DILI, 13 marsu 2024 (TATOLI) – Xefe Estadu Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor- Leste, Tenente Jenerál, Domingos Raul Falur Rate Laek, dehan Komandu F-FDTL sei haree hodi halo lejislasaun sira atu bele kria kondisaun ba veteran sira ativu ne’ebé sei servi instituisaun F-FDTL molok ba reforma.
“Sim, ita-nia Governu halo ona revizaun ba dekretu-lei estatutu militár no dekretu-lei ida-ne’e rasik fó dalan atu dignifika veteranu, ha’u hein diretiva hosi Governu bainhira lei aprova, maibé ha’u atu dehan de’it katak agora ha’u husu ona ba veteranu ativu sira kona-ba saida mak sira hakarak atu ita tau hamutuk hanoin para bele kria kondisaun ida ba sira hanesan dignifika antes ba reforma, tanba ita la’ós naran halo reforma ba ita-nia veteranu sira-ne’e”, Falur Rate Laek hateten ba jornalista sira iha Kuartel Jenerál F-FDTL, kuarta ne’e.
Falur rekoñese, problema veteranu sira ativu iha forsa armada sai preokupasaun hanesan Jerál.
“Maibé hanesan Jeneral ha’u sei buka oinsá tur hamutuk ho sira tau sira iha fatin ida hodi koalia ho sira, sira hakarak ita buka solusaun ba sira molok sira pasa ba reforma”, nia adianta.
Nia dehan, Komandu F-FDTL haree veteranu ativu ne’ebé sei halo servisu maibé tanba kestaun idade, dalaruma sira tenke reforma tanba ne’e presiza kria kondisaun ba sira antes sira husik institusaun ne’e.
Tanba buat hotu tenke tuir prosesu, kuandu veteranu maibé sei ativu halo servisu iha institusaun militár hanesan ema militár atu tau sira iha ne’ebé no karik sira pasa ba rezerva no ba reforma karik oinsá, hanesan Xefe Estadu Maiór tenke haree ida-ne’e, sé lae ita viola ema nia direitu.
“Ha’u orienta ona ba ha’u-nia Estadu Maiór no Komandante Komponente inklui Komandante Unidade atu haree ba kestaun ne’e, para labele fó impaktu ba instituisaun”, Tenente Jenerál Falur haktuir.
Nia dehan. bazeia ba lista veteranu ne’ebé sei ativu iha instituisaun F-FDTL hamutuk iha 100.
“Durante ha’u-nia mandate, ha’u sei haree sira tau sira iha fatin ida, kria kondisaun ba sira molok sira pasa ba reforma”, nia adianta.
Falur akresenta, tinan-ne’e sei prioriza ba kapasitasaun rekursu umanu, liuhosi formasaun, promosaun diviza hosi kabu, serjentu to’o ofisiál.
Nia dehan, tinan-ne’e foku hodi halo mudansa ba estrutura sira hodi fó biban ba ofisiál sira tur ona iha estrutura.
“Ita bo’ot haree iha mudansa barak iha instituisaun F-FDTL, ita tau prioridade ba rekursu umanu. Ita boot sira haree iha kursu promasaun ba Kabu, Serjentu to’o Ofisiál no imi mós haree ita halo mudansa estruturante ofisiál foun barak mak tur iha kaderia Komandu ida-ne’e nu’udar faze ida ba tranferénsia jerasionál, ita presiza halo no agora daudaun iha ha’u nia tempu la’o ona”, nia dehan.
Falur mós sei kontinua buka hodi halo kooperasaun ho nasaun sira hanesan Xina, Japaun, Indonézia, Austrália no nasaun sira seluk hodi haforsa kooperasaun militár no diplomasia militár hodi bele dezenvolve di’ak luitán institusaun F-FDTL iha futuru.
Jornalista: Natalino Costa
Editór : Zezito Silva





