iklan

EKONOMIA, COVALIMA, HEADLINE, LEI, MUNISÍPIU

Autoridade Covalima Preparadu Simu Konfiansa Ba Podér Lokál Husi Governu Sentrál

Autoridade Covalima Preparadu Simu Konfiansa Ba Podér Lokál Husi Governu Sentrál

Administradór Munisípiu Covalima, Afonso Nogueira Nahak. Foto TATOLI: Tomé Amado

COVALIMA 9 Outubru 2019 (TATOLI)-Autoridade Munisípiu Covalima (AMC) hahú kedas iha tinan 2017 too 2019, halo ona preparasaun másimu hodi prontu simu konfiansa ba implementa podér lokál husi Governu Sentrál.

Munisípiu Covalima ho abitante 62.464 (sensu 2015) ho Postu Administrativu hitu (7), Suku 30 no Aldeia 148  ba dadudun ne’e iha  Funsionáriu Públiku hamutuk 231 ne’ebé sira harii tiha ona diresaun ualu (8) Edukasaun, Saúde, Agrikultura, Água no Saneamentu, Obra Publika no Servisu Kadastru, Asaun Sosiál Dezastre Naturál no  Jestaun Merkadu inklui Administrasaun  Munisípiu Covalima rasik.

Atu implementa polítika desentralizasaun iha tinan 2020 ba oin, AMC mós aprezenta ona proposta ba Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) hodi hato’o ba Komisaun Funsaun Públika (KPF) atu halo rekrutamentu ba funsionáriu públiku na’in 198 hodi reforsa serbisu administrasaun postu hitu (7) hanesan, Zumalai ho suku ualu (8), Fatu-Lulik ho suku rua (2), Fatu-Mea ho suku tolu (3), Fohorem ho suku haat (4), Maucatar ho Suku haat (4), Suai ho Suku neen (6) no Tilomár ho suku haat (40) bele kobre Covalima ho área luan 1.226 km², ne’ebé hela 138 kilómetru iha Sudeste Dili.

Autoridade Covalima konsidera lei podér lokál no lei desentralizasaun administrativa importante tebes ba Timor-Leste atu hahú ona desentraliza ba podér lokál ho objetivu fundamentál atu lori administrasaun besik ba povu no hamenus burokrasia ne’ebé naruk durante ne’e.

Lei rua ne’e rasik, Governu Timor-Leste haruka ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo iha inisiu Agostu 2017, maibé iha loron kuarta (27/09/2017) Xefe Estadu veta, no agora VIII Governu Konstitusionál halo hela preparasaun atu lori fila fali ba Parlamentu Nasionál atu diskute no haruka fila fali ba Prezidente Repúblika.

Atu hatene kle’an liután oinsá preparasaun Autoridade Munisípiu Covalima hodi simu konfiansa podér lokál ne’e, tuir mai bele akompaña entrevista Eskluzivu Agéncia Notisiosa Timor-Leste Instituto Publica (TATOLI, I.P.) ho Administradór Munisípiu Covalima, Afonso Nogueira Nahak (AMC-ANN).

TATOLI: Oinsá preparasaun autoridade Munisípiu Covalima hodi hein implementasaun podér lokál husi Governu Sentrál?

AMC-ANN: Polítika Desentralizasaun Administrativa iha Munisípiu Covalima no munisípiu sira seluk ita bazeia ba dekretu lei númeru 3/2016 no altera ba dekretu lei númeru 9/2018 ne’ebé iha halo preparasaun ba delegasaun kompeténsia ba iha área ualu (8), inklui administrasaun munisípiu rasik nia programa hamutuk sia (9) hodi implementa programa temátiku sira hanesan, Edukasaun, Saúde, Agrikultura, Água no Saneamentu, Obra Publika no Servisu Kadastru, Asaun Sosiál Dezastre Naturál no  Jestaun Merkadu.

Programa hirak ne’e mak, desentraliza mai para atu haforsa servisu Administrasaun Munisípiu Covalima ida ne’e. Iha lei hatudu ona tuir lei fahe ami mós fahe ona kompeténsia ba diresaun sira seluk hodi bele eleva futuru dezenvolvimentu iha futuru. Iha AMC mak ita halo ona preparasaun ba diresaun haat (4) hanesan, Administrasaun Finansas  no Rekursu Umanu, Diresaun Aprovizionamentu Patrimóniu no Lojístika no Ajénsia Fiskaliza saun no Ajénsia de Planeamentu.  Husi sistema sira ne’e hotu maka ita implementa ona Sistema Free Balance sei lori hadi’a prosesu ho prosedimentu aprovizionamentu públiku ne’ebé iha no fasilita jestaun fundus ka osan ne’ebé sufisiente, fleksivel no transparente liután.

Ami nia preparasaun feitu ona, entaun ita hein iha tinan oin Governu bele desentraliza tan orsamentu mai Covalima. Tanba nesta momentu hahú husi 2017 too 2019 ne’e governu so delega orsamentu ne’e so haree liu ba bens servisu, saláriu no vensimentu no transparénsia públiku de’it. Tanba ne’e, iha tinan ne’e, ami tau ona iha planu tinan oin (2020) sei iha tan kapitál menor no kapitál dezenvolvimentu hodi kompleta atu lori programa desentralizasaun besik liután ba povu Covalima nia leet.

TATOLI: Iha Tetu Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020, Munisípiu Covalima prevee orsamentu hira?

AMC-ANN: Ba orsamentu ami husu millaun $2,866,15 míl. Orsamentu ne’e ba de’it kapitál tolu hanesan saláriu e vensimentu, bens servisu no orsamentu ba transparénsia, maibé ami ko’alia ho Komité Revizaun Orsamentu Tékniku (KROP) Ministériu Finansas ita nia orsamentu governu fó tan orsamentu ita seidauk fisku loloos kuaze millaun $5 ou millaun $6 ba 2020. Maibé orsamentu ne’e ita nia Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak dehan, fó para atu koko ita nia ezekusaun kapitál menor no kapitál dezenvolvimentu, tanba ne’e, ami aprezenta programa kada munisípiu nian iha ina administrasaun finansas no ezekuta ona sistema free balance.Ami sei ezekuta orsamentu ne’e tuir lei no tuir sistema ne’ebé iha ona.

TATOLI: Oinsá preparasaun ba rekursu umanu rasik?

AMC-ANN: Kona-ba rekursu umanu,ita sei menus rekursu umanu, maibé ho kondisaun atuál Governu sentrál sempre halo kapasitasaun rekursu umanu no formasaun ba rekursu ne’ebé agora iha hela. Maibé agora ami mós kria hela programa hodi prevee orsamentu atu halo rekrutamentu ba funsionáriu públiku no kargu de xefia hamutuk ema 198 iha tinan oin. Agora ami mós halo hela preparasaun fazeada tuir mapamentu, ita submete ona proposta rekrutamentu ba Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) hodi hato’o ba Komisaun Funsaun Públiku (KFP) atu bele konsidera.

Segundu, ami mós kontinua halo formasaun báziku iha nivel oin-oin ba ita nia funsionáriu sira ne’ebé iha ona. Tanba iha diresaun ualu (8) inklui administrasaun munisípiu,ita iha funsionáriu hamutuk 231 iha de’it rejime jerál no ba sira ne’ebé iha rejime espesiál sei hamutuk ho ministériu, maibé iha rejime espesiál, governu entrega tomak ona ba administrasaun munisípiu. Ne’ebé ita hein katak, polítika desentralizasaun bele la’o iha futuru mai.

TATOLI: Oinsá koordenasaun no servisu hamutuk ho autoridade no too munisipál agora no ba futuru, hodi hein polítika desentralizasaun?

AMC-ANN: Ami nia koordenasaun servisu iha Administrasaun munisípiu Covalima too  Administrasaun Postu Administrativu (APA) too suku 30 koordenasaun la’o di’ak. Alende ne’e koordenasaun ho diresaun sira atu sempre hala’o enkontru koordenasaun para diskute programa no dezafiu sira para buka hetan progresu iha servisu ne’ebé bele fó susesu ba progresu dezenvolvimentu ne’ebé ita halo ba povu sira. Tanba bainhira servisu ruma la’o ladún di’ak, ita tenki koordena malu para hadi’a servisu para fó susesu. Tanba koordenasaun ne’e ita kria mós ho Igreja, veteranu, juventude no Organizasaun Naun Governamentál, kompañia nasionál no internasionál sira ne’ebé implementa projetu estrada iha Covalima.

TATOLI: Governu deside iha polítika atu dezenvolve potensiál rekursu naturál iha Covalima inklui harii mós projetu boot sira hanesan Projetu Suai Supplay Base, nu’udar autoridade oinsá ita nia haree husi aspetu ba futuru ekonomia Covalima?

AMC-ANN: Projetu Suai Suplay Base (PSSB) nu’udar projetu governu sentrál nian ne’ebé hetan atensaun mós husi ami nu’udar autoridade koopera hodi apoiu projetu ne’e bele implementa iha, mezmu Tribunál das Konta seidauk fó vistu ba implementasaun projetu ne’e, maibé ami haree katak, projetu ne’e importante tebes ba futuru bele implementa. Tanba rai ba projetu ne’e governu halo ona kompensasaun ba rai komunidade tama ona ba faze da haat.

Ita hotu iha esperansa katak, agora ita nia aeroportu iha ona, auto estrada mós halo atu liga ba Same too Beacu Viqueque. Se projetu sira ne’e halo ho di’ak, ha’u fiar katak projetu sira ne’e sei kontribui makas ba ita nia ekonomia liu-liu buka hakbiit ekonomia komunidade sira nian. Tanba iha Covalima ami mós husu ba ita nia komunidade sira atu labele moris dependénsia de’it ba governu, maibé atu halo servisu ne’ebé bele fó susesu ba sira nia moris liu husi kontribuisaun servisu hotu ne’ebé ita nia komunidade sira hala’o loro-loron.

Alende ida ne’e, ami mós husu ita nia emprezáriu sira oinsá fó kontribuisaun iha prosesu dezenvolvimentu husi servisu sira halo bele fó servisu ba ita nia povu. Tanba Covalima sai sentru ba produsaun mina no gás naturál sira ita hein governu no kompañia sira bele dezenvolve rikusoin hirak ne’e atu fó benefísiu ba ita nia ekonomia iha futuru.

TATOLI: Iha tinan 2020 ba oin, planu no programa prioridade saida, Administrasaun Munisípiu Covalima hakarak halo uluk?

AMC-ANN: Iha Administrasaun munisípiu ita halo planeamentu ida liu-liu ita hakarak liu maka hadi’a ita nia infraestrutura estrada nasionál too postu no suku sira tenki di’ak. Ne’e maka ohin loron iha Covalima hetan mudansa makaas iha prosesu dezenvolvimentu infraestrutura estrada nasionál ba postu administrativa sira sira komesa hadi’a ona.

Tuir relatóriu, Servisu Munisípiu Obra Publika (MOP) Covalima hatudu katak iha tinan haat (2017-2019) ita nia projetu hamutuk infraestrutura boot hamutuk 33 maka implementa ona husi kompañia nasionál no internasionál tuir planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN) 2011-2030. Projetu hadi’a estrada, ponte, drenajen sira ne’ebé implementa ona fó benefísiu tebes ba mudansa dezenvolvimentu estrada iha Covalima nian.

Husi projetu 33 balun hotu ona, falta projetu hitu (7) maka kompañia nasionál sira halo seidauk hotu iha área Postu Zumalai no Postu Fatumea nian ne’ebé kompañia sira implementa hela tuir kontratu. Ita mós espera iha tinan 2020 mai ita espera infraestrutura estrada bele husi munisípiu ba kobre too postu hitu no suku 30 ne’e.

TATOLI: Tuir observasaun no realidade hatudu katak, povu Covalima barak mós sei sofre krize bee moos iha Suai vila ba too suku sira?

AMC-ANN:Ita mós husu hela ba Ministériu Obra Publika atu haree tinan oin bele rezolve problema bee moos iha Covalima. Ita haree realidade too tempu bailoro bee matan sira iha Covalima maran hotu, komunidade sira enfrenta bee moos. Atu hakotu problema ne’e, úniku solusaun maka ita tenki dada bee moos husi Suku Datu Rua no Dato Tolu mai Covalima ho distánsia kilómetru 15. Atu nune’e, ita fornese bee moos ba komunidade no fornese bee moos ba projetu boot sira ne’ebé sei harii ha Covalima. See fatin rua bee la sufisiente, ita bele haree tuir fali Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN) 2011-2030 bele dada fali bee husi Hatubuilico-Ramelau- Ainaro nian mai Covalima, maibé ida ne’e planu de’it, governu sentrál maka sei haree prosesu tomak.

TATOLI:Proposta dada bee moos husi Suku Dato Rua no Dato Tolu ne’e aprezenta ona kalae ba Ministériu Obra Publika?

AMC-ANN: Proposta ne’e ami aprezenta ona iha nia planeamentu ne’e iha oin tolu, ida haree iha Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) nian husu ho valór rihun $50 mak kraik.  Depois tama ba  Planu Dezenvolvimentu Nasionál (PDN) nian rihun $500 ba leten ne’e Governu Sentrál maka haree. Maibé ami nafatin halo planu proposta ne’e ba Sekretaria Grande Projetu atu haree no konsidera para prevee orsamentu ba rezolve problema bee moos ne’e.

TATOLI:Oinsá ho instalasaun projetu kanu dada bee moos ba povu Covalima rasik povu hira maka asesu ona ba bee moos?

AMC-ANN: Tuir relatóriu Diresaun Nasionál Água no Saneamentu (DNAS) katak, Covalima ne’e bee dada ba povu nia uma ne’e  too ona %74 husi komunidade maka asesu ona bee moos.  Soo falta de’it %26 maka povu ladauk hetan bee moos  maka iha suku rua, Asucai no Suku Mape mós sei falta eletrisidade. Problema ida tan maka, agora tempu bailoro povu hotu- hotu halerik ba problema bee moos, tanba bee matan sira maran hotu. Maibé iha Suai ne’e ajénsia internasionál Japaun (JICA), CVTL mós servisu ho ami husi suporta nafatin bee moos.

TATOLI:Husi totál suku 30 ne’e, suku no aldeia hira mak seidauk asesu ba liña eletrisidade? 

AMC-ANN: En-jerál iha Covalima  iha Postu Fohorem iha Suku Dato Tolu ho aldeia lima (5), Postu Suai iha Suku Beko no Aldeia lima, Fatululik,  iha Suku Toroman ho aldeia tolu, Zumalai iha Suku Mape, no Suku Usecai maka seidauk asesu. Iha Aldeia balun riin eletrisidade ba harii ona, maibé la’ós governu lakohi atu dada eletrisidade. Projetu dada eletrisidade balun paradu, tanba ita nia maun veteranu sira hadau malu projetu, entaun afeta ba problema ahi labele lakan iha aldeia balun. Maibé problema ne’e aprezenta ona ba Ministériu Obra Publika atu tau konsiderasaun iha orsamentu 2020.  Tanba ita nia Na’i Primeiru Ministru Taur Matan Ruak hasai ona karta ida mai katak, ba kompañia sira ne’ebé atu kaer projetu eletrisidade tenki tuir konkursu públiku manan konkursu maka halo projetu ho legál.

TATOLI: VIII Governu iha OJE 2020 liu-liu Ministériu Turizmu tinan oin sei investe makas osan atu dezenvolve sentru turizmu sira, oinsá ho potensialidade ba sentru turizmu Covalima nian? 

 AMC-ANN: Iha Suai ne’e ami ko’alia beibeik ona atu dezenvolve sentru turizmu dezde ita independénsia, maibé Ministériu ida ne’e (turizmu) maka toba la mai halo nia servisu atu haree no hadi’a fatin turizmu sira ne’e.  Maibé tanba ita hirus malu ko’alia ba malu makas ituan iha enkontru sira maka agora Ministériu Turizmu atu mai fó apoiu harii uma 10 nu’udar fatin turizmu nian iha Suai Loro ne’ebé ita nia negosiante sira halo hela negósiu ne’ebé ita hein governu bele mai para dezenvolve sentru turizmu sira ne’e.

Jornalista: Eugénio Pereira

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!