DILI, 04 Maiu 2025 (TATOLI)—Governu Konstitusionál da-sia (IX) liuhusi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), tuir planu iha fulan-Outobru tinan 2025 ne’e, sei halo rekrutamentu ba traballadór timoroan hamutuk 100 ba servisu iha Nova Zelándia.
Notísia Relevante: SEFOPE-Nova Zelándia iha ona rezultadu pozitivu atu rekruta traballadór timoroan
“Ohin. Governu da-sia liuhusi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE) estabelese tan programa rua foka liu ba área ortikultura no espesifiku kona-ba traballadór sira ku’u ai-fuan. Ida-ne’e hanesan pilotu dahuluk. Tanba ne’e, Governu prepara uluk kondisaun ho traballadór timoroan hamutuk 100, ba dahuluk hodi ba servisu iha Nova Zelándia,” Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), Rogério de Araujo Mendonça, dehan iha Aeroportu Prezidente Nicolau Lobato, Komoro, domingu ne’e.
Traballadór sira-ne’e sei ba ku’u ai-fuan hanesan masan, pera, aimanas fuan boot no uvas, maibé sira husi parte Nova Zelándia iha ona kompromisu no prontu ona atu simu traballadór timoroan sira iha tinan 2025.
Nia dehan, la’os kompaña mak halo rekrutamentu diretamente ba traballadór iha Timor-Leste, maibé Governu liuhusi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisional no Empregu halo kontaktu ho migrasaun Nasaun Nova Zelándia.
“Iha Nova Zelándia mak hakarak simu ita-nia traballadór timoroan sira, nune’e ba sira-ne’ebé tuir formasaun atuál, parte Governu sei haruka traballadór timoroan sira atu ba servisu iha ne’ebá. Tanba ha’u hanoin númeru ne’ebé atu ba servisu iha Nova Zelándia ho númeru boot tebes, maibé dahuluk mak ita tenke kria kondisaun no ita tenke garante empregadór sira,” nia dehan.
Sekretáriu Estadu ne’e dehan, karik sei haruka traballadór timoroan sira ho númeru boot laiha kualidade, no hanoin ida-ne’e problema boot ba Governu liuhusi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisional no Empregu.
Tanba ne’e, nia dehan, Governu prepara uluk kondisaun ho traballadór timoroan antes ba servisu iha Novazelandia.
Kona-ba kritériu, nia dehan, hanesan mós Austrália nian, sira tenke hatene lingua inglés, tanbaa Nova Zelándia mós nia lingua sai fatór importante no fíziku ba traballadór timoroan sira mós di’ak.
“Prepara joven sira antes atu aranka tenke hatene kultura Nova Zelándia nian. Maibé, importante saúde ba joven sira di’ak atu prienxe kritériu sira-ne’e. Tanba kuandu ami observa direta empregadór sira no tun direta iha to’os hktare rihun ba rihun iha Nova Zelándia no empregadór sira di’ak tebes hodi bele simu traballadór timoroan sira. Tanba sira rona katak Governu liuhusi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu haruka Timoroan ba servisu iha Austrália, Korea Súl no Japaun. Tanba ne’e sira mós hakarak simu traballadór atu ba servisu iha ne’ebá,” nia dehan.
Jornalista : Osória Marques
Editór : Cancio Ximenes