iklan

EDUKASAUN, DILI, HEADLINE

Ohin, UNTL gradua finalista hamutuk 1.461 

Ohin, UNTL gradua finalista hamutuk 1.461 

Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) realiza serimónia graduasaun ba-XXXIV hodi gradua finalista hamutuk 1.461 husi fakuldade sanulu (10) durante loron rua 25 Juñu no 29 Juñu 2026 iha Sentru Konvensaun Dili (CCD-sigla ingleza). Imajen TATOLI/Osória Marques

DILI, 25 Juñu 2026 (TATOLI)—Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Kinta ne’e, realiza serimónia graduasaun ba-XXXIV hodi fó graduasaun ba finalista hamutuk 1.461 husi fakuldade sanulu (10) durante loron rua 25 Juñu no 29 Juñu 2026 iha Sentru Konvensaun Dili (CCD-sigla portugeza).

Vise Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntu sosiál no Ministru Dezenvolvimentu Rurál, Mariano Assanami Sabino, konsidera UNTL hanesan universidade públika únika ida iha Timor-Leste ne’ebé sai pilár importante ba formasaun rekursu umanu nasionál ne’ebé kontribui ona ba dezenvolvimentu nasaun.

Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) realiza serimónia graduasaun ba-XXXIV hodi gradua finalista hamutuk 1.461 husi fakuldade sanulu (10) durante loron rua 25 Juñu no 29 Juñu 2026 iha Sentru Konvensaun Dili (CCD-sigla portugeza). Imajen TATOLI/Osória Marques

 

“Ha’u hato’o rekoñesimentu kle’an husi parseiru dezenvolvimentu sira hanesan Kuba, Portugál, Brazíl, Japaun no sira seluk ne’ebé kontinua apoiu ba dezenvolvimentu sistema edukasaun ensinu superiór iha Timor-Leste,” Assanami dehan.

Notísia relevante: Lutu Nasionál, UNTL deside serimónia graduasaun loron daruak muda ba 29 Juñu  

Tanba, tuir nia, investimentu ida-ne’ebe di’akliu atu harii sosiedade ida-ne’e ho justu no prósperu mak investimentu edukasaun.

“Ohin ita selebra família sira-ne’ebe nunka lakon fiar ba sira-nia oan iha setór edukasaun no ita mós selebra dedikasaun dosente sira-nian iha universidade ne’ebé durante ne’e fahe sira-nia koñesimentu ba jerasaun foun,” nia informa.

Nia subliña diploma ne’ebe graduadu simu simboliza susesu pessoál ida-ne’ebé importante tebes, maibé diploma ne’e mós fó responsabilidade boot liután, hahú husi ohin ba oin graduadu sira la’ós de’it ona estudante maibé sei sai profisionál ida iha dezenvolvimentu nasaun ida-ne’e.

Assanami informa valór loloos husi edukasaun la depende de’it ba koñesimentu ne’ebé ema aprende, maibe depende liubá maneira oinsá utiliza koñesimentu ne’e atu dezenvolve no hadi’a ema hotu nia moris.

Governante ne’e fundamenta rekursu umanu ne’ebé Governu investe liuhusu universidade sira sei fó rezultadu liuhusi prosesu aprendizajen ida-ne’ebé kualidade no eselente.

Iha fatin hanesan, Reitór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e, Joviano António, informa serimónia graduasaun sai hanesan testamentu ida ba importánsia ensinu superiór iha dezenvolvimentu Timor nian.

“Tanba ne’e, ita-boot sira-nia partisipasaun konstitui kontribuisaun valiozu ba reflesaun akadémika no ezemplu inspiradór ida ba graduadu sira-ne’ebé ohin selebra sira-nia graduasaun,” Reitór dehan.

Nia hatutan UNTL kontribui ona rekursu umanu profisionál rihun ba rihun ne’ebe ohin loron serbí iha setór oioin iha vida públika no privada.

Aleinde ne’e, ezisténsia Tinan 25 UNTL rekoñesidu hanesan ensinu superiór ne’ebe kontribui ba konstrusaun nasaun nian no prepara jerasaun sira hodi kontinua forma nasaun nia futuru.

“Ita mós hanoin hikas Saudozu Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Profesór José Honório da Costa Pereira Jerónimo ninia dedikasaun tomak ba dezenvolvimentu edukasaun no fortalesimentu ensinu superiór iha Timor-Leste marka signifikativu iha trajetória iha instituisaun akadémika sira,” nia subliña.

Nia afirma ensinu superiór nu’udar instrumentu fundamentál ida hosi dezenvolvimentu nasionál, ne’ebé oras ne’e marka ho inísiu hosi síklu ida, partikularmente importante iha kualker estudante nia moris.

“Ba graduadu sira, ita boot sira iha responsabilidade no étika iha era transformasaun dijitál, konvida ita atu reflete kona-ba dezafiu sira ita-nia tempu nian. Tanba ita moris iha era ida-ne’ebé marka ho dívida no transformasaun intelijénsia artifisiál no avansu lalais koñesimentu sientífiku,” nia tenik.

Iha sorin seluk, Reprezentante Graduadu sira, António Referino Soares, dehan konkista referida husi dalan naruk, balun lakon esperansa hodi desiste, maibé nafatin firme ho determinasaun hodi hakat bá-oin.

“Husi dalan naruk ida ne’e, ami idaidak hakerek ami nia istória ho tinta ne’ebé enxe ho matabeen no ho ami-nia sakrifísiu sira. Ohin ami taka ho orgullu no ho dignidade pájina sira husi istória furak ne’ebé pertense ba ami-nia moris,” nia hateten.

Nia hato’o agradesimentu ba dosente sira hotu nia dedikasaun ne’ebé sempre akompaña estudante sira iha prosesu tomak.

“Ba cleaner universidade nian, dalabarak imi-nia papél ema la haree hetan, maibe ba ami, imi mós hanesan eroi deskoñesidu ne’ebé kontribui mós iha perkursu furak ida-ne’e,” António konklui.

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!