DILI, 28 Novembru 2025 (TATOLI) – Altu Komandu Militár (ACM, sigla portugés) Giné-Bisau nian, fó pose ba Majór Jenerál Horta N’Tam nu’udar prezidente tranzitóriu ba períodu tinan ida. Nia halo juramentu iha kinta-feira, iha prosesu badak no nonok iha kuartél-jerál ezérsitu nian.
Horta hanesan Xefe Estadu Maiór ba Prezidente depostu, Umaru Sissoco Embaló. Rezultadu eleisaun nian, ne’ebé tuir lolos fó sai ohin, suspende nafatin, no fronteira no espasu aéreu taka nafatin; katak, laiha ema ida mak tama ka sai husi Guiné-Bissau. Medida úniku ne’ebé maka militár sira hamenus maka restrisaun.
Guiné-Bissau agora daudaun hanesan nasaun dahaat hosi CEDEAO iha ukun militár nia okos; sira seluk maka Mali, Nijer, no Burkina Faso.
Eis-prezidente Mosambikanu, Filipe Nyusi, ne’ebé lidera Misaun Observasaun Eleitorál Uniaun Afrikana nian iha Guiné-Bissau, mantein metin iha nasaun hafoin golpe militár ne’ebé fó-sai iha loron-kuarta ne’e. Militár guineense horisehik haruka taka fronteira sira “to’o avizu seluk”, no vó internasionál sira kansela ona.
Bainhira rona tiruteiu sira iha sentru kapitál guiniense nian, Filipe Nyusi hasoru malu ho kandidatu prezidensiál Fernando Dias, adversáriu prinsipál Umaro Sissoco Embaló nian.
Tuir akontesimentu ne’ebé akontese iha loron 26 fulan-novembru tinan 2025, ne’ebé impoin restrisaun sira ba movimentu ema no sasán sira iha estrada públika sira no, konsekuentemente, restrisaun obrigatóriu hahú iha tuku 7:00 kalan iha nasaun tomak, Ho dezignasaun no pose ba Prezidente Repúblika Tranzitóriu no Altu Komandu Militár ba Restaurasaun Seguransa Nasionál no Orden Públika, nune’e kria kondisaun ba sirkulasaun ema no sasán sira, nune’e mós hahú fali funsionamentu normál instituisaun públika no privada sira.
Altu Komandu Militár, hafoin analiza situasaun atuál, deside atu fó-sai kona-ba levantamentu ba medida restrisaun sirkulasaun no restrisaun movimentu ne’ebé antes ne’e impoin hahú 28 Novembru tinan 2025.
ACM mós relata katak Jenerál Ezérsitu Umaro Sissoco Embalo, eis Prezidente Repúblika, Botche Candé, Jenerál Ezérsitu Biaguê Na Ntan, no Tenente Jenerál Mamadu Ture, respetivamente eis Ministru Interiór no Orden Públiku, eis Xefe no eis Vise Xefe Estadu Maiór Jerál Forsa Armada nian, iha saúde di’ak maibé, to’o agora, iha kustódia ACM nian.
Tuir nota imprensa ACM nian, abertura no retoma operasaun normál eskola públika no privada sira no sentru formasaun sira, merkadu sira, sentru komersiál sira, no instituisaun privadu sira hotu hetan orden, enkuantu restu instituisaun públika sira, liuliu ministériu sira, hein estabelesimentu iminente Governu Tranzitóriu nian.
Altu Komandu bandu marxa no protestu, manifestasaun, greve, no asaun hotu-hotu ne’ebé perturba pás no estabilidade iha rai laran.
N’Tam, ne’ebé to’o loron ida antes sai hanesan xefe guarda prezidensiál nian, ladún hamnasa durante nia juramentu ka bainhira hamriik iha li’ur ne’ebé haleu hosi ofisiál sira.
Grupu balun hosi sosiedade sivil iha Guiné-Bissau akuza ona Prezidente sesante Umaro Sissoco Embaló hodi hanoin “golpe Estadu simuladu” ida hasoru nia rasik ho tulun hosi militár sira, hodi hatete katak ne’e hanesan arte ida hodi trava rezultadu eleitorál sira nian bainhira nia lakon.
“Manobra sira-ne’e hakarak impede publikasaun hosi rezultadu eleitorál sira ne’ebé marka ba loron 27 Novembru,” hatete hosi koligasaun hosi sosiedade sivil Frente Populár liuhusi nota imprensa ida.
Ninia adversáriu eleitorál ne’ebé besik liu, Fernando Dias, mós repete alegasaun sira-ne’e, maibé Embaló seidauk hatán ba alegasaun hirak-ne’e.
Nia hatete katak nia sobrevive ona tentativa golpe Estadu oioin durante nia tempu iha kargu. Maibé, nia krítiku sira uluk akuza ona nia katak nia fábrika krize sira hodi bele hapara diverjénsia sira.
Militár sira suspende ona prosesu eleitorál no blokeia ona divulgasaun hosi rezultadu sira hosi eleisaun prezidensial sira iha loron-domingu, ne’ebé maka hein iha loron-kinta.
Fonte militár ida ne’ebé la fó-sai nia naran hatete ba ajénsia noísia AFP katak Embaló hetan kaer hosi ezérsitu iha nia kuartél-jerál, iha ne’ebé nia hetan ‘tratamentu di’ak’.
Hatán ba notísia sira kona-ba aparente golpe Estadu nian, Prezidente Uniaun Afrikana (UA), Mahmoud Ali Youssouf, ezije libertasaun imediata no inkondisionál hosi Prezidente Embaló no ofisiál sira hotu ne’ebé maka hetan detensaun.
Nia mós fó hanoin ba líder sira Guiné-Bissau nian kona-ba ‘imperativu hodi respeita prosesu eleitorál ne’ebé hala’o hela’.
Situada entre Senegal no Guiné, nasaun Áfrika Osidentál ne’e koñesidu hanesan sentru tráfiku droga nian iha ne’ebé maka militár iha influénsia dezde independénsia hosi Portugál iha tinan 1974.
Guiné-Bissau asiste ona pelumenus ransu seguru neen ka apreensaun oportunista sira iha dékada lima ikus ne’e.
Ikus liu hosi sira-ne’e, iha loron-kuarta, haree grupu ida hosi ofisiál militár sira fó-sai katak sira hadau ona kontrolu hosi nasaun.
Antes, fonte governamentál sira hatete ba BBC katak Embaló hetan kaer ona.
Rona tiruteiu sira iha kapitál, Bissau, maibé seidauk klaru kedas sé maka envolve iha tiruteiu ne’e ka karik iha vítima ruma.
Hafoin ne’e, ofisiál sira mosu iha televizaun estadu nian, hodi hatete katak sira suspende ona prosesu eleitorál.
Sira hatete katak sira atua hodi insita komplot ida hosi polítiku sira ne’ebé la temi naran ne’ebé iha ‘apoiu hosi barón droga koñesidu ida’ hodi destabiliza nasaun, no anunsia enserramentu hosi nia fronteira sira no impoin restrisaun kalan nian.
Rezultadu sira eleisaun nian hein iha kinta-feira – tantu Embaló no nia konkorente prinsipál, Dias, reklama ona vitória.
Dias hetan apoiu hosi eis-primeiru-ministru Domingos Pereira, ne’ebé hetan deskualifikasaun hosi kandidatura.
Iha loron-kuarta loraik, Embaló hatete ba Fransa 24 iha xamada ida: “Ha’u hetan demisaun”.
Fonte sira Governu nian hafoin ne’e hatete ba BBC katak Dias, Pereira, no Ministru Interiór Botché Candé mós hetan detensaun.
Fonte sira ne’ebé hanesan hatete katak líder sira golpe nian mós kaer ona xefe ezérsitu nian, jenerál Biague Na Ntan, no nia adjuntu, jenerál Mamadou Touré.
Iha deklarasaun konjunta, líder sira hosi misaun observasaun eleitorál sira hosi Uniaun Afrikana no hosi bloku Áfrika Osidentál CEDEAO hatudu “preokupasaun maka’as kona-ba anúnsiu hosi golpe Estadu hosi forsa armada sira”.
Sira hatete katak nasaun preparadu ona ba anúnsiu hosi rezultadu eleisaun nian hafoin saida maka deskreve hanesan prosesu ida “ordenadu no pasífiku”.
”Hanesan infelizmente katak anúnsiu ne’e mosu iha momentu ida ne’ebé misaun sira foin konklui ho kandidatu prezidensiál na’in-rua, ne’ebé husu ami-nia matenek hodi simu vontade povu nian,” sira hatete.
Portugál, eis-governante koloniál nasaun nian, apela ona atu fila fali ba orden konstitusionál, ho ninia Ministériu Negósiu Estranjeiru husu ba sira hotu ne’ebé envolve atu hadook-an hosi kualkér hahalok violénsia institusionál ka sívika nian.
To’o loron-kinta, ajénsia notísia AFP nian fó-sai katak fronteira sira Guiné-Bissau nian loke fali ona.
Embaló, ho tinan 53, hakarak halo hanesan Prezidente rai nian ne’ebé hetan mandatu daruak tuituir malu iha tinan 30 ikus ne’e.
Nia hatete ona inisialmente katak nia sei la buka mandatu daruak. Guiné-Bisau hanesan nasaun ida ne’ebé kiak liu mundu.
Ninia tasi-ibun iha illa barak ne’ebé la hela, ne’ebé halo nia sai ideál ba trafiku droga sira – ho ONU ne’ebé hanaran nia hanesan “estadu narko” tanba nia sai hanesan pontu tránzitu xave ba kokaína ne’ebé mai hosi Amérika Latina ba Europa.
Notísia relevante: Grupu Militár iha Giné-Bisau deklara “hasai podér polítiku nasaun nian”
Fonte: BBC, Anadolu, AFP no Reuters





