DILI, 03 Juñu 2026 (TATOLI) — Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), liuhusi Unidade Seguransa Alimentár, kada trimestrál halo monitorizasaun ba iha munisípiu sira atu haree komunidade ka labarik sira ne’ebé hasoru problema ba iha mudansa klimátika.
Xefe Sub Unidade Seguransa Alimentár-MAPPF, Jacinta Maria de Araújo, esplika monitorizasaun ne’ebé halo bazeia ba Dekretu-Lei númeru 77/2023 4 Outubru, ko’alia kona-ba polítika MAPPF oinsá hadi’a seguransa ai-han, redús kiak, no apoiu família emprezariál agríkola.
Entaun ho Dekretu-Lei ne’ebé iha ministériu iha papél importante tebes halo monitorizasaun hodi haree problema ne’ebé komunidade hasoru iha terrenu no liuliu ba labarik sira liga ho mudansa ba klimátika.
“Ita-nia papél boot ne’e mak oinsá atu haree, asegura ai-han ba ita-nia komunidade sira, ho família ne’ebé mak vulnerável liu, tanba ita tenke hatene katak Timor-Leste tuir dadus 2020 to’o agora, ita-nia númeru stunting iha 47,1%,” Jacinta Maria de Araujo informa ba TATOLI, kuarta ne’e.
Nia dehan, tuir dadus ne’ebé iha, stunting ne’e afeta la’ós ba munisípiu ida de’it maibé kuaze munisípiu 12 inklui Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi (RAEOA), husi ne’e munisípiu Ermera rejista númeru aas tuir mak Ainaru, no Oekusi.
Nia esplika, ho problema ne’ebé iha, Unidade Seguransa Alimentár, buka solusaun la serbisu mesak, maibé hamutuk ho multi-setoriál atu rezolve, tanba atu rezolve problema má-nutrisaun ne’e labele ministériu ida mesak.
Nia esplika, parte hotu ne’ebé sira serbisu hamutuk hanesan Ministériu Saúde, Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) oinsá fó apoiu ai-han ba família vulneravel sira liulu ba labarik sira ne’ebé afeta ba mudansa klimátika.
MAPPF nia parte rasik esforsu ne’ebé halo mak, rezolve produsaun ka ai-han, entaun ministériu ne’e, iha ona planu polítika mak atu hasa’e produsaun agríkola hodi kombate má-nutrisaun.
“Esforsu ne’ebé ita halo mak, durante ne’e ita hahú halo intervensaun ba kanál irrigasaun ne’ebé aat, reativa natar abandonadu sira, fahe fini ba grupu agrikultór sira hodi nune’e bele hasae produsaun agrikola,” nia dehan.
Nia rekoñese katak mudansa klimátika ne’ebé iha fó impaktu direta ba labarik sira, liuliu bainhira mosu dezastre naturál, família balu hela iha fatin vulnerável bainhira udan boot, mota sa’e, taka dalan, sira tenke ultrapasa mota atu hetan ai-han.
Tuir monitorizasaun ne’ebé Unidade Seguransa Alimentár halo, komunidade balu iha ona ai-han estoke ka fini ba époka tuir mai, maibé seidauk sufisiente atu rezolve problema mánutrisaun iha komunidade vulnerável sira.
Ho problema sira iha, MAPPF halo monitorizasaun ne’ebé bolu boletín seguransa ai-han Timor-Leste husi dadus ne’e oinsá, ministériu bele hatene progresu no dezafiu ba polítika ne’ebé implementa.
Tuir dadus ne’ebé MAPPF iha pontu situasaun seguransa ai-han Timor-Leste tinan 2025 mak ba balansu ai-han agregadu husi produsaun lokál no importasaun, ne’ebé representa husi tipu aihan hamutuk 17 (food items) ninia kontribusaun hodi asegura enerjia ba dezenvolvimentu liu husi grupu aihan haforsa, haburas no protesaun.
Ai-han sira ne’e maihusi foos, batar, ai-han isin/tubers, legumes, terigu, modo, ai-fuan, produtos na’an ho manutolun, produtu ikan.
Totál kalkulasaun ema ida loron ida konsumu ai-han oin-oin ho todan 1,230 grama ka 432,68 kg kada ema tinan.
Sub setór-agrikultura ho ortikultura tinan 2025 produsaun foos lokál atinji 92.088 tonelada ho rasio auto-sufisiente 54% no batar lokál ho produsaun 105,209 tonelada atinji ona auto-sufisiente.
Sub-setór ne’e, mós kontribui ba kosumu husi ai-han sira hanesan ai-farina, fehuk, koto, fore, terigu, modo no ai-fuan.
Importasaun ikan husi rai liur rekorda hamutuk 5.623 tonelada hodi kompleta ba nesesidade konsumu rai-laran.
Produtu modo no ai-fuan sira iha territóriu laran tomak kontribui husi produtu lokal no produtu importadu sira. Totál produsaun modo oin-oin rai laran nian atinji 26.304,66 tonelada husi área kultivu 5.483,82 ektares.
Totál produsaun ne’e, iha aumenta tanba iha dezenvolvimentu iha programa hasa’e produsaun liuhusi MAPPF, parseiru dezenvolvimentu no setór privadu sira. Ho kreximentu produsaun lokal ne’e, ultrapasa ona 50% tarjetu hanesan koloka iha PEDN 2011-2030.
Totál importasaun modo oin-oin ho média 15,700 tonelada, nune’e, modo lokal kontribui ba 18,30 kg/ema/tinan no modo importadu 10,93 kg/ema/tinan.
Total agregadu konsumu modo oinoin foin to’o 29,23 kg/ema/tinan, menus husi padraun FAO/WHO 90 kg/ema/tinan. Husi analisa ne’e, atu hadi’a má nutrisaun presiza esforsu no advokasia kona-ba konsumu modo/vegetais, nu’udar ai-han fó proteksaun ba kreximentu isin di’ak ema nian.
Kona-ba produsaun batar nian, dadus produsaun batar iha tinan 2025 ho total área kultiva 35,022.33 ektares no kolleta hamutuk 34.638.33 ektares ho produtividade média 3.0 ton/ha, nune’e hetan kuantidade produsaun 105.209,70 tonelada.
Konsumu batar kada ema kada tinan 56 kg ka 168 grama/ema/loron. Indikadór prinsipál mak, área kultivasaun batar hatudu tendensia stagnadu ka diminuisaun área kultivu husi potensialidade 215.747.
Dekada rua liu ba, tinan 2006 área kultivu atinji 82.320 ektares. Diminuisaun ne’e, efeitu husi Polítika MAPPF implementa agro-florestál (agro-ekolojia) hodi redús lere no sunu rai, distribuisaun tratór hodi fila rai tetuk hodi kultivu batar nomós agrikultór barak konsentra ba produsaun intensivu hare/fo’os no kultivu aihoris intensivu (modo, legumes no tubers).
Demanda konsumu batar mós menus, tanba ema barak prefere konsumu fo’os kompara ho batar. Mudansa klimatiku no migrasaun populasaun mós nu’udar fatór kontribui makaas ba redusaun kultivu batar iha territoriu tomak.
Kona-ba ba produsaun hare, iha tinan 2025, produsaun hare husi totál área potensiál 80.578 ektare realizasaun total área kultívu no kolleita hanesan 37.691,27 ektare, kontribui ba total produsaun hare kulit 153.480,60 tonelada ne’ebé konversi ba foos iha 92.088,36 tonelada.
Baze ba rekerimentu foos tinan tomak 172.189 tonelada, katak ratio auto-sufisiensia too ona 54%. Iha sorin balun, importasaun foos hamutuk 151.518 tonelada, hodi kompleta menus produsaun rai laran.
Jornalista: Arminda Fonseca
Editór: Evaristo Soares Martins





