DILI, 19 Novembru 2025 (TATOLI)–Ministru Defeza (MD), Kontra Almirante Donanciano do Rosario da Costa Gomes ‘Pedro Klamar Fuik’, hateten orsamentu ne’ebé aloka ba Ministériu ne’ebé nia lidera atu garante Timor-Leste ida permanese no seguru iha Sudeste Aziátiku.
“Orsamentu Jerál Estadu importante tebes, maibé ba Ministériu Defeza iha responsabilidade atu garante katak Timor-Leste permanese seguru, nune’e mós bele halo nia dezenvolvimentu,” Ministru ne’e hateten bainhira debate Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 iha Palamentu Nasionál, kuarta ne’e.
Nia dehan, daudaun ne’e iha mundu globál hanesan ne’e ema hotu hatene kona-ba kontestu internasionál hatudu katak, iha intensifikasaun ba konflitu rejionál.
“Haree ba ameasa no medida foun ne’ebé mak husi impaktu trans nasionál hanesan terorizmu, kriminalidade organizadu, inseguransa enerjetíka no alterasaun klimátika. Nune’e mós ita akompaña kompetisaun entre poténsia boot sira partikularmente haree ba rivalidade entre Estadu Unidu Amerika no Xina ne’ebé influensia maka’as iha ambiente estratéjiku iha ita-nia rejiaun,” Ministru ne’e dehan.
Nia hatutan, espasu rejionál sira-ne’e, haree momoos iha dinámika ne’ebé mosu iha tasi Xina nian, tuir sentralidade ba Ró maritima ho espasu iha sudeste aziatíku ho kolokasaun ba kabu sub-marinu, iha tasi okos halo sudeste aziatíku sai jona ida-ne’ebé mosu kompetisaun estratéjiku barak no prezensa militár ne’ebé boot mai husi poténsia barak no mosu forma foun ne’ebé dejigna konflitu baisa intensidade funu.
“Liuliu haree ba duminiu marítimu ho sibernétiku, Timor-Leste nia pozisaun lokaliza iha kruzamentu rota marítima krusiál entre oseanu marítimu no pasífiku. Nune’e mós kuabita ho viziñu potensiál rejionál rua (2) mak Indonézia no Australia. Timor-Leste hanesan Estadu Joven ne’ebé sei iha ekonomia ida frajíl tanba populasaun barak depende ba agrikultura desubsisténsia,” nia dehan.
Nia hatutan, realidade ida-ne’e halo Timor-Leste sai vulneravél no iha mós nia relevánsia propria hanesan vurneravél tanba xoke externu relasiona ho ekonomia rejionál no globál, mudansa klimatika, disputa seguransa iha rejiaun ne’e.
“Timor-Leste bele sai relevante hanesan ponte ba diálogu no parseiru ba konstrusaun pasífiku no kooperasaun iha sudeste aziátíku. Tuir implikasaun ne’ebé mosu husi ambiente estratéjiku defeza nasionál, ita harii pozisaun ne’ebé mak iha klaran, ita laiha inimigu, nein iha amigu eternu ou aliadu. Ita iha mak interese ou preokupasaun ne’ebé mak komun no transversál entre ita hotu,” nia dehan.
Husi kontestu ne’e, Timor-Leste presiza atu reforsa seguransa marítima tanba sei sai hanesan imperiativu ida ba Timor-Leste nia soberania atu f’o protesaun ba rekursu naturál no atu hametin ekonomia azúl no área seluk hanesan seguransa alimentár presiza hametin vurnerabilidade estruturál ne’ebé Timor-Leste iha atu bele garante pasajen husi lina komunikasaun marítima.
Jornalista : Hortencio Sanchez
Editór : Cancio Ximenes





