iklan

JUSTISA, HEADLINE

Tribunál julga Antigu Vise-MNEK JdS ba krime burla agravada

Tribunál julga Antigu Vise-MNEK JdS ba krime burla agravada

Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili. Imajen TATOLI/António Daciparu

DILI, 21 Jullu 2026 (TATOLI)--Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili (TJPID), Tersa ne’e, halo julgamentu ba krime burla agravada, ne’ebé komete husi Antigu Vise-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun ho inisiál JdS durante nia mandatu husi tinan 2020 to’o 2023.

Tuir akuzasaun husi Ministeriu Públiku (MP), iha tinan 2020, ofendidu BL koñese arguidu liu husi nia alin RLG, ne’ebe koñese di’ak. Enkuantu ASdC hanesan Asesór nomós partidu ida (KHUNTO) hamutuk ho arguidu hodi fó hatene ba nia atu sai Embaixadór.

Iha loron 27 Jullu 2020, testemuña RLG fó hatene ba ofendidu atu prepara nia Curiculum Vitae (CV) hamutuk ho osan $5.000 atu lori ba entrega iha arguidu nia serbisu fatin, edifísiu Ministériu negósiu, Praia dos Coqueiros, Dili.

Iha loron 30 Jullu 2020, ofendidu ba halo levantamentu osan ho montante $5.000 iha Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste (BNCTL, sigla portugés) atu lori bá entrega iha arguidu tuir nia promesa.

Iha loron 30 Jullu 2020, pur volta 14:00, iha Vise-Ministru nia fatin, ofendidu BL hamutuk ho testamuña RLG no AdSC entrega osan $5.000 ba arguidu.

Notísia relevante : PCIC rejista kazu burla agravadu no falsifikasaun dokumentu ho númeru a’as durante fulan-sia

Ofendidu entrega osan ba arguidu, tamba arguidu halo promesa ba nia atu asume knaar nu’udar Embaixadór, maibé defaktu hanesan bosok de’it. Konsekuénsia husi arguidu nia hahalok ne’e, halo ofendidu lakon nia osan ho montante $5.000.

Arguidu hatene hela konsekuénsia husi nia hahalok, maibé arguidu halo nafatin. Nune’e, arguidu halo krime ho livre, deliberada, konsentemente no hatene katak hahalok ne’e proibidu no hetan pena tuir lei.

Tamba ne’e, konsidera arguidu hanesan autór materiál ba krime burla agravada pe part. 267 nº 1 al.a kódigu penál.

Hatan ba akuzasaun ne’e, arguidu ne’ebé hanesan Antigu Vise-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, JdS deklara ba Tribunál katak, MP nia akuzasaun ne’e balun loos no balun sala, tanba vítima sira ne’e arguidu la koñese, koñese de’it mak Asesór Ministériu Agrikultura ho inisiál AdSC.

Iha tinan 2021, liuhusi testamuña RLG, atu sai Asesór maibé inisiál AdSC ne’e hanesan Asesór iha Ministériu Agrikultura.

Arguidu dehan, kona-ba vítima entrega osan ba arguidu la hatene, tanba entre sira mak hatene malu, tanba vítima foti osan atu entrega ba arguidu ne’e, arguidu laiha koñesimentu.

Arguidu esplika, iha loron 30 Jullu 2020, iha edifísiu MNEK, dehan sira entrega osan ho montante $5.000 ne’e la loos, tanba arguidu la simu osan no hasoru sira mós dala-ida de’it, maibé ko’alia asuntu seluk.

Testamuña RLG no AdSC halo karta ba MNEK atu lori investidór mai iha Timor-Leste, maibé kona-ba osan ne’e arguidu la hatene, iha momentu ne’e Arguidu JdS hanesan Vise-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun hahú husi tinan 2020 to’o 2023.

Arguidu informa, durante ne’e arguidu, testamuña no Asesór Ministériu Agrikultura AdSC, sira la tuur hamutuk hodi ko’alia kona-ba atu sai Embaixadór tanba dalabarak Asesór ne’e lori arguidu nia naran ba empresta osan, to’o feen ho laen bá to’o iha arguidu nia uma, kazu hanesan ne’e akontese dala-rua no tolu ona, no kazu ida-ne’e mak foin vítima ba keixa arguidu.

Arguidu deklara ba Tribunál katak, sira mai ne’e dehan atu haruka Vise-Ministru Kooperasaun no Negósiu Estranjeiru atu halo karta ida tanba iha investidór husi Xina atu halo investimentu iha rai-laran maibé to’o agora seidauk mai.

Lezadu BL deklara, problema ne’e kona-ba osan $5.000, tanba informasaun husi Asesór Ministériu Agrikultura ho inisiál AdSC mak nu’udar mata dalan, nune’e nia hato’o informasaun ba testamuña RLG katak presiza ema ida atu sai Embaixadór iha rai-li’ur, maibé kona-ba fatin ne’e sira identifika nune’e lezadu la hatene.

Lezadu esplika, iha 27 Jullu 2020, nia parte kontaktu ba lezadu nia alin liuhusi telfone no dehan atu hatama nia CV, iha momentu kontaktu no prepara mós osan $5.000, nune’e lezadu halo CV hodi lori ba MNEK hasoru arguidu JdS nia motorista, tanba motorista ne’e AdSC nia oan mane, atu ba entrega ba iha Vise-Ministru, entrega tiha CV iha loron Sábdu AdSC, liuhusi telfone dehan, “Alin bele ga lae segunda tenke entrega ona osan iha dia 30 de Jullu 2020, entaun lezadu dehan katak  segunda dader labele tanba lezadu sei ba Banku no antrian.”

Lezadu dehan, lezadu ba BNCTL Mandarin besik meiudia mak foti tanba ema barak entaun atrian, no to’o tuku rua mak AdSC ho nia karreta Pajero metan, tula lezadu nia alin ba MNEK, depois to’o iha ne’ebá sira na’in-tolu, ba arguidu JdS nia fatin, to’o iha odamatan osan entrega ba AdSC hodi entrega ba arguidu JdS, maibé lezadu ho nia alin hein iha li’ur.

Lezadu dehan, liu tiha minutu lima mak AdSC sai mai no Vise-Ministru JdS sai mai, hodi hato’o katak “Ita-boot hein de’it, ita-boot sei ba Embaixadór iha rai-li’ur no hein kontaktu sira, maibé hein to’o iha 2023 laiha kontaktu, maibé laiha rezultadu.”

Lezadu deklara, kada fulan lezadu sempre ba konfirma iha AdSC, dala ruma direita ba iha AdSC nia uma, no laiha rezultadu nafatin, entaun AdSC fó hatene katak nia sei fó hatene ba arguidu JdS atu fó fila lezadu nia osan, maibé to’o agora la fó nafatin, no to’o iha tinan 2023, lezadu ba aprezenta keixa iha Ministériu Públiku, tanba osan ne’e lezadu kréditu iha Banku no hetan mós presaun husi família.

Aleinde sasin RLG deklara, sasin RLG ho AdSC hanesan kolega serbisu, tanba nia serbisu hanesan Asesór iha Ministériu Agrikultór, AdSC fó hatene ba sasin katak, kargu ne’ebé mak tau nia ba iha pozisaun balun mak hanesan iha Embaixadór ou adidu, nune’e AdSC hateten ba sasin katak se iha maun ga kolega iha hakarak sai Embaixadór ka adidu ruma bele hateten sasin, tanba ne’e husi konversa ida-ne’e mak sasin fó hatene ba nia maun ka lezadu, ko’alia dehan maun hakarak ba Embaixadór kolega ida fasilita naran AdSC ne’e hakarak fasilita maibé lori ho osan $5.000, lori kedas ho CV no osan.

Osan mak tenke lori uluk ba, nune’e sasin ho lezadu lori uluk osan ba mak sasin ho lezadu halo lori ba entrega direitamente ba arguidu JdS nia fatin iha MNEK andar leten.

Sasin dehan, sira nain-tolu to’o iha MNEK no sira nain-tolu tama hotu ba iha fatin Gabinete, no osan ne’e iha lezadu nia pasta mak entrega ba AdSC, AdSC entrega ba arguidu, antes atu entrega osan ne’e AdSC la dehan buat ida, ba sasin no lezadu, maibé AdSC dehan ba arguidu katak sasan mak ne’e, no bainhira entrega hotu sasin no lezadu fila ona, pois mak arguidu JdS simu osan ne’e la dehan buat ida, nune’e sasin ho lezadu sai fila liu ba uma no AdSC mak ko’alia sasin katak hein de’it rezultadu.

Sasin esplika, AdSC mak sai matadalan tanba simu orientasaun hosi Vise-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, JdS iha VIII Governu.

Hafoin rona tiha deklarasaun sira ne’e, Tribunál deside muda ba loron 16 Setembru ho oras 15:00 hodi rona AdSC nia deklarasaun.

Iha audiénsia julgamentu ne’e prezide husi kolektiva, Argentino Nunes, Ivan Patrecenio no Estajiária na’in-ida, Ministériu Públiku reprezenta Prokuradór, Nelson Magno no Arguidu hetan asisténsia legál husi Advogadu Privadu, Ismael da Asunçao.

Jornalista     : Natalino Costa

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!