iklan

DESPORTU, DILI

Abertura jogu desportivu CPLP sei hala’o iha 19 Jullu

Abertura jogu desportivu CPLP sei hala’o iha 19 Jullu

Ministru Juventude, Desportu, Arte no Kultura, Nelyo Isaac Sarmento. Imajen Tatoli/Egas Cristóvão

DILI, 08 Jullu 2025 (TATOLI)—Ministru Juventude, Desportu, Arte no Kultura (MJDAK), Nelyo Isaac Sarmento, tersa ne’e, konvida Prezidente Repúblika, José Ramos Horta, atu halo abertura ba jogu despostivu Comunidade dos Paises da Língua Potugêsa (CPLP) iha 19 Jullu 2025.

Notísia Relevante:  Governu husu ema hotu kontribui másimu ba realizasaun jogu CPLP

“Ita-nia preparasaun másimu ona. Hein de’it loron abertura ba jogu desportivu CPLP ne’ebé sei hahú iha tuku 16h00 no sei taka iha tuku  22h00 kalan, tanba ita sei asiste jogu abertura entre Portugál kontra Timor-Leste,” nia dehan.

Maibé, nia hatutan, Xefe Estadu sei la partisipa tanbaha abertura jogu desportivu CPLP tanba Prezidente sei dezloka ba rai-li’ur iha 16 Jullu, no sei partisipa atividade simeira CPLP iha Guiné-Bissau iha 18 Jullu, maibé Xefe Estadu sei partisipa iha serimónia enseramentu jogu desportivu CPLP iha Timor-Leste iha 27 Jullu.

Tuir nia, jogu desportivu CPLP ne’e hahú iha 17 Jullu maibé entre iha loron 17-18 Jullu ne’e, delegasaun husi nasaun membru CPLP sei halo preparasaun tékniku, nune’e abertira ba jogu desportivu CPLP ne’e sei realiza iha loron 19 Jullu 2025.

Governu prepara ona Otel ualu ba delegasaun CPLP

Antes ne’e, Governante ne’e informa, Governu Timor-Leste prepara ona Otél ualu (8) ba delegasaun husi nasaun sia (9) husi nasaun membru CPLP ne’e hodi hela.

“Ita prepara ona Otél ualu ba ita-nia delegasaun sira atu mai ne hela. Ida-ne’e mak ita tenke konfirma ho númeru ne’e loloos, atu nune’e iha 17 Jullu ne’e, Otel sira preparadu no mamuk hotu ona ba atleta sira,” Nelyo dehan.

Otél ne’ebé Governu prepara, Governante ne’e seidauk públika sai Otel sira-nia naran no sei públika iha tempu besik. Nune’e Otel sira-ne’ebé Governu prepara iha kondisaun ne’ebé di’ak ba duni delegasaun sira hanesan hahan ne’ebé di’ak no fatin deskansa ne’ebé seguru.

“Otél, ha’u labele ko’alia sai lai iha ne’e maibé Otel-na’in sira iha ona koñesementu tanba ami nia koordenasaun ho sira di’ak tebes. Ita iha mós limitasaun ba transporte maibé tanba ita koordenasaun di’ak ho Ministeriu Finansa liuliu patrimoniu Estadu atu apoiu kareta hodi tula ita-nia delegasaun sira,” Ministru ne’e dehan.

Notísia Relevante: Ótel ualu konfirmadu fasilita delegasaun nasaun hitu partisipa jogu CPLP iha TL

Kona-ba ai-han ne’ebé mak atleta sira atu konsumu, nia dehan, ida-ne’e kontroladu tanba Ministeriu Saúde liuliu parte nutrisaun nian maks ei konrola, atu nune’e bele fó garantia ai-han ne’ebé kualidade ba atleta sira.

“Ita koordena ho Ministeriu Saúde sira nutrisaun ne’e atu haree ba hahan sira atleta sira-nian, atu hahan ne’e, ita hakarak aihan sira ema haan ne’e di’ak ba ema-nia saude la’ós halo ema moras,” nia hateten.

Istória badak kona-ba jogu desportivu CPLP

Jogu Desportivu CPLP harii iha tinan 1990, tuir Akordu Kooperasaun Multilaterál (Nú. 2 husi Artigu 10) ba Desportu komunidade ne’ebá nian.
Entendimentu ne’e asina ona iha loron 20 Janeiru iha Lisboa, husi Estadu sira Angola, Cabo Verde, Guiné-Bissau, Mosambike, Portugál no Saun Tomé eo Prínsipe, Brazil prezente de’it ho estatutu observadór.

Rekoñese katak desportu hanesan fatór kulturál indispensável ida ba dezenvolvimentu tomak pesoa umana nian no konsekuentemente ba dezenvolvimentu sosiedade nian, emerjénsia Jogu CPLP nian fó orijen ba instrumentu prinsipál ida kooperasaun nian iha komunidade luzófonu.

Nafatin tuir termu Regulamentu Jogu CPLP nian, sei laiha nasaun vensedór sira iha edisaun ida-idak eventu nian, tanba manan-na’in sei sai komunidade.

Konvivénsia saudavel no desportiva de’it mak tenke prevalese entre nasionalidade sira, iha idade ida-ne’ebé ema sira iha inklinasaun atu hakarak muda mundu no Estadu sira-ne’e hotu konserteza hakarak komunidade ida-ne’ebé forte no unidu.

Tanba ne’e, Portugál halo pontu ida atu sai uma-na’in ba edisaun 1 Jogu Desportivu País sira Lian Portugés nian, iha fulan-Setembru tinan 1992. Joven hamutuk 500-resin hosi seksu rua, ho tinan 15 to’o 16, hosi Angola, Cabo Verde, Guiné-Bissau, Mosambike, Portugál no Saun Tomé no Prínsipe.

Iha tinan 1995, II Jogu CPLP nian hala’o iha sidade Bissau, ho partisipasaun joven na’in-300 hosi Angola, Cabo Verde, Guiné Bisau, Mosambike no São Tomé e Prínsipe. Iha tinan hanesan, Mosambike aplika atu sai uma-na’in ba III Jogu sira.
Tanba razaun oioin, Maputo sai de’it uma-na’in ba edisaun 3.ª Jogu sira CPLP nian iha tinan 1997, entre loron 13 no 18 fulan-Setembru. Iha totál partisipante hamutuk 500 husi nasaun luzófonu hotu-hotu, ne’ebé kompete iha kategoria sira tuir mai ne’e: Atletizmu, Basketeból, Futeból no Ténis.

Hafoin ne’e, Cabo Verde aplika hodi organiza IV Jogu sira, projetu ida-ne’ebé foin sai realidade iha tinan 2002. Entre loron 20 no 28 fulan-Jullu, Praia simu partisipante na’in-470 husi nasaun hotu-hotu iha grupu, ho exesaun husi Brazil dala ida.

Desportu sira-ne’ebé hili iha tempu ida-ne’e mak Handball, Basketball no Praia Voleiból, ba seksu rua; iha nia fatin, labarik-mane sira de’it mak kompete iha Futeból iha tinan ne’ebá.
Jogu Komunitáriu Luzófonu ba da-lima (5), ne’ebé marka ona ba tinan 2005, hala’o iha Luanda, kapitál Repúblika Angola nian, entre loron 12 no 18 fulan-Agostu.

Númeru rekord ida husi atleta sira-ne’ebé partisipa iha eventu ne’e, besik 700 husi seksu rua. Handball, Basketball, Desportu Adaptadu, Futeból, Ténis no Voleiból Praia mak desportu sira-ne’ebé hili. Partisipante sira hetan lembransa, prémiu no prémiu sira, hanesan tasa, medalla osan-mean, osan-mutin no bronze, prémiu Étika Desportiva no diploma partisipasaun nian.

Iha edisaun tinan 2008, Jogu VI CPLP hala’o iha sidade Rio de Janeiro, iha Repúblika Federál Brazil, entre loron 26 fulan-Jullu no loron 01 fulan-Agostu.

Iha tinan 2010, Jogu VII CPLP hala’o iha sidade kapitál Mosambike, Maputo, entre loron 29 fulan-Jullu no loron 7 fulan-Agostu. Iha edisaun ida-ne’e, desportu sira-ne’ebé mak halo parte iha kuadru kompetisaun nian mak Handball, Atletizmu, Basketebol, Desportu Adaptadu, Futeból, Ténis no Voleibol Praia.

Iha tinan 2012, Portugál, espesífiku liu sidade Mafra, sai uma-na’in ba Jogu Desportivu VIII CPLP nian, entre loron 7 no 15 fulan-Jullu. Handball, Atletizmu, Basketebol, Desportu Adaptadu, Futeból, Ténis no Voleibol Praia maka desportu sira ne’ebé hili.

Iha tinan 2014, jogu sira, iha sira nia edisaun IX, fila-fali ba Angola, entre loron 26 fulan-Jullu no loron 2 fulan-Agostu. Handball, Atletizmu, Basketebol, Atletizmu ba ema ho defisiénsia, Futeból, Ténis no Voleiból Praia mantein iha kuadru kompetisaun nian iha relasaun ho edisaun sira ikus nian. Natasaun, Judo no Ténis Meza maka adisaun foun sira ba programa kompetisaun nian.

Edisaun ba dala 10 Jogu Desportivu CPLP nian hala’o iha illa Sal, Cabo Verde, entre loron 17 no 24 fulan Jullu. Handball, Atletizmu, Atletizmu ba Ema ho Defisiénsia, Basketebol, Futeból, Natasaun, Taekwondo no Voleibol Praia mak sai hanesan desportu sira-ne’ebé mak hili. Tinan 2016 marka mós entrada husi Guiné Ekuatoriál, aumenta nune’e númeru husi nasaun sira-ne’ebé partisipa iha Jogu Desportivu sira CPLP nian ba neen.

Iha tinan 2018, Saun Tomé e Prínsipe hanesan nasaun uma-na’in ba Jogu Desportivu sira CPLP nian ba dala 11, ne’ebé hala’o entre loron 21 no 28 fulan-Jullu. Atletizmu, Atletizmu ba ema ho defisiénsia, Basketebol 3×3, Futeból, Taekwondo no Voleibol Praia maka sai hanesan modalidade ofisiál programa nian.

Jogu desportu CPLP edisaun ba dala-12 sei akontese iha Timor-Leste fulan-Jullu ne’ebé mai.
Notísia Relevante:

Notísia Relevante: Jogu CPLP 2025: Brazil seidauk konfirmadu haruka atleta mai Timor-Leste

Jornalista : Alexandra da Costa

Editór         : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!