iklan

EKONOMIA, HEADLINE, MUNISÍPIU, OÉ-CUSSE (RAEOA)

Komunidade Kutete implementa atividade prinsipál lima liga ba Programa Suku Amasat

Komunidade Kutete implementa atividade prinsipál lima liga ba Programa Suku Amasat

Autoridade RAEOA lansa 'Programa Suku Amasat' promove komunidade dezenvolve suku. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

OÉ-CUSSE, 20 janeiru 2023 (TATOLI) – Komunidade bairru Kutete, aldeia Mahata, suku Costa, sub-rejiaun Pante Makasar, daudaun ne’e implementa ona atividade lima nu’udar ajenda prinsipál hodi responde ba implementasaun Programa Suku Amasat iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).

Xefe aldeia Kutete, Marcos Boas, informa  iha tinan 2022 autoridade dezloka sira ba halo estudu komparativu iha Indonézia, distritu Timur Tengah Utara (TTU) no Timur Tengah Selatan (TTS), atu buka referénsia hodi dezenvolve suku idak-idak.

Tanba objetivu Programa Suku Amasat atu dezenvolve suku sai furak, no rezolve problema sosiál sira iha setór infraestrura bázika iha edukasaun, saúde, agrikultura, turizmu komunitária, kultura no meiu-ambiente, iha programa ne’e nia laran mós autoridade fó ona apoiu finánsia suku nian.

“Entaun ida-ne’e hatudu fó fiar ba suku sira hodi jere rasik fundu ne’e ligasaun ba Programa Suku Amasat, programa ne’e ami hala’o ona atividdade aspetu hitu atu responsade Programa Suku Amasat, mak hanesan saúde, edukasaun agrikultura, infraestrutura no sosiál,” Marcos Boas, informa ba Agência Tatoli iha Kutete, kinta ne’e.

Edukasaun, iha aldeia Kutete agora daudaun ne’e kumpre ona kritéria atu sai suku foun, sede suku mós konstrui ona, entaun inan-aman hotu-hotu iha Kutete obrigatóriu tenke hatama ona ba eskola, karik komunidade ne’ebé la kumpre, autoridade lokál sei husu klarifikasaun tanba saida mak ona la asesu ba edukasaun.

Nune’e mós identifika eskola sira bainhira hetan estragu hosi dezastre komunidade iha Kutete voluntariumente atu hadi’a, bele halo uma provizória hodi hein polítika Governu atu kontrui foun maibé komunidade mak sai sai solusaun dahuluk.

Agrikultura, atividade agora la’o daudaun maka kuda ho variedade, tanba Kutete fatin malirin ai-laran tuan bee-moos la susar, entaun atividade sira-ne’e, hahú hosi ortikultura ba tempu naruk.

“Iha ne’e ami kuda vanili, derok, kemiri, marice, advokad, ai-nanas, hudi, ma’ek, apel no ai-fuan seluk tan inklui produtu dapur nian ba bumbu sira, ida-ne’e ami fahe grupu kuda iha to’os permanente tanba iha ne’e rai luan barak, entaun ami aproveita kuda buat sira-ne’e,” nia katak.

Kona-bá apoiu fini, bairru Kutete dezde uluk moris ho produtu lokál, ne’ebé ba fini laiha problema, maibé hanesan produtu sira-ne’ebé moderna ka laiha Timor-Leste, sempre husu apoiu hosi Diresaun Rejionál Agrikultura.

Kona-bá infraestrutura, ligasaun ba komunidade, instalasaun bee-moos ho modelu tradisionál uza au tanba iha Kutete bee-moos la susur maibé distánsia maka dook, hadi’a estrada para transporte sir abele asesu ho di’ak inklui komunidade iha Kutete bele asesu ba merkadu.

Saúde, maka saneamentu ijiene ba hariis-fatin nian, kada uma-kain obrigasaun iha hariis-fatin atu kontribui ba programa saúde hanesan PAKSI, labele soe foer arbiru, oan sira tenke hetan imunizasaun hosi fasilidade saúde.

Sosiál nian, kona-bá serbisu gotong royong, kada semana hala’o dalarua iha loron tersa no kinta, atividade sira-ne’e maka hanesan, hamoos duut, fila-rai, halo lutu no halo uma komunidade no hala’o limpeza jerál iha bairru idak-idak nian.

Entretantu, iha loron 28 outubru 2022, Autoridade RAEOA lideradu Arsénio Paixão Bano selebra akordu ofisiál ba xefe suku 18 hodi oferese fundu hamutuk rihun $2 hodi dezenvolve suku rasik.

Nune’e kritéria ba implementasaun Programa Suku Amasat, kada tinan dala tolu, ho durasaun fulan-haat sei hetan avaliazasaun hosi ekipa organizasaun avaliasaun Programa Suku Amasat nian.

Nune’e iha fulan-haat sei suku ida-ne’ebé aprezenta no hadi’a suku sai furak, suku ne’e sei hetan prémiu ba programa dezenvolvimentu ho valór rihun $15, segundu lugár nia prémiu rihun $10 no terseiru lugár hetan prémiu rihun $7,500 no ikusliu maka rihun $5.

Purtantu, bairru Kutete, aldeia Mahata, suku Costa daudaun ne’e sai hanesan suku preparativu atu sai suku foun iha futuru sei integra iha sub-rejiaun Pante Makasar, ho nia luan iha ba futuru atu sai suku foun sei iha aldeia rua, aldeia Mahata no aldeia Sanifena. Ho totál populasaun 1.272 komposta hosi mane 619 no feto 653, totál uma-kain hamutuk 516.

Notísia relevante: Autoridade RAEOA dezloka funsionáriu aeroportu 25 tuir formasaun iha Jakarta

Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!