MS husu populasaun sira vasina asu hodi pervene Raiva

DILI, 29 Setembru 2025 (TATOLI)—Vise-Ministru ba Fortalesimentu Institusionál Saúde, José Magno husu populasaun sira tenke vasina asu hodi prevene moras raiva tanba daudaun ne’e moras raiva sa’e maka’as iha Timor-Leste.
“Husu ba populasuan hotu-hotu asu ne’ebé seidauk hetan vasinasaun raiva tenke lori ba vasina tanba kazu raiva iha munisípiu nafatin sa’e. Tenke lori asu sira ba vasina, vasina ne’ebé prepara gratuita,” José Magno hateten ba jornalista sira iha salaun Ministériu Transporte Komunikasaun (MTK), segunda ne’e.
Nia esplika, moras raiva bele prevene bainhira asu sira tenke hetan vasina, tanba bainhira la hetan vasina mak sei fó risku ba ema-nia vida no númeru raiva sei aumenta ba beibeik.
Entretantu, tuir komunikadu ne’ebé asesu husi Organizasaun Mundiál Saúde(OMS) katak, Fulan-18 ba kotuk ema-na’in 20 mak lakon vida tanba afetadu ba moras raiva.
Tuir dadus ne’ebé iha, ema na’in-18 ne’ebé lakon vida tanba moras raiva mai husi Muniípiu hitu (7) iha territóriu nasionál.
Nune’e iha tinan ida ne’e, atu selebra Loron Mundiál Ravia ho tema ‘Atua agora, ita, Ha’u, Komunidade’, ida-ne’e atu ko’alia diretamente ba Timor-Leste nia realidade.
Antes ne’e, Governu deklara emerjénsia saúde públika iha fulan-Juñu. Ministériu Saúde, ho apoiu maka’as hosi OMS, hakat lalais hodi komprende ameasa ne’e liuhusi foti perísia husi OMS nia Sentru Kolaborasaun ba Peskiza Raiva no ninia Eskritóriu Rejionál iha Sudeste Aziátiku hodi ajuda Timor-Leste trasa resposta imediata ida.
Nesesidade urjente liu mak klaru vasina sira, mak OMS hetan lalais vasina doze 6,000 no imunoglobulina rabia (RIG) doze 1,000 iha tinan kotuk. Tinan ida-ne’e, OMS mobiliza fali rekursu sira tanba nesesidade ba vasina aumenta.
Ministériu Saúde ho apoiu husi OMS-Timor-Leste, esplora posibilidade atu hetan doze hosi Indonézia, no iha ezemplár hatudu solidariedade viziñu nian, nasaun aseita atu fó doze.
Transferénsia ne’ebá husi Kupang ba Dili iha semana balun nia laran iha fulan-Jullu nu’udar rezultadu husi koordenasaun ne’ebé maka’as: kadeia enkontru sira-ne’ebé liga eskritóriu sira OMS nian iha Dili no Jakarta, Ministériu rua (2) Saúde nian, Ministériu rua (2) negósiu estranjeiru nian, no Embaixada Indonézia nian iha Dili.
Ikusmai, hafoin serbisu dokumentu no apuramentu alfándega nian ne’ebé substansiál, kamiaun ho korrente malirin ida husi Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médiku sira (INFPM) lori vasina sira ho seguru liuhusi fronteira.
Iha fulan-Agostu, OMS hetan ona doze vital 10,000 husi vasina no RIG 1,000, ne’ebé mak fahe ona ba munisípiu sira.
Daudaun ne’e, ho OMS nia apoiu, Ministériu Saúde husu tulun ba Índia liuhusi Embaixada Índia iha Dili, halo ona pedidu ba doze vasina adisionál 10,000 no RIG 2,000.
Maibé vasina sira, maske krítiku, hanesan de’it defeza liña oin nian, raiva la’ós de’it problema médiku ida (1).
Tuir loloos, liña entre saúde animál no saúde ema-nian nunk sai mihis liu, atu sobu duni siklu transmisaun no hapara infesaun foun, Timor-Leste presiza planu jogu ne’ebé kompriensivu.
OMS ajuda harii frente unidu ida, halibur Ministériu Saúde, Ministériu Agrikultura no parseiru sira hanesan Departamentu Negósiu Estranjeiru no Komérsiu (DFAT) no Departamentu Agrikultura, Peska no Floresta (DAFF) hodi dezenvolve Planu Estratéjiku Nasionál dahuluk nasaun nian ba Kontrolu Raiva Dalan ba Zero.
Importante, estratéjia ida-ne’e hahú hala’o liuhusi parseria forte entre OMS no MOH. Programa imunizasaun OMS nian, purezemplu, serbisu hela ho MOH kona-ba distribuisaun vasina ne’ebé efisiente, sistema sira estoke nian, relatóriu no formasaun ba pesoál saúde sira kona-ba administrasaun vasina sira.
Enkuantu ekipa vijilánsia sira harii hela formatu sira ba kazu sira asu-fuik nian no moras-raiva ema-nian, prodús atualizasaun sira situasaun nian semana-semana no halo previzaun ba tendénsia sira.
Tanba prevensaun moras-asu nian hahú kleur antes tata, no ho besik 40% husi kazu tata-asu ne’ebé envolve labarik sira OMS, MS no Ministériu Edukasaun mós lansa ona materiál sira sensibilizasaun nian.
Hirak-ne’e inklui pamfletu 90,000 no manuál formasaun rihun ba rihun ba profesór sira no traballadór saúde sira, ho módulu sira kona-ba raiva ne’ebé integradu iha Pakote Kuidadu Saúde Primáriu (PHCP). Iha saladeaula sira, labarik sira aprende hela oinsá atu hadook an husi asu agresivu sira no atu buka tulun bainhira sira tata sira.
“Iha Loron Mundiál Raiva ida-ne’e, mai ita hanoin katak enkuantu Raiva mak fatal, ida-ne’e mós bele prevene 100%. Se ita-boot hetan tata, fase kedas kanek ne’e ho sabaun no bee durante minutu 15 no bá sentru saúde. Esensiál atu hahú kedas Vasina Anti Rava (VAR) no kompleta kursu kompletu lahó atrazu. Vasina sira disponivel maibé sira bele proteje de’it ita-boot se ita-boot buka sira. Hodi atua hamutuk Ita, ha’u, no komunidade ita-bele garante Timor-Leste la’o iha dalan ba zero to’o 2030,” nia dehan.
Jornalista : Felicidade Ximenes
Editór : Cancio Ximenes

