DILI, 28 Outubru 2025 (TATOLI)—Sentru Audiovizuál Max Stahl Timor-Leste (CAMSTL, sigla portugés) halo sensibilizasaun kona-ba istória pasada Timor nian liuhusi programa “Istória Ba Ema Hotu” ba munisípiu Baukau, Lospalos, Ermera, Manufahi, Ainaru, Kovalima, hahú husi tinan 2024 to’o 2025.
Diretór Sentru Audivizuál Max Stahl, Eudicitio Pinto, hateten sira iha programa ida dehan “Istória ba ema hotu” ne’ebé durante ne’e sira hala’o ba munisípiu sira no iha tinan kotuk ho tinan ida-ne’e sira sosializa ona ba munisípiu neen.
“Ita iha alvu ba munisípiu 12 maibé iha eskola 24 mak ita kobre ona, hodi sensibiliza istória ne’ebé ita prezerva durante ne’e liuhusi matéria kolesaun hahú husi tempu koloniál to’o tempu konstrusaun Estadu (Independénsia),” Diretór CAMSTL ne’e informa ba jornalista sira iha nia kna’ar fatin, Formosa, ohin.
Tanba, nia dehan, estudante sira-ne’ebé moris maioria 64% husi idade 30 ba kraik, signifika estudante sira hotu moris iha tempu ukun-an, nune’e defisíl ba sira atu hatene istória pasada, ho nune’e CAMSTL ninia servisu atu sensibiliza liuhusi obra audivizuál Max Stahl nian.
Aleinde ne’e halo sosializasaun ba estudante sira iha munisípiu, CAMSTL mós iha ninia biblioteka ka fatin arkivu hodi fó asesu ba estudante timoroan, estudante internasionál no mós peskizadór sira hodi asesu obra istórika sira-ne’e.
“Ita-nia matéria sira ne’e mós prezerva ona iha universidade Coimbra Portugál no iha França ho motiva fó biban ba estudante akadémiku timoroan sira iha Europa hodi asesu no mós hodi garante arkivu importante sira atu labele lakon,” nia hateten.
Tuir planu, CAMSTL iha inisiativa atu dezenvolve istória audiovizuál ba kurríkulu edukasaun nian, maske seidauk iha nivél ba diskusaun maibe sira hahú aproxima ho parte relevante sira nune’e sira fiar katak Ministériu Edukasaun bele iha konsiderasaun.
“Tanba ami preparadu ona ho forma aplikasaun ne’ebé di’ak tebes no ami mós iha planu ba tinan oin atu estabelese biblioteka audivizuál ba eskola iha munisípiu hodi fó oportunidade ba labarik sira atu asesu direta. Maske ami seidauk define lolooss munisípiu ne’ebé sai alvu maibé presiza eskola ne’ebé iha kondisaun di’ak no seguransa atu garante nafatin seguru ba fasilidade sira-ne’ebé ita sei tau ba,” nia esplika.
Nia hatutan, eskola sira iha munisípiu ladun seguradu no presiza eletrisidade no destaka ema ruma ne’ebé iha esperénsia atu hein fasilidades sira-ne’e.
Enkuantu, atividade durante ne’e apoiu husi Gabinete Sosiedade Sivíl no Prezidente Repúblika tanba sosiedade sira mós presiza hatene istória timor nian.
Jornalista : Alexandra da Costa
Editór : Cancio Ximenes




