DILI, 15 novembru 2021 (TATOLI—M inistéiru Agrikultura no Peska (MAP) prevee $21,400,322 iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022, hodi finansia programa rua, sub-programa 11 no atividade 44.
“OJE 2021, ministéiru tuir tetu ne’ebé iha hetan alokasaun $21,400,322,” Ministru Agrikultura no Peska (MAP), Pedro dos Reis, hateten ba jornalista sira bainhira halo audiénsia públika ho komisaun D ho G Parlamentu Nasionál, iha Parlamentu Nasionál, segunda ne’e.
Nia hatutan, hosi orsamentu $21,400,322 ne’e aloka ba saláriu vensimentu $5,064,400, bens servisu $10,354,627, kapitál menór $3,881,175, kapitál dezenvolvimentu $ 1,705,120 no transférensia públika $395,000.
Orsamentu bazea programa
Tuir dokumentu livru 2 planu annual OJE 2022, MAP iha programa boa-governasaun no jestaun instituisionál sei gasta $13,016,940 no programa agrikultura sei gasta $8,383,382.
Programa agrikultura ho nia objetivu sustentavél aumenta produsaun no produtividade iha sub-setór espesífiku agrikultura, ortikultura, pekuária, peska ba efisiénsia mellora kompetividade.
Ho nia sub-programa sira mak forsa traballu ba prestasaun servisu iha terrenu, sub-programa aumenta sustentavél produsaun planta industriál ho nia atividade estabelesimentu agrikultura integradu iha área pontensiál, atividade dezenvolve no mellora ortikultura komunitária, atividade subsídiu agrikultór, apoiu kultivu hodi promove prátika di’ak agrikulturaa, mobiliza grupu agrikultór no efetividade efikasia utiliza mákina agrikula apropriadu, apoiu inisiativa grupu joven feto no mane.
No reabilitasaun expande diversifika no intensifika produsaun plantasaun kafé, operasionaliza sentru viveiru planta industrial, no iha mós sub-programa aumenta sustentavél produsaun animal.
sub-programa dezenvolvimentou infraestrutura ho nia atividade dezenvolve infraestrutura akuakultura no operasionaliza sentru viveiru ikan, konstrusaun barreira, armazenamentu iha Matadouro nasionál no Tibar, konstrusaun barreira protesaun no normalizasaun zona agríkula Bebui Uatulari, manutensaun irrigasaun Maliana I, Maliana II, Mautalo, Marco, Atabae Loes, Lotan, Caraulun, Oebaba, Raibere, Laclo, Buluto, Bebui, Saketo, Belia, Kumoli, Waibati no Larisula no konstrusaun kanál prinsipál no sekundária Ramaskora no irrigasaun Oebaba.
Sub-programa aumenta sustentavél pordusaun no produtividade ba hahan no protudu ortikultura mak implementa armazenamentu no prosessamentu pós-koolleta ba apoiu grupu agrikultór.
Sub-programa transforma eskola ensinu tékniku agrikula ho profisionál orienta ba auto empregu no merkadu traballu ho nia atividade kapasitasaun ba manorin na’in ba eskola Natarbora no sira seluk.
Sub-programa aumenta sustentavél produsaun akuakultura mak dezenvolve indústria no laboratóriu peska, dezenvolve produsaun ikan tilápia, kriasaun ba ikan no sira seluk.
Sub-programa konservasaun no jestaun rekursu naturál ho nia atividade dezenvolve paisajen mantein jardin botániku, estabelese liña perímetru provizóriu no permanente iha área protejidu, proteje floresta, dezenvolve sistema agro-floresta, operasionaliza sentru viveiru floresta no ai-parapa, dezenvolve no manutensaun poténsia eko-turizmu iha área protejidu.
Sub-programa dezenvolvimentu infraestrutura mak hanesan promove investimentu setór Floresta hanesan ai-kameli, ai-teka, mahoni, saria, bambu no seluk tan.
Entretantu, programa boa-governasaun no jestaun instituisional ho sub-programa rua (2) no atividade ualu (8).
Jornalista : Nelson de Sousa
Editór : Cancio Ximenes