iklan

EDUKASAUN

ME fó pose ba profesór EPE-EB hamutuk 206 

ME fó pose ba profesór EPE-EB hamutuk 206 

Ministériu Edukasaun realiza serimónia posse ba professór rekrutadu bolsa kandidatu sira iha salaun Ian Martin INFORDEPE, Balide, tersa (01/04). Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 01 Abríl 2025 (TATOLI)–Ministériu Edukasaun (ME) tersa ne’e, realiza serimonia pose ba profesór Ensinu Pre-Eskolár (EPE) no Ensinu Báziku (EB) hamutuk 206 iha salaun INFORDEPE, Balide.

Ministériu Edukasaun realiza serimónia posse ba profesór sira iha salaun Ian Martin INFORDEPE, Balide, tersa (01/04). Imajen Tatoli/Francisco Sony

Husi kandidatu 224 ne’ebé ministériu halo xamada, kandidatu 206 mak aseita, enkuantu nain-18 mak rejeita (17 husi EPE no ida husi EB). Nune’e profesór 195 koloka ba EPE, rua eskola CAFE, no sia ba EB.

“Husi kandidatu bolsa 224 ne’ebé hetan xamada, 85% maka koloka tuir preferénsia ne’e ita konsidera ona, no sira seluk ita husu sira-nia prontidaun ba hanorin iha fatin kolokasaun determinadu. Kandidatu sira hetan flexibilidade atu aseita ka la-aseita ba xamada ne’e, no sira nian rejeitasaun la implika ba sira-nia númeru seriasaun atuál”, Diretór Nasionál Rekursu Umanu ME, João Amaral, dehan iha ámbitu pose no kolokasaun.

Nia dehan serimonia pose ne’ebé akontese hanesan pasu ida hodi atinje objetivu bolsa kandidatu, no permite sistema edukativu ida ne’ebé iha kapasidade hodi responde lalais no efetivu ba falta manorin, asegura kontinuidade prosesu ensinu no aprendizajen.

Nia hatutan ME ho INFORDEPE halo ona formasaun indusaun semana ida, ne’ebé hetan apoiu hosi parseiru HANDS ba manorin kolokasaun EPE sira, no mós ministériu asegura kolokasaun urjente no imediata ba eskola sira depois pose ne’e hodi sira hahú ezerse funsaun nu’udár manorin.

“Ita hein katak manorin sira hala’o sira nia knaar ho responsabilidade no tau iha kbaas nu’udár vokasaun ida iha misaun harii edukasaun ida ho kualidade”, nia dehan.

Kandidatu bolsa sira ne’e ho númeru seriasaun ida aas liu konforme despasu ministeriál númeru 05/2025. Nune’e desizaun ba kolokasaun ba kandidatu ne’ebé hetan xamada konsidera uluk kandidatu sira nia preferénsia munisipiu no koñesimentu iha lian-materna, no mós konsidera distribuisaun ho baze ba jéneru iha kuadru pesoál.

Ministériu Edukasaun ho baze ba primeira alterasaun dekretu-lei númeru 31/2023 konaba estatutu kareira dosente, implementa sistema rekrutamentu manorin, liuhusi programa bolsa kandidatu. Implementasaun rekrutamentu ba programa bolsa kandidatu ne’e regula ona iha diploma ministeriál númeru 81/2023.

Kolokasaun kandidatu 206 ba munisípiu mak hanesan Aileu EPE na’in 17, Ainaru na’in tolu, Baukau 12, Bobonaru na’in 23, 21 ba EPE no na’in rua ba EB, Kovalima na’in 10, Dili na’in haat, rua ba EPE no ida ba EB no ida CAFÉ.

Ermera koloka ba 25, 22 ba EPE no tolu ba EB, Lautein na’in 36, Likisa koloka 18, Manatutu hitu, ida ba EB no neen ba EPE, Manufahi 25, 23 ba EPE no rua ba EB, Oekusi ualu ba EB no Vikeke koloka 18, ida ba CAFÉ restu ba EPE.

Hosi totál ne’e kolokasaun ba área estremamente remota na’in tolu, muitu remota 27 no remota 19.

Sekretariu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Sekundáriu Tékniku Vokasionál, Domingos Lopes Lemos. Imajen Tatoli Imajen Tatoli/Francisco Sony

Ministru Edukasaun Interinu, Domingos Lopes Lemos, dehan profesór sira ne’ebé ohin simu pose hatudu ona sira-nia kompromisu liuhosi kompleta formasaun anteriór komprensivu, ne’ebé inklui konteúdu esensiál hanesan, kurríkulu EPE, lejislasaun no baze legál EPE nian, estatutu funsaun públika, protesaun ba labarik sira, pedagojia no jestaun klase nian, literasia no numerasaun, Teknolojia Informasaun no Komunikasaun (TIK).

“Preparasaun ida-ne’e reflete kompromisu Ministériu Edukasaun nian ba kualidade no futuru ita-nia edukasaun nian, hodi atu asegura katak profesór sira-ne’e bele kontribui ba ita-nia oan sira-nia dezenvolvimentu. Edukadór sira-ne’e mai hosi munisípiu hotu-hotu iha rai-laran, hatudu esforsu koletivu ida atu lori edukasaun ho kualidade ba territóriu nasionál tomak”, nia dehan.

Atuál Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu no Tékniku Vokasionál (ESVT) hatete toma pose ba profisionál edukasaun dedikadu sira-ne’e nu’udar pasu importante ida hodi hametin sistema edukativu, hodi reprezenta faze foun ida iha sira-nia moris no avansu promisór ida ba edukasaun pré-eskolár.

“Formasaun ne’ebé ita simu ona ami reafirma katak responsabilidade profesór sira nian hakat liu transmisaun koñesimentu, ida-ne’e mós atu inspira labarik no foinsa’e sira atu aprende durante moris tomak. Professor iha responsabilidade atu forma hanoin sira, inspira liafuan sira, no haburas estudante ida-idak nia potensiál ne’ebé laiha limite. Misaun ida-ne’e onradu no nakonu ho dezafiu sira, maibé mós nakonu ho rekompensa sira. Ita-boot sira maka parte fundamentál sira iha harii ambiente aprendizajen ne’ebé seguru, inkluzivu no estimulante, iha ne’ebé respeitu no buka koñesimentu buras iha labarik ida-idak ne’ebé tama iha ita-nia saladeaula sira”, dehan.

“Ba profesór sira ne’ebé ohin simu pose, ha’u nia parabéns kontente liu. Atu kapítulu foun ida-ne’e nakonu ho realizasaun sira no dezafiu sira ne’ebé ultrapasa ho entuziazmu no reziliénsia. Hanoin katak liu fali de’it fó koñesimentu, ita iha oportunidade atu inspira no forma futuru líder no sidadaun sira nasaun ida-ne’e nian”, hatutan.

Ministériu Edukasaun reforsa ninia kompromisu apoia edukadór hotu-hotu iha trajetória ida-ne’e nia laran, hodi serbisu hamutuk atu asegura ambiente di’ak liu ba aprendizajen no kreximentu.

Prezidente Komisaun Funsaun Públika (KFP), Agostinho Letêncio de Deus, dehan termu aseitasaun no pose ne’ebė ohin hala’o hatudu katak profesór sira halo parte ba mákina administrativa Estadu nian.

“Ha’u dezafia ita-boot sira nafatin, atu iha dezempeñu ne’ebé ekstraordinariu, hasa’e boa vontade, responsabilidade no efetividade hodi kontribui ba meta iha setór edukasaun nian. Ho nune’e, Timor bele riku liután iha kualidade, kuantidade”, dehan.

Bazeia ba rezultadu diagnóstiku forsa traballu funsaun públika tinan-2023, pesoál ho idade liu 50 reprezenta hosi 35%, enkuantu projesaun ba to’o tinan 2030 sei korresponde 51% hosi atuál forsa traballu. “Situasaun ida ne’e mosu tanba ita seidauk iha lei ba reforma obrigaróriu, ne’ebé la permite dinámika ida ne’ebé efetivu liga ho entrada no saida ba forsa traballu administrasaun publika nian. Nune’e, mákina administrativa tuan ba bebeik ne’ebé sei afeta ba produtividade no seleridade iha prestasaun servisu hosi instituisaun sira ba públiku, inklui iha setór edukasaun nian iha eskola sira”.

Permite destaka katak proposta definisaun idade limite ba reforma, aliás, regulamentasaun ba lei autorizasaun lejislativa hosi Parlamentu Nasional ba fikasasaun limite idade reforma (Lei 7/2024 de 23 de Outubru) submete ba Konsellu Ministru no ajenda ona ba reuniaun Konsellu Ministru aban (02-03-2025). Ho nune’e, bainhira hetan aprovasaun ona, 01 Janeiru 2026, tuir projesaun dadus reforma, mais de 64% reprezenta hosi pesoál dosente mak sei reforma.

“Atu subliña mós katak dinámika entre entrada no saída ba forsa traballu importante tebes, liuliu iha korpu dosente sira, ho razaun importánsia hosi papėl edukasaun nian ba iha paiz ida nia vida aas tebes. Edukasaun nu’udar meiu ne’ebé bele muda ita-nia koñesimentu, hosi koñesimentu sira mak hetan konstrui ita-nia sabedoria, enkuantu sabedoria sai nu’udar aspetu xave ida hodi muda ema ida nia destinu. Nune’e, kuantu mais edukasaun prodús ema sábio, fasilmente oportunidade atu muda sosiedade ida nian”, nia dehan.

Notísia relevante: ME sei xamada kandidatu profesór hodi konfirma kolokasaun

Jornalista       : Osória Marques

Editora           : Rita Almeida

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!