iklan

HEADLINE, POLÍTIKA

Parlamentu lamenta ho impedimentu iha fiskalizasaun projetu iha Kovalima

Parlamentu lamenta ho impedimentu iha fiskalizasaun projetu iha Kovalima

Deputada CNRT, Carminda Carlota. Imajen Tatoli

DILI, 13 Jullu 2026 (TATOLI) Parlamentu Nasionál mak órgaun soberania Repúblika Demokrátika Timór-Leste nian ne’ebé reprezenta ema timoroan tomak, iha kbiit atu halo lei, fiskaliza no halo desizaun polítika tuir Konstituisaun iha artigu 92.

Tanba ne’e, deputadu sira livre asesu atu halo fiskalizasaun iha territóriu nasionál ba ezekusaun orsamentu Estadu husi parte Governu ne’ebé implementa obra iha terrenu, sein hetan impedimentu husi parte seluk.

Fiskalizasaun ne’e ho objetivu atu garante efisiénsia, efikás,  transparénsia hodi asegura projetu sira benefisia duni povu.

Maibé deputada husi bankada Kongresu Nasionál Rekonstrusaun Timorense (CNRT, sigla portugés), Carminda Carlota, lamenta ho atividade foin lalais Komisaun E ne’ebé trata Asuntu Infraestrutura halo fiskalizasaun iha munisípiu Kovalima kona-ba implementasaun projetu ne’ebé utiliza Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024 ho montante millaun $6-resin husi Ministériu Petróleu no Rekursu Minerál (MPRM), liuliu ba konstrusaun uma ne’ebé responsabiliza husi empreza CHL Timor-Leste Unipesoal.

“Kuandu ami tama bá iha ne’ebá, kompañia ninia supervizór ne’e tama mai husu filafali ami katak ita-boot sira mai husi ne’ebé? Ami hatán dehan ami mai husi Parlamentu. Ita-boot sira iha karta ruma ba ami ka la’e? Ne’ebé ami hatán dehan laiha karta ida”, nia iha reuniaun plenária Parlamentu, ohin.

Tuir nia, normalmente bainhira komisaun hothotu iha Parlamentu bá halo fiskalizasaun iha territóriu, antes tun bá iha terrenu sempre halo koordenasaun no informa planu fiskalizasaun ba iha autoridade sira.

“Sira dehan ami sei la fó informasaun ba ita-boot sira, tanba ami la hetan karta husi ita-boot sira. Ami só fó informasaun ba iha Timor GAP ba projetu ne’e”, nia haktuir.

Ho kestaun ne’e, mosu diskusaun no membru órgaun lejizlativu sira husu kona-ba kustu projetu kada uma no montante totál ne’ebé iha halo saida de’it, maibé parte empreza la fó informasaun.

“Aat liu sira mai duni ami ne’ebé tama bá haree projetu Governu nian. Sente triste tebes tanba segundu órgaun iha nasaun ida-ne’e kompañia ida bele duni deputadu sira hanesan laiha dignidade”, nia preokupa.

Hodi husu Vise-Ministru ba Asuntu Parlamentár atu halo karta ida ba iha Komisaun Anti-Korrupsaun (KAK) no Provedoria Direitu Umanu no Justisa (PDHJ) atu bá halo inkéritu ba projetu ne’e.

Nia mós hateten katak, tuir informasaun, Ministériu Obra Públika no Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál iha Suai mós labele tama iha fatin projetu ne’e no ba deputada ida-ne’e estrañu uitoan.

Deputada husi Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timoroan (KHUNTO), Irene Gonzaga, reforsa katak orsamentu Estadu hanesan osan povu nian no Parlamentu iha devér tomak atu halo fiskalizasaun.

Tanba fiskalizasaun ne’e atu haree empreza ne’ebé hetan fiar husi ministériu halo konstrusaun uma hamutuk 63 ho orsamentu boot no obra ne’e hahú iha tinan 2024 to’o agora foin finaliza 23, maibé seidauk halo instalasaun ruma.

Deputadu Frente Revolusionária Timor-Leste Independente (FRETILIN), Óscar Lima, mós subliña katak fiskalizasaun ne’e devér ida Parlamentu nian. “Tanba iha komentáriu ba projetu ne’e, entaun ami hanesan deputadu iha obrigasaun atu bá haree saida mak akontese iha ne’ebá, maibé empreza ne’e ignora ami-nia prezensa. Ida-ne’e Vise-Ministru tenke bolu atensaun”, nia afirma.

Vise-Ministru ba Asuntu Parlamentár, Adérito Hugo da Costa, dehan tuir Konstituisaun, deputadu sira goza livre asesu bá instalasaun públiku hothotu iha nasaun.

Tanba ne’e, bainhira iha empreza ruma ezekuta hela obra Estadu nian, laiha dalan no razaun atu impede asesu deputadu sira-nia bá hala’o sira-nia fiskalizasaun.

“Ha’u sei envia ba ministru relevante sira, inklui ajénsia estatál hanesan Timor GAP atu hatene ida-ne’e ho didi’ak atu garante obra Estadu iha terrenu, la’ós kontráriu la autoriza órgaun Estadu atu halo fiskalizasaun ne’e sala boot”, nia lamenta.

Tanba ne’e, ministru husu nafatin ba deputadu sira utiliza knaar ne’e sein ema ida bele impede. “Ami agradese ba informasaun sira, nune’e ha’u hato’o ba membru Governu sira relevante atu tau atensaun”, nia salienta.

Iha Konstituisaun RDTL, artigu 95 kona-ba Kompeténsia Parlamentu Nasionál, alínea 1 dehan katak halo lei kona-ba polítika interna no externa nasaun nian. Artigu ne’e mós fó kompeténsia eskluziva ba Parlamentu halo fiskalizasaun kona-ba oinsá Governu ezekuta Orsamentu Jeral Estadu.

Jornalista: Nelson de Sousa

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!