2025, IJT Kovalima identifika empreza 36 viola lei traballu

KOVALIMA, 12 Fevereiru 2026 (TATOLI)– Inspesaun Jerál Traballu (IJT) Munisípiu Kovalima, durante tinan-2025, identifika empreza lokál ho Internasionál hamutuk 36 mak viola lei traballu.
“Ami identifika empreza sira ne’ebé mak viola lei traballu liuhusi ami nia vizita inpesaun ba empreza 40, maibé ami atinje liu hodi halo vizita empreza empreza, nune’e deteta empreza 36 mak viola lei traballu,” Inspetór Jerál Traballu Rejionál Kovalima, Gabriel Gusmão, relata dadus ne’e ba TATOLI iha Bairu-Kosta-Suai, ohin.
IJT hala’o vizita traballu ba empreza 70 ne’e kompostu husi empreza estranjeiru 36 no empreza lokál hamutuk 34 ho totál traballadór lokál no estranjeiru hamutuk 867 husi númeru traballadór lokál 798 no traballadór estranjeiru 67.
IJT identifika empreza sira ne’e viola lei traballu kona-ba ekipamentu protesaun individuál ba Traballadór sira, kontratu traballu, autorizasaun traballu no subsidiu anuál. Kazu hamutuk 37 ne’ebé empreza sira maioria viola barak liu kona-bá ekipamentu protesaun individuál hamutuk 14, kontratu traballu 12, autorizasaun traballu kazu sia no subsidiu anuál iha kazu rua.
Bazeia lei traballu hahú iha artigu 34 to’o artigu 36 ne’e ko’alia kona-ba segurasa saúde no traballu ni’an, bainhira empreza la distribui ekipamentu protesaun, signifika viola lei traballu presiza aplika multa tuir violasaun lei husi empreza sira.
Kona-ba viola lei, Inspetór Jerál ne’e dehan hanesan la uza ekipamentu protesaun, balun laiha kontratu, empreza la halo pagamentu servisu oras extra, IJT aplika multa depende violasaun husi empreza sira hanesan traballadór la uza ekipamentu protesaun individuál minimu $230.00, ba dokumentu sira autorizasaun traballu ne’e minimu $345.00
Tuir dadus empreza ne’ebé mak viola lei traballu hamutuk 36 husi númeru ne’e empreza lokál hamutuk 26 no estranjeiru 10.
IJT prioriza programa prinsipál Lima
Ho violasaun lei traballu hirak ne’e, Inspetór Jerál ne’e afirma iha tinan-2026 ne’e fó prioridade hodi implementa programa prinsipál lima.
“Programa prinsipál lima ne’e mak hanesan ami halo inpesaun ba traballu, halo promosaun no mellora kondisaun traballu servisu fatin, vizita inspesaun traballu dezenvolvimentu ba prevensaun risku profisionál iha empreza sira,” nia afirma.
Alende ne’e, programa prinsipál sira hanesan halo ba kolokasaun empregu no protesaun dezempregu migrasaun ba traballadór estranjeiru sira.
Jornalista: Celestina Teles
Editór: Florencio Miranda Ximenes

