiha opozisaun viável.

Kuartu ida hosi kadeira sira ne’ebé disponivel iha kámara superiór no inferiór – kadeira 166 – rezerva ba militár sira, no USDP manán 339 hosi restante. Partidu ruanulu-resin-ida seluk manán hosi kadeira ida to’o kadeira 20.

Durante sesaun segunda-feira nian, Khin Yi, prezidente hosi USDP ne’ebé hetan apoiu hosi militár, eleitu nu’udar prezidente hosi kámara baixa. Nia maka eis-jenerál no xefe polísia, ne’ebé ema barak konsidera hanesan aliadu besik ida hosi Jenerál Seniór Min Aung Hlaing, governante militár Miánmar nian.

Aleinde ne’e, painél foun ida ho membru na’in-lima, Konsellu Konsultivu Uniaun nian, sei estabelese peritu balu bolu “superkorpu” ne’ebé sei permite Min Aung Hlaing atu mantein nia kontrolu iha administrasaun militár no sivíl.

Anúnsiu ofisiál ida hosi Komisaun Eleitorál Uniaun nian hatete katak kámara aas hosi parlamentu sei hasoru malu iha loron-kuarta no antesipa ona sesaun konjunta ida iha loron-sesta.

Eleisaun jerál ikus ne’ebé rekoñesidu iha Miánmar iha fulan-Novembru 2020 fó vitória boot ida ba Liga Nasionál ba Demokrasia (NLD), ne’ebé lidera hosi manan-na’in Prémiadu Nobel Dame nian Aung San Suu Kyi. Militár sira rejeita rezultadu sira, hodi alega fraude eleitorál ne’ebé jeneralizadu lahó aprezenta evidénsia kredível.

Iha Fevereiru 2021, forsa armada sira detein Suu Kyi no líder seniór sira seluk NLD nian, deklara estadu emerjénsia no transfere podér ba militár, hodi hamosu protestu sira iha nasaun tomak no represaun violentu sira. Eis-líder ho tinan 80 kumpri hela pena prizaun tinan 27 tanba akuzasaun sira ne’ebé maka ema barak haree hanesan falsa no ho motivasaun polítika.

Partidu polítiku sira ne’ebé asosiadu ho eis-NLD ne’ebé ukun hetan disolve ka bandu atu partisipa iha eleisaun ikus liu, enkuantu lei sira ne’ebé rigorozu kriminaliza krítika públika ba votasaun.

Miánmar hetan susar tanba funu sivíl no krize umanitária ne’ebé afeta nia povu millaun resin dezde golpe Estadu iha tinan 2021.

Tomada pose ne’e dudu ativista pró-demokrasia sira hodi organiza grupu rezisténsia sira iha nasaun tomak, barak hosi sira-ne’e ikusmai hamutuk ho organizasaun armada étnika sira ne’ebé estabelese kleur ona ne’ebé luta hasoru governu sentrál. Área boot sira hosi Miánmar agora la’ós kontrolu hosi administrasaun militár.

Krítiku sira, inklui grupu sira ne’ebé tau matan ba demokrasia no figura sira opozisaun nian, hatete katak prosesu eleitorál foin lalais ne’e laiha transparénsia no justisa.

Human Rights Watch bolu ona sira hanesan “eleisaun falsu” antes votasaun no deskreve sira hanesan “tenta dezesperada ba lejitimidade internasionál hafoin besik tinan lima represaun militár brutál”.

Asosiasaun Nasaun sira Sudeste Aziátiku nian deklara katak sei la rekoñese rezultadu eleisaun nian.

Fonte: Aljazeera
Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!