DILI, 06 Maiu 2025 (TATOLI) – Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), ohin, organiza komunidade afetada sira ne’ebé hela iha Karantina, Tasi-tolu atu dezloka ba idaidak nia munisípiu. Enkuantu, iha tempu hanesan, deputadu husi bankada FRETILIN mós tuun direta hodi observa no haree direta situasaun, kondisaun no atendimentu Governu liuhusi SEATOU, ba komunidade afetada sira iha fatin referidu.
Nune’e, hamosu diskusaun intensa entre parte rua – SEATOU ho deputadu bankada FRETILIN, Florentino da Costa ‘Sinarai’.
Iha prosesu diskusaun ne’e, SEATOU defende nia aan tuir nia kompeténsia no parte opozisaun prefere komunidade atu nafatin hela iha Karantina to’o sira simu indemnizasaun husi Governu molok sira hamamuk fatin, fila ba idaidak idaidak nia munisípiu.
Hafoin diskusaun, Deputadu FRETILIN, Florentino da Costa ‘Sinarai’, hateten katak situasaun ema hela iha Karantina ne’e, totál família 183 mak iha ne’e no sira vítima husi despezu administrativu ne’ebé Governu dudu husi Fomento II no komunidade sira ne’e koopera ona nune’e sira ba hela iha Karantina ne’e.
“Agora atu hasai ema ne’e ba fila-fali sira-nia fatin, tenke simu sira-nia direitu. Sira hetan ona indemnizasaun (ganti rugi) ona ka seidauk? Ohin ha’u ko’alia ona ho sira-nia reprezentante inklui xefe suku katak sira prontu atu sai maibé tenke selu sira-nia indemnizasaun”, Deputadu ne’e hateten ba jornalista sira iha karantina Tasi-tolu Dili, ohin.
Deputada bankada opozisaun ne’e akresenta, komunidade sira koopera no hela iha Karantina no hela sein kondisaun – hariis-fatin ladi’ak, bee la iha, labarik sira la eskola, no sira hela iha ne’e fulan rua ba tolu ona.
“Tanba ne’e mak Governu ne’e tenke iha neon no laran, hatene halo planu ida karik, hasai sira ho dignu no selu osan ba sira-nia konta bankária. Hanesan reprezentante povu, iha direitu atu ko’alia, no ha’u rona problema ne’e mak ha’u mai. Ha’u mós hateten ba Sekretáriu Estadu katak, favór ida hasai sira ho neon ba”, membru parlamentu ne’e hateten.
Deputadu FRETILIN, Florentino da Costa ‘Sinarai’ dehan, labarik sira la eskola ne’e futuru rai nian. Ne’e ita-nia oan sira, tanba ne’e hasai sira ho dignu no bainhira Governu mak fó ninia prazu loron ba komunidade sira, entaun Governu laiha hanoin, kuandu fó prazu ba komunidade, bele garantia katak prosesu ona indemnizasaun atu to’o loron prazu sira bele sai ho di’ak no la presiza mosu dezintendimentu.
“Maibé tanba Governu la mai ho planu no duni de’it ema. Latau osan ba ema, ne’e mak sala ne’e iha ne’e. Kauza simples nusa mak Governu bele halo fali sai boot hanesan ne’e”, nia konsidera.
Enkuantu, tuir Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias katak ohin sira tenke sai ida-ida ba munisípiu orijen, sira-ne’ebé prontu tiha ona atu ba Munisípiu purtantu ita tenke lori sira ba agora.
“Ha’u simu orientasaun atu halo servisu ba ezekusaun despezu administrativa. Ida-ne’e servisu ne’ebé sai hanesan kompeténsia ha’u-nian tanba daudaun ne’e ita halo hela preparasaun ba krús joven husi nasaun Filipina nian atu tama mai Timór, nune’e ita tenke fó espasu ba ema atu liu”, Sekretáriu Estadu ne’e informa.
Aleinde ne’e, tuir governante ne’e katak komunidade sira mós hela iha área protejida, besik mota-ninin tanba ne’e ita asegura sira antes, molok mosu inundasaun boot hodi fó vitíma ba komunidade sira.
Entretantu daudaun ne’e komunidade afetada sira iha karantina hamutuk 171, kompostu husi Munisípiu 13. Antes ne’e, totál komunidade na’in 183 maibé atus ida ualu nulu resin-tolu, maibé na’in-12 sai ona ba Munisípiu no aluga uma:
Notísia relevante:Fila ba munisípiu, “Ami tenke simu kedas ami-nia indemnizasaun”
Jornalista: Alexandra da Costa
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo