LAUTÉM, 23 marsu 2023 (TATOLI) – Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, kinta ne’e, lansa fatuk dahuluk ba projetu harii torre Rádiu Televizaun Timor-Leste (RTTL,ep) iha zona altu Laleno, suku Maina II, postu administrativa Lautém, munisípiu Lautém.
Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, agradese ba autoridade munisípiu Lautém, espesialmente suku haat iha zona altu Laleno tanba kolabora ona hodi harii torre ba RTTL,ep nune’e futuru moderniza ba dijitalizaun atu transforma informasaun ba teritóriu nasionál.
“Agradese espesiál ba inan-aman sira ne’ebé fó fatin atu tau torre, ha’u husu komunidade sira tomak ajuda kompañia ne’ebé mai halo obra ne’e atu hotu ho di’ak,” Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak hateten iha suku Maina II.
Xefe governu kongratula Ministériu ba Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MapKoms) no Sekretaria Estadu Komunikasaun Sosiál (Sekoms) ba esforsu hotu ne’ebé halo hodi fó susesu hotu, liuliu harii uluk torre tolu iha Lautém, Fleixa Ainaro no Bobonaro.
Eis Prezidente Repúblika ne’e, salienta, kanál RTTL,ep foin kobre menus pursentu 50, signifika populasaun liu pursentu 50 mak seidauk asesu kanál RTTL nune’e povu seidauk akompaña informasaun lolOos kona-ba situasaun iha Timor-Leste tanba ne’e fasil atu espalla informasaun falsa ba komunidade.
“Faze dahuluk lansa torre tolu no faze segundu sei kontinua lansa tán no ita hakarak kanál RTTL bele kobre timor laran tomak nune’e informasaun ne’ebé sai hosi Dili hotu-hotu hatene,” Taur akresenta.
Ministru ba Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál, Francisco da Costa Martins Jerónimo, agradese ba kolaborasaun autoiridade suku iha zona Laleno inklui komunidade hotu ne’ebé ajuda ba prosesu tomak, hahú hosi serimónia rituál too ohin realiza serimónia hatuur fatuk dahuluk ba konstrusaun torre iha altu Laleno.
“Importante ba ha’u komunidade iha suku Maina II inklui suku viziñu sira bele simu ami no bele fó mensajen mai ami katak hakarak duni harii torre ne’e iha altu Laleno,” Francisco Jerónimo hateten.
Polítika VIII governu konstitusionál hakarak diversifikasaun iha área komunikasaun sosiál nune’e moderniza sistema RTTL ba dijitalizasaun hodi adata situasaun reál iha mundu.
Projetu refere nu’udar kontinuasaun kooperasaun entre governu Xina ho Timor-Leste iha tinan-2015 nune’e importante atu kontinua hodi diversifika informasaun ba komunidade iha territóriu nasionál.
Torre iha zona Laleno responsável hosi kompaña PT Global Citra Utama ho durasaun kontratu fulan-neen, ho totál orsamentu hamutuk $345.390,22.
Governu liuhosi MapKoms aloka total orsamentu millaun $1-resin hodi konstrui torre tolu iha munisípiu tolu hanesan Fleixa Ainaro, Oepo Tapotas, Bobonaro no Altu Laleno Lautém ho sistema Dijitalizasaun Terresteriál Multimédia Broacasting Advance (DTMBA).
Programa VIII Governu iha área komunikasaun sosiál
Konstituisaun Repúblika determina katak sei garante liberdade ba imprensa no ba meiu komunikasaun sosiál seluk tán, inklui liberdade expresaun ho kriasaun husi jornalista sira, asesu ba fonte informasaun, liberdade editoriál, protesaun ba independénsia no ba sijilu (ka segredu) profisionál no direitu kona-ba estabelese jornál, publikasaun no meiu difuzaun seluktán.
Estadu tenke asegura liberdade no independénsia hosi órgaun públiku komunikasaun sosiál nian hasoru podér polítiku no podér ekonómiku, no garante labele iha monopóliu kona-ba meiu komunikasaun sosial.
Sei kompete mós (ka sai responsabilidade) ba Estadu atu asegura ezisténsia servisu públiku ba Rádiu no Televizaun, ne’ebé tenke izentu, hodi haree moos, entre objetivu sira-seluk, kona-bá protesaun no divulgasaun kultura no tradisaun Timor-Leste nian, no mós garantia kona-ba expresaun tuir pluralizmu opiniaun.
Tanba ne’e, mak Governu sei kontinua:
- Apoia no reforsa Ajénsia Notísia Timor-Leste nian, TATOLI;
- Apoia no reforsa Konsellu Imprensa, nu’udar órgaun independente reguladór ba setór komunikasaun sosial;
- Kontinua apoia programa diseminasaun kona-ba Asaun Governativa, hodi promove koñesimentu públiku nian ba asaun governativa ho transparénsia ne’ebé boot liu kona-ba governasaun;
- Kontinua apoia RTTL, E.P. inklui hadi’a infraestruturas fízika ho atualizasaun ekipamentu tékniku, no mós iha implementasaun Planu Estratéjiku ida ba Imprensa, atu nune’e bele hadi’a kualidade ho kuantidade informasaun ne’ebé divulga;
- Propoin ba Parlamentu Nasional atu aprova lejizlasaun hodi regula setór komunikasaun audiovizuál iha Timor-Leste;
- Estabelese Institutu ba Formasaun Jornalista no kontinua aposta iha formasaun jornalista ba dezenvolvimentu no diversifikasaun setór ida-ne’e;
- Dezenvolve mekanizmu ba kooperasaun intersetoriál, ne’ebé bele poténsia (ka optimiza) uzu ne’ebé korretu kona-ba língua ofisiál hosi jornalista sira;
- Dezenvolve mekanizmu ba kooperasaun intersetoriál, hodi fomenta no divulga lian ofisiál ba populasaun tomak;
- Apoia Konsellu Rádiu Komunitária no estabelesimentu estasaun rádiu Komunitária foun;
- Apoia Asosiasaun Jornalista Nasionál;
- Insentiva asesu no partisipasaun Feto, iha órgaun komunikasaun sosiál;
- Inkrementa ka dezenvolve perspetiva kona-ba Jéneru iha órgaun Komunikasaun Sosial no insentiva kampaña no programa ne’ebé bele promove uza lian ofisiál sira, identidade nasionál, edukasaun ba sidadania, kna’ar feto nian iha sosiedade no koñesimentu tékniku no sientífiku;
- Promove diversifikasaun órgaun Komunikasaun Sosiál noiha nível munisipál.
Parlamentu Nasionál aprova programa VIII Governu Konstitusionál iha loron 27 fulan-jullu tinan 2018 liubá. Apresiasaun ba programa ne’ebé sei orienta atividade sira Governu Konstitusionál VIII nian durante tinan lima. Durante debate loron tolu kona-ba programa ne’e, deputadu sira hato’o ona sira-nia dúvida, sujestaun, esklaresimentu ba Governu no la aprova Mosaun Rejeisaun nian ne’ebé aprezenta hosi opozisaun, ho votu kontra 36, abstensaun haat no afavór 25.
Jornalista : Natalino Belo
Editór : Evaristo Soares Martins