iklan

EKONOMIA, MUNISÍPIU, VIQUEQUE

MAP-FAO organiza grupu agrikultór munisípiu haat vizita Viqueque

MAP-FAO organiza grupu agrikultór munisípiu haat vizita Viqueque

Ministériu Agrikultura no Peska (MAP), serbisu hamutuk ho Ajénsia Internasionál ba Ai-han (FAO sígla inglés), organiza grupu agrikultór foun hosi munisípiu Ermera, Covalima, Ainaro no Manatuto, hodi observa kona-bá mekanizmu konservasaun ai-han hosi grupu agrikultór rua iha suku Luka, postu administrativu Viqueque Villa, munisípiu Viqueque, sesta (24/09/21). Imajen Tatoli/ Vitorino Lopes da Costa.

VIQUEQUE, 24 setembru 2021 (TATOLI)—Ministériu Agrikultura no Peska (MAP), serbisu hamutuk ho Ajénsia Internasionál ba Ai-han (FAO sígla inglés), organiza grupu agrikultór foun hosi munisípiu Ermera, Covalima, Ainaro no Manatuto, hodi observa kona-bá mekanizmu konservasaun ai-han hosi grupu agrikultór rua iha suku Luka, postu administrativu Viqueque Villa, munisípiu Viqueque.

Objetivu hosi vizita ne’e, atu haree maneira konservasaun ai-han no mekanizmu kuda ai-han hosi grupu agrikultór Fontana Linda no Wefea, liuliu mekanizmu utilizasaun no kuda ai-horis ho naran lee.

Notísia relevante:MAP hahú prepara kondisaun salva natar hosi fenómenu La Niña

Diretór Jerál Kooperasaun Dezevolvimentu Institusionál MAP, César José da Cruz, konsidera agrikultura nu’udár setór importante tanba fó moris ba ema, tanba ne’e Viqueque tenke hahú hanoin hodi dezenvolve setór ida-ne’e.

“Ita utiliza maneira ne’ebé FAO hanorin hodi dezenvolve setór agrikultura, uza lee. Tanba ne’e, halo fásil agrikultór sira iha toos,” César José da Cruz, hateten iha suku Luka, sesta ne’e.

César enkoraza grupu agrikultór-sira atu ho vontade boot, hodi kuda produtu-sira, depois mak MAP buka merkadu.

Reprezentante hosi grupu Fontana Linda, Mariano Gomes, hateten konservasaun agrikultura ne’e hafásil agrikultór-sira hodi hamoos duut, tanba la presija sunu-rai no fila-rai, presija de’it kuda lee ne’ebé bele halo rai bokur.

“Molok silu batar, ita kuda ona lee no bainhira ita silu batar, lee taka fali duut ona. Ida-ne’e nu’udár konservasaun agrikultura ne’ebé importante tebes,” Mariano hateten.

Grupu Fontana Linda hahú kuda lee iha 2017 ho rezultadu produsaun batar durante tinan haat di’ak tebes, kada tinan iha tonelada rua-resin.

“Ami-nia difikuldade mak ema sosa laiha, maibé MAP fó ona hanoin katak, sei ajuda fó-dalan oinsá ema bele sosa,” nia subliña.

Xefe suku Fatubolu, postu administrativu Hatulia B, munisípiu Ermera, Adelino Soares promete sei implementa konservasaun agrikutura iha Ermera, tanba maneira ne’ebé grupu agrikutór Viqueque uza di’ak tebes.

“Sira kuda lee fásil ona atu hamoos rai. Tanba ne’e, ami sei ba implementa iha ami-nia suku,” nia promete.

Reprezentante FAO, Hermenegildo Ferreira Vicente, hateten konservasaun ne’e hanesan maneira foun ida ba agrikultór-sira, tanba ne’e hahú ohin labele sunu rai. Bainhira kolleta ona batar tenke kuda fila-fali lee, hodi konserva rai sai bokur.

“FAO sei akompaña imi, tanba ami mós fó ona formasaun ba estensionista-sira, hodi akompaña imi iha terrenu. FAO mós sei fó fini lee ba grupu agrikultór-sira, hodi kuda iha ida-idak nia toos,” nia promete.

Eventu ne’e akompaña hosi reprezentante diretór serbisu MAP hosi Ainaro, Ermera, Covalima no Manatuto, ho totál ema na’in 50-resin.

Atividade ne’e hetan apoiu hosi, Uniaun Europeia (UE), MAP no FAO, ne’ebé tuir planu sei kontinua implementa iha tinan 2022.

Jornalista: Vitorino Lopes da Costa

Editór: Cipriano Colo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!