iklan

DILI, SOSIEDADE SIVĺL

Governu-CET asina akordu subvensaun, VPM: Kompromisu Estadu TL

Governu-CET asina akordu subvensaun, VPM: Kompromisu Estadu TL

Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun Komunitária, Mariano Asanami Sabino iha Palacio governu, kinta 20 marsu 2025. Foto Tatoli/Antonio Daciparu

DILI, 20 Marsu 2025 (TATOLI)- Governu konstitusionál da-sia liuhusi Vise Primeiru-ministru koordenadór asuntu sosiál, dezenvolvimentu rurál no abilitasaun komunitária asina akordu anuál subvensaun públika ho Konferénsia Episkopál Timorense (CET, sigla portugés), iha Palásiu Governu, ho karakter atu kontinua implementa alokasaun ba programa ne’ebé CET prepara.

Atividade asina akordu anuál ida-ne’e kada tinan Governu sempre fó apoiu ba CET ho montante $15 millões, hodi implementa programa sientífika sira ne’ebé mak relasaun ho sarani Katólika ninia. Enkuantu alokasaun ba programa tinan-2025 fahe ba parte haat hanesan iha área edukasaun, governasaun sosiál, ekleziál no mós jestaun administrasaun.

Vise Primeiru-ministru koordenadór asuntu sosiál, dezenvolvimentu rurál no abilitasaun komunitária, Mariano Assanami Sabino, hateten, ne’e hanesan kompromisu Estadu Timor-Leste atu kontinua apoia nafatin ho konkordánsia ne’ebé mak iha tanba Estadu konsidera igreja Katólika la’ós de’it hanesan fiar ida maibé hanesan mós identidade timorense.

“Tanba ne’e ho haraik aan ha’u husu ba amu bispu na’in tolu atu kontinua nafatin iha prosesu konstrusaun ba pás, ba Estadu, nasaun,”, Vise Primeiru-Ministru, Mariano Assanami Sabino, hateten ba jornalista sira iha salaun enkontru V-PM, Palásiu Governu, ohin.

Governante ne’e akresenta, apoiu tomak ne’e atu konstrui valór, prinsípiu promosaun no defende dignidade umana iha prosesu konstrusaun Estadu no nasionál, tanba igreja Katólika nia papél iha pasadu ne’ebé importante hatuur iha preamblu konstituisaun RDTL katak, igreja Katólika hola parte iha prosesu luta hodi IX-Governu hakarak agradese ba ezekusaun hotu-hotu ne’ebé la’o ho di’ak.

“Ohin loron ha’u hamutuk ho estrutura CET mai hasoru malu ho governante sira atu asina akordu anuál, hanesan tinan-tinan sempre halo renovasaun servisu hamutuk ba alokasaun subvensaun ne’ebé Governu aloka ba iha CET”, Pro-prezidente CET, Dom Virgílio do Carmo da Silva, SDB, informa.

Arsebispu Metropolitana ne’e mós hatutan tan, alende ne’e iha horiseik husi parte CET mai entrega tiha ona relatóriu 2024 ba iha GASC, no ohin kontinua asina fali akordu ba iha 2025. Agradese ba IX-Governu tanba iha esforsu hakarak koopera hodi kontinua hala’o akordu ida-ne’e. Enkuantu iha prosesu implementasaun ba programa haat ne’e sei haree liubá iha infraestrutura.

 Notísia relevante:CET entrega relatóriu implementasaun programa 2024 ba GASC

Iha fatin hanesan, tuir Koordenadór GASC, Joaquim da Costa Freitas, ne’e hanesan kompromísiu husi Governu hodi tinan-tinan kontinua aloka atribuisaun orsamentu liuhusi subvensaun públika hodi fó apoiu ba inisiativa sira ne’ebé maka mai husi CET tuir baze akordu ne’e.

“Hakarak apresia ba kooperasaun ida-ne’e tanba CET nia intervensaun ajuda tebes IX-Governu konstitusionál. Iha apoiu sira ne’e mós iha ezekusaun ba melloramentu ezekusaun ne’e, nune’e, efeitu husi alokasaun orsamentu ne’e ema hotu bele sente liuliu sarani Katólika”, koordenadór ne’e hateten.

Ho oportunidade ne’e, Gabinete GASC mós informa diretamente ba Vise Primeiru-ministru, Mariano Assanami Sabino, kona-ba avaliasaun, monitorizasaun ne’ebé ekipa téknika GASC halo observasaun ba projetu sira ne’ebé implementadu husi CET iha tinan kotuk hatudu totál alokasaun projetu hamutuk 259. Nune’e mós, iha implementasaun totál fíziku iha 88 no restante ne’e atribui ba iha formasaun, akizisaun materiál, manutensaun no mós subsídiu ba katekista no padre sira.

“Implementasaun tinan kotuk bele hateten katak 90% tuir duni lista alokasaun orsamentu, maibé iha buat balun ne’ebé maka ami tékniku sira presiza koordenasaun hodi hadi’a jestaun balun”, koordenadór ne’e hatutan.

Iha atividade asina akordu ida-ne’e akompaña direta husi pro-prezidente CET, Arsebispu Metropolitana Dili, Dom Virgílio do Carmo da Silva, Bispu Dioseze Maliana, Dom Norberto do Amaral, Bispu Dioseze Baukau, Dom Leandro Maria Alves, Vise-Primeiru Ministru II, Mariano Assanami Sabino, Koordenadór GASC ho ekipa, inklui Diretór ezekutivu CET.

 

Jornalista: Alexandra da Costa

Editór: Rafael Ximenes de A. Belo 

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!