iklan

EKONOMIA, HEADLINE

MAPPF-Menzies hatuur fatuk dahuluk ba Laboratóriu Veterináriu Unidade Bakteriolojia

MAPPF-Menzies hatuur fatuk dahuluk ba Laboratóriu Veterináriu Unidade Bakteriolojia

Lansamentu primeira pedra konstrusaun Laboratóriu Veterináriu Unidade Bakteriolojia. Imajen TATOLI/Felicidade Ximenes

DILI, 20 Marsu 2025 (TATOLI)—Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF),  hamutuk ho  Menzies School of Health Research, kinta ne’e, hatuur fatuk dahuluk ba konstrusaun Laboratóriu Veterináriu Unidade Bakteriolojia.

“Lansamentu primeira pedra ne’e ba ita-nia unidade bakteriolojia iha Diresaun Nasionál Veterinária nian. Tanba, antes ne’e, ita halo kolaborasaun ne’ebé mak kle’ur ona ho Menzies liuliu ita haree servisu barak ne’ebé mak atinjidu ona hanesan vijilánsia antimikróbiu tanba ita hatene katak ida-ne’e ameasa ba ita-nia saúde,” Diretora Nasionál Veterinária iha MAPPF,  Joanita Jhong, informa ba jornalista sira, iha Matadouru, Dili, kinta ne’e.

Nia afirma, Governu halo ona relatóriu kada tinan ba organizasaun mundiál relasiona ho utilizasaun antibiótiku ba animál ne’ebé mak nia impaktu ba saúde públika.

“Iha laboratóriu iha parte vijilánsia nian ne’ebé mak sira halo iha-ne’ebá halo peskiza kona-ba vijilánsia antibiótiku ne’ebé mak serve atu uza ba animál, nune’e bele halo kurativu ba ita-nia animál sira. Halo mós kapasitasaun ba ita-nia tékniku veterináriu sira husi laboratóriu nian, iha-ne’ebé sira bá ona tuir formasaun iha Austrália foku ba bakteriolojia nian,” nia relata.

Iha fatin hanesan, Country Manager Menzies iha Timor-Leste, António Gonçalves, hateten Menzies kontente tebes servisu hamutuk ho Governu Timor-Leste, liuliu MAPPF no Ministériu Saúde hodi responde ba moras oinoin, inklui infesaun hanesan rezisténsia antimikrobial no mós brucellosis ne’ebé iha impaktu ba ema no animál.

“Menzies TL liuhusi programa Fleming Fund nu’udár programa asisténsia husi Reinu Unidu ne’ebé jere husi Departamentu Saúde no Kuidadu Sosiál Reinu Unidu nian, ne’ebé estabelese ona atu apoia nasaun sira hodi kria, fahe no uza dadus rezisténsia antimikrobial (AMR) nune’e sira bele otimiza uzu husi antibiótiku no hamenus rezisténsia ba ai-moruk,” António esplika.

Nia haktuir, iha projetu ida-ne’e, Menzies servisu hamutuk ho parseiru Governu Timor-Leste iha setór saúde animál, umana no ambiente abordajen bolu One Health, hodi asegura koordenasaun ba esforsu sira hodi hadi’a vijilánsia ba AMR no uzu antimikrobial iha Timor-Leste. Ida-ne’e inklui dezenvolve no reforsu sistema sira ba monitorizasaun taxa infesaun no uzu antibiótiku iha setór saúde umana no animál, no hasa’e kapasidade ba komunikasaun lalais kona-ba rezultadu ba médiku sira, no transfere informasaun kona-ba vijilánsia ba MAPPF no Ministériu Saúde ba análize no resposta,” nia tenik.

Nia haktuir katak Menzies apoia mós Laboratóriu Nasionál Saúde hodi fornese konfirmasaun ba modelu rezisténsia ne’ebé lahanesan, identifikasaun organizmu avansadu no vijilánsia AMR. Ida-ne’e inklui reforsa infraestrutura laboratória no sistema informasaun teknolojia, fornese monitorizasaun no formasaun ba pesoál klínika, laboratóriu, tékniku no vijilánsia, hadi’a bioseguransa no bioseguru laboratóriu sira no suporta partisipasaun iha prosesu atu asegura kualidade esterna.

Iha tinan 2020, Menzies no Fleming Fund halo reabilitasaun ba departamentu mikrobiolojia no agora Menzies no Fleming Fund orgullu tebes sei iha oportunidade halo reabilitasaun ba departamentu bakteriolójiku iha Laboratóriu Veterináriu Diagnóstiku ho suporta husi kontratór RMS.

Fasilidade foun ne’e sei fornese fatin ne’ebé sufisiente atu halo teste ba sample barak liután.

Entretantu, empreza ne’ebé atu halo konstrusaun ba Laboratóriu Veterináriu Unidade Bakteriolojia ne’e husi empreza internasionál RMS no sei hahú konstrusaun iha fulan ne’e nia laran no sei ramata iha fulan jullu (2025).

Jornalista: Felicidade Ximenes

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!