DILI, 27 Janeiru 2026 (TATOLI)—Xefe Estadu Maiór Jenerál Forsa Armada (XEMGFA), Tenente Jenerál Domingos Raul Falur Rate Laek hamutuk ho membru FALINTIL-Forsa defeza Timor-Leste (F-FDTL) halo reflesaun iha ámbitu transformasaun FALINTIL ba F-FDTL dala-25, ne’ebé antigu kombatente balun sai oradór iha reflesaun ne’e.
Objetivu prinsipál husi sesaun reflesaun ida-ne’e mak hatuur legadu importante ba instituisaun F-FDTL, ho tema ‘seguransa globál no seguransa Timor-Leste nian’ no prespetiva polítika kona-ba tranzisaun jerasaun lideransa F-FDTL ninia, oinsá atu deskualifika dezafiu geopolítiku sira haleu instituisaun.
Iha biban ne’e, Jenerál Falur enkoraja membru F-FDTL atu kaer metin legadu no espíritu ne’ebé FALINTIL halo ona hodi hatudu sólidu iha ai-laran funu hasoru forsa invazór sira to’o alkasa ukun-an.
“Reflesaun ida-ne’e importante tebes hodi haree ba futuru no pasadu ne’ebé interligadu, tanba jerasaun gerilleiru ne’ebé hahú pertense onra no ruin ne’ebé mak harii liberdade ba Timor-Leste husi ai-laran ho raan no sakrifísiu ne’ebé lakon soldadu no komandante barak, enkuantu barak mak sei moris hamutuk ho F-FDTL hodi la’o daudaun iha situasaun reforma,” Falur hato’o iha Kuartel Jenerál F-FDTL, Fatuhada, Tersa ne’e.
Notísia relevante : Deputadu sira konsidera jerasaun foun presiza hatene istória FALINTIL
Tuir XEMGFA, tranzisaun ne’e impoin no iha obrigasaun morál atu asegura katak, legadu ne’e pasa ba sólidu, tranzisaun responsávél, profisionalizasaun no modernizasaun F-FDTL la’ós alkansa de’it liuhusi ekipamentu ka infrastrutura foun sira, maibé alkansa ho kapitál umanu ne’ebé preparadu no reziliénte kona-ba ninia istória no abut.
Jenerál Falur nota katak atuál Ministru Defeza, Kontra Almirante Donaciano do Rosário da Costa Gomes ‘Pedro Klamar Fuik’ hanesan figura vitál ida atu fahe nia matenek iha reflesaun ne’e.
Nia rekoñese mós, antigu Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak nia prezensa iha reflesaun ne’e la’ós de’it fahe teoria abstrata maibé fahe esperiénsia kona-ba pasadu no foti desizaun sira iha momentu difísil.
“Reflesaun ida-ne’e serve atu konsensializa ba ita-bo’ot sira katak, libertasaun nasionál ita la hetan hanesan oferta, maibé ita alkansa ho sakrifísiu susar no terus oi-oin. Sakrifísiu sira ne’e hotu mak forma ita-nia identidade loloos nu’udar timoroan hotu ne’ebé moris ho prinsípiu, valór no dignidade,” nia katak.
Tanba ne’e, konvida membru F-FDTL no ofisiál joven sira atu loke-an ba reflesaun ho hanoin nakloke ho vontade atu apreende no rona direitamente husi sasin sira ne’ebé mak halo istória.
“Reflesaun ida-ne’e oinsá Al absorve analiza akaéemiku no estrátejiku sira ne’ebé haree imi-nia an nu’udar autór konsiente iha istoria foun, imi sei hala’o hodi kontribui ba Timor-Leste,” nia katak.
Komemorasaun loron transformasaun FALINTIL ba F-FDTL ba dala-25 ne’e sei realiza iha loron 02 Fevereiru 2026, iha Munisípiu Aileu.
Jornalista : Natalino Costa
Editora : Julia Chatarina






