Top

Governu – parseiru ONU konvoka workshop reflesaun hodi avansa transformasaun sistema ai-han

Workshop reflesaun hodi avansa transformasaun sistema ai-han . Imajen/Espesiál

 

BAUKAU, 04 Abríl 2026 (TATOLI) –   Governu Timor-Leste, hamutuk ho parseiru Organizasaun Nasaun Unida (ONU) ba Ai-han no Agrikultura (FAO), Fundu Nasaun Unida ba Labarik (UNICEF), ho apoiu finanseiru husi fundu konjuntu Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavél (ODS), tersa ne’e realiza workshop  feflesaun kona-ba ‘Programa Médiu Prazu’ durante loron rua hodi halo revizaun ba progresu no hametin esforsu sira ne’ebé sustentavel liu, no inkluzivu transformasaun sistema ai-han reziliente iha Timor-Leste.

Atividade Workshop ne’e realiza iha otél  ida iha munisípiu Baukau, partisipa hosi reprezentante sira husi instituisaun governu nian, munisípiu sira, ajénsia Nasaun Unida nian no parseiru dezenvolvimentu sira ne’ebé envolve iha implementasaun Programa Transformasaun Sistema Ai-han Timor-Leste nian.

“Reflesaun ne’e fó oportunidade ba parte interesada sira atu haree filafali realizasaun sira no dezafiu sira implementasaun nian, dezde programa ne’e lansa iha Juñu 2025, fahe lisaun sira ne’ebé aprende ona no identifika prioridade sira ba nia períodu implementasaun finál to’o Juñu 2027,” refere iha nota imprensa ne’e.

Purantantu, sorumutu ofisiál ne’e, abertura husi Ministru Agrikultura, Pekuária Peska no Floresta, Marcos da Cruz, salienta katak impaktu husi programa ne’e labele avália liu husi rezultadu númeriku de’it, “Maibé sasukat loloos ba susesu, la’ós númeru relatóriu ne’ebé ita prodús, maibé oinsá ita hadi’a ema nia moris liuhusi kadeia valór ne’ebé forte liu, rendimentu ne’ebé aas liu, sistema ai-han ne’ebé reziliente liu no oportunidade boot liu ba feto no joven sira,” Governante ne’e hateten.

Iha fatin hanesan, reprezentante FAO iha Indonézia no Timor-Leste, Rajendra Aryal,  hato’o benvindu ba partisipante sira no trasa objetivu sira hosi reflesaun loron rua nian, “Workshop ne’e hanesan oportunidade ida ba parseiru programa sira atu hamutuk avália progresu, reflete ba esperiénsia implementasaun no hametin koordenasaun ba períodu programa ne’ebé sei iha,” nia afirma.

Iha biban ne’e, UN Rezidense iha Timor-Leste, Funmi Balogun subliña katak, “Ita tenke hakat liu haree ida-ne’e hanesan de’it projetu ida seluk. Programa ida-ne’e reprezenta aprosimasaun katalítika ida hodi transforma sistema ai-han Timor-Leste nian liuhosi hametin governasaun, mobiliza investimentu liután no halibur parséiru sira iha vizaun nasionál ida ne’ebé fahe,” nia hateten.

Haree fila-fali progresu no estabelese prioridade sira

Fundu konjuntu Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavél ne’e,  apoia Programa Transformasaun Sistema Ai-han Timor-Leste, ne’ebé FAO no UNICEF implementa hamutuk iha parseria ho Governu Timor-Leste.

Programa ne’e apoia esforsu nasionál sira atu hametin seguransa ai-han, hadi’a nútrisaun, promove agrikultura ne’ebé reziliente ba klima, hasa’e meiu subsisténsia no harii kapasidade institusionál hodi aselera progresu ba Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavél.

Dezde nia lansamentu, programa ne’e halo ona progresu iha área rezultadu lima, inklui hametin governasaun no mekanizmu koordenasaun sistema ai-han nasionál sira, apoia proposta Plataforma Parseria Investimentu Sistema Ai-han Nasionál no dezenvolve Programa Investimentu Sistema Ai-han prioridade lima.

“Programa ne’e mós apoia estabelesimentu Sentru Rekursu Agroalimentár Munisipál no Sentru Inovasaun Sistema Ai-han ne’ebé propoin, no mós intervensaun sira ne’ebé sensivél ba nútrisaun ne’ebé dezeña atu kontribui ba sistema ai-han ne’ebé saudavél no reziliénte,”.

Hametin investimentu no sustentabilidade

Foku prinsipál ida hosi workshop ne’e maka aprezentasaun no diskusaun hosi Programa Investimentu Sistema Ai-han prioridade lima ne’ebé dezenvolve iha programa nia okos.

Programa investimentu sira ne’e ho objetivu atu hametin propriedade Governu nian, hadi’a prontidaun ba investimentu, atrai parseria estratéjiku no mobiliza rekursu ba transformasaun sistema ai-han ba tempu narukliu durasaun programa konjunta nian.

“Partisipante sira sei fornese feedback tékniku no estratéjiku hodi hametin programa investimentu sira no hadi’a sira nia potensiál ba implementasaun no finansiamentu iha futuru,”.

Workshop ne’e ko’alia mós kona-ba sustentabilidade, propriedade institusionál no planeamentu tranzisaun nian. Diskusaun sira sei konsidera oinsá atu sustenta no institusionaliza plataforma xave sira ba programa nian no inovasaun sira, inklui plataforma nasionál parséria investimentu sistema ai-han nian, sentru rekursu agrimentár munisipál sira, sentru inovasaun sistema ai-han nian no atividade edukasaun sira-ne’ebé relasiona ho nutrisaun.

Entretantu, sesaun abertura altu nivél ne’e hetan partisipasaun husi Ministru Agrikultura, Pekuária, Peskas no Floresta, Marcos da Cruz, Koordenadór Rezidente Nasaun Unida, Funmi Balogun, Reprezentante FAO ba Indonézia no Timor-Leste, Rajendra Aryal, reprezentante UNICEF, Patrizia DiGiovanni, hamutuk ho Konselleiru ba Vise Primeiru Ministru, Christopher H. Samson, Sekretária Asuntu Sosiál Munisipál no Organizasaun Komunitária Baukau nian, Maria Celestina Viegas.

 

TATOLI

 

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!