DILI, 24 setembru 2019 (TATOLI)-Durante periodu tinan 2018 to’o 2019, Komandu Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liu husi Departamentu Justisa, rejista membru polisia hamutuk na’in 324 maka komete irregularidade.
Notísia Relevante : Ian Martin Husu PNTL Kuidadu Uza Kilat Atua Situasaun
Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Polisia Faustino da Costa mós rekoñese durante halo atuasaun ba kazu sira, membru balun evolve mós iha kazu Violasaun Direitus Umanus (VDH)
“Loos duni dala ruma la’ós orientasaun komandu iha duni kazu balun, iha Janeiru 2019 too mai agora PNTL rejista ona kazu dixiplinár ne’e hamutuk 114. Ita kompara ho 2018 iha kazu infrasaun dixiplinár hamutuk 210, dadus ne’e ita seidauk ko’alia husi 2017 ba kraik,” dehan Komandante Faustino hafoin partisipa abertura semináriu PDHJ ho tema “Knaar Polisia Atu Hametin Protesaun Direitus Umanus”, ohin, iha salaun Timor Plaza, Dili.
Nia dehan, kazu sira ne’ebé akontese dala barak membru sira ne’ebé komete halo rekursu ba too Tribunál Rekursu no PNTL labele hasai sira arbiru nia membru sira tanba lei orgánika PNTL la forte.
Komandu PNTL rasik halo preparasaun dezde tinan 2015 too agora aprezenta ona proposta VIII Governu Konstitusionál atu hamosu mudansa iha estrutura no delegasaun kompeténsia hahú husi nasionál too munisipiu.
Iha prosesu estudu ne’ebé halo husi peritu Ministériu Interior no asesór sira iha PNTL foku liu ba asuntu prioridade tolu hanesan, hadi’a lei orgánika PNTL, Estatutu PNTL no Regulamentu Dixiplinár PNTL nian.
“Ami rasik propoin presiza iha revizaun lei orgánika PNTL nian para fó kompeténsia ba komandu atu hola medida,” hateten Komisáriu Faustino da Costa.
Komandu PNTL mós apresia ho relatoriu PDHJ nian kona-ba kazu membru PNTL envolve iha VDH ne’e hanesan pasu pozitivu ba PNTL hodi hola medida fó formasaun ba membru sira atua problema ho di’ak hodi evita mosu VDH.
Komandu PNTL kontinua implementa regulamentu bazeia ba lei sira ne’ebé vigora iha regulamentu dixiplinár PNTL dekretu Lei No. 13/2004 de 16 de Juñu. Kritéria dixiplina mak membru hotu tenke hatene no halo tuir saida mak estipula iha regulamentu dixiplinár PNTL artigu.8 kona-ba devér jerál no devér espesífiku ne’ebé artikuladu iha regulamentu ne’e rasik.
Progresu husi implementasaun regulamentu dixiplinár mak agora membru sira mós hetan formasaun étika polisiál, nia importánsia oinsá atu promove PNTL ho étika ne’ebé aas tuir saida mak estipula iha deveres (9) iha regulamentu dixiplinár, hanesan, (Devér Korresaun, Devér Zelu, Devér Izensaun, Devér Obediénsia, Devér Lealdade, Devér Sijilu, Devér Asiduidade, Devér Pontualidade, no Devér Aprumo).
Iha fatin hanesan, Ministru Defeza no Ministru Interior, Filomeno da Paixão de Jesus, rekoñese, too agora membru PNTL balun sei kontinua atua problema ho forsa hodi viola direitu umanus sidadaun sira nian.
“Hanesan kazu Baukau haree polisia tuku tebe lisuk joven ne’e, loloos kaer ema ne’e tau de’it borgol loos ona,” nia preokupa.
Ministru hatutan, kazu boot liu ne’ebé akontese iha tinan 2019 maka, membru PNTL balun envolve iha kazu tiru ema iha Kulu-hun de Baixu nu’udar violasaun direitus umanu boot hasoru sidadaun.
“Kuandu ita baku sidadaun ne’e hanesan, ita baku ita nia oan, ita nia família, tanba ne’e ita tenke sukat bainhira atu halo buat ruma ba ema,” nia afirma.
Relasiona ho problema hirak ne’e, VIII Governu rasik simu ona proposta husi PNTL atu revee lejizlasaun sira iha PNTL.
Governu konsidera, lei organiza, no regulamentu dixiplinár PNTL nian ne’ebé Ministériu Interior sei aprezenta ba Konsellu Ministru sei regula membru sira bainhira komete krime ruma sei prosesa no hasai husi serbisu.
“Asaun komandu mak tenke hahú husi siak too hasai membru husi komandu, para membru sira ne’e dixiplina, tanba bandidu ida rua de’it mak mai atu sobu halo hahalok la loos halo polisia hotu naran sai sabraut,” nia hatete.
Nu’udar Ministru Interior, Filomeno nota, iha membru PNTL barak tebes maka presta serbisu di’ak hodi hatudu ezemplu di’ak no governu iha responsabilidade atu apoia hadi’a sitasaun PNTL bele la’o di’ak iha futuru hodi promove governasaun di’ak.
Jornalista : Eugénio Pereira
Editór : Francisco Simões