iklan

NASIONÁL, HEADLINE, SEGURANSA

PPN deside ona loron halo diálogu ho manifestante AMN

PPN deside ona loron halo diálogu ho manifestante AMN

AMN kontinua halo manifestasaun kontra desizaun Parlamentu Nasionál, iha kampus sentrál UNTL oin, kuarta (16/11). Imajen Tatoli/António Daciparu

DILI, 16 novembru 2022 (TATOLI)–Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN), Aniceto Longuinhos Lopez Guterres, deside ona loron kuarta (23/11) atu hasoru malu ho manifestante Aliansa Maubere Nasionál (AMN), ne’ebé kompostu hosi estudante no sosiedade sivil, hodi buka solusaun.

PPN deside desizaun ne’e bazeia ba sujestaun Deputadu bankada Partidu Demokrátiku (PD), Adriano do Nascimento, ne’ebé husu ba meza Parlamentu Nasionál no Governu atu tuun halo diálogu ho manifestante sira ne’ebé hala’o asaun pasífika kontra desizaun Parlamentu Nasionál (PN) atu sosa karreta no laptop ba deputadu sira, iha kampus sentrál Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL) oin.

“Atu fó hanoin katak, karik ita hotu akompaña dezenvolvimentu ita-nia alin estudante sira ka ita hotu-nia vontante sira halo demonstrasaun iha loron hirak tuir mai to’o ohin, haree ba hanesan sériu oitoan, tanba iha konfrontu fíziku ho Polísia. Tanba ne’e dala-ida tan ha’u propoin ba Prezidente Repúblika no Primeiru-Ministru karik bele iha delegasaun ida ba ko’alia ho alin sira hodi rona saida mak sira hakarak depois hato’o saida mak ita halo tiha ona. Primeiru-Ministru nia liafuan katak, diálogu ne’e importante hodi kria páz no estabilidade, entendimentu no kooperasaun di’ak. Ha’u husu karik bele delegasaun ida hamutuk ho Sekretáriu Jerál bá ko’alia ho sira,” Deputada Adriano sujere iha sala plenária Parlamentu Nasionál, iha ámbitu debate Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023, kuarta ne’e.

Notísia relevante: AMN propoin halakon desizaun sosa karreta ba deputadu ho períodikamente

Hatán ba preokupasaun ne’e, Prezidente Parlamentu Nasionál, dehan, AMN nia pedidu atu hasoru malu submete ona ba meza.

“Ha’u halo ona despaisu, klaru katak to’o loron 18 novembru ita labele hasoru sira tanba debate proposta OJE sei la’o hela. Ha’u dehan só ba semana oin, ne’e prevee ona iha loron kuarta (23/11/2022). Ha’u konvida líder bankada sira bele akompaña ha’u atu simu sira. Sira mak atu mai, ho konkordánsia ida-ne’e mak sira fila maibé derrepente mosu, tanba ne’e ha’u la komprende sira-nia hakarak ne’e saida? Ne’ebé buat ruma la loos iha ne’ebá, depois ohin mosu konfrontasaun fíziku ne’e tanba sira hakarak mai halo manifestasaun iha Parlamentu oin kedas, ita hateten ona, ida-ne’e viola regra manifestasaun, metru 100 hosi edifísiu, satán halo ba Parlamentu no besik kedas edifísiu Parlamentu, la to’o tan metru 100,” nia haktuir.

Iha sorin seluk, tuir Aniceto, UNTL de’it mak iha autonomia kampus, tanba nia universidade estatál ne’ebé ein termu liberdade iha autonomia maibé labele uza hodi prejudika instituisaun sira seluk, enkuantu universidade privada laiha autonomia kampus.

“Laiha ema ida atu ba mete. Buat ida autonomia kampus ne’e ba universidade estatál sira. Agora hotu-hotu aproveita UNTL sein koñesimentu reitór no laiha tan autorizasaun. Maibé tanba liberdade espresaun ne’ebé parese distánsia metru 100 ne’e sira kumpre ona,” nia akresenta.

Biban hanesan, Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, agradese ba deputadu Adriano do Nacimento nia inisiativa.

“Tuir informasaun ne’ebé ha’u hetan hanesan Ministru Interiór, durante ne’e manifestasaun ne’e di’ak, depois nia evolusaun ba agresaun verbál, agresaun fíziku, no agrasaun ba sasán Estadu ezemplu tuda janela. Ami iha informasaun katak iha pihak ketiga iha laran, tanba ne’e ha’u apela ba reitór universidade sira para labele halo fali serbisu ema seluk nian, katak pihak ketiga nian para depois provoka violénsia iha ita-nia sidade. Ha’u preokupa loos hanesan Ministru Interiór no Primeiru-Ministru. Ha’u alerta para kuidadu tanba ema hotu-hotu nia hanoin la hanesan, sira-nia hanoin di’ak maibé ema seluk nia hanoin ladi’ak, basta provoka buat ida sai piór, Timor lakohi ida-ne’e,” nia subliña.

Nune’e, nu’udar Ministru Interiór no Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, apela ba reitór sira atu atensaun maka’as no labele tama iha situasaun ne’ebé bele lakon kontrolu.

“Klaru katak se lakon kontrolu iha violénsia ida iha sidade laran, ne’e reitór sira, liu-liu sira ne’ebé organiza tenke responsabiliza aktu ka simu konsekuénsia hotu tanba ita hakarak iha páz, armonia, no demokrasia, maibé ita lakohi ema dezestabiliza ita-nia nasaun tanba tempu ona ita hakmatek atu dezenvolve ita-nia rain. Atensaun ba pihak ketiga ne’ebé mai ho intensaun a’at, ha’u iha informasaun katak balun mai lori granada no tudik, ha’u espera katak ida-ne’e labele akontese,” PM Taur fó hanoin.

Jornalista   : Antónia Gusmão

Editora        : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!