DILI, 15 Abríl 2026 (TATOLI)–Enviadu Espesiál Governu Timor-Leste Asuntu Klimátika, Embaixadór Adão Barbosa, informa Timor-Leste hetan orsamentu mai husi fonte rua mak hanesan Fundu Klimátiku Verde no Projetu Fundu ba Nasaun Menus Dezenvolvidu.
“Fundu klimátiku ne’ebé Timor-Leste hetan husi fatin rua, husi fundu klimátiku verde ne’e ita simu ona osan hamutuk millaun $65,5 ne’ebé mai ho nia projetu hamutuk lima (5) no atividade programa hamutuk haat (4). Implementasaun ne’e la’ós Minist’eriu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun mak halo, maibé Ministériu Turizmu no Ambiente mak organiza,” Embaixadór Adão hateten ba jornalista sira hafoin ramata enkontru ho Xefe Estadu José Ramos-Horta iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Bairru Pite, ohin.
Nia dehan, projetu hirak ne’e balun Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), Ministériu Agrikultura Peska, Pekuaria no Floresta (MAPPF) no Ministériu Transporte no Komunikasaun (MTK) mak ezekuta.
“Projetu ba orsamentu hirak ne’e ministériu lubuk ida mak ezekuta hanesan Ministériu Transporte Komunikasaun ezekuta iha instalasaun ba ekipamentu metrolojíku, kona-ba ezekusaun husi Estatál ne’ebé jere husi UNDP nian mak halo reabilitasaun ba estrada sira iha área rurál iha munisípiu sira hanesan Ermera, Likisá, Baukau, Aileu, Lautein no Vikeke,” nia dehan.
Projetu seluk husi osan ne’ebé iha atu halo instalasaun ba Rider boot tolu (3) iha Kovalima, Dili no Baukau atu akapta informasaun kona-ba udan boot atu mosu iha ne’ebé no nia risku oinsá, atu nune’e Governu bele foti medida sedu salva komunidade.
Entretantu, kona-ba orsamentu ne’ebé mai husi Projetu Fundu ba Nasaun Menus Dezenvolvidu kuaze millaun $3 mak fó ba Timor-Leste ho nia kritéria haree liu ba oinsá halo konservasaun ikan.
Antes ne’e, Timor-Leste hetan finansiamentu klímátiku boot rua (2) husi ajudu internasionál hodi apoia adaptasaun mudansa klimátika, liuliu liuhusi Fundu Klimátika Verde (GCF) ne’ebé liuhusi PNUD apoia millaun $22,4 no Projetu Fundu ba Nasaun Menus Dezenvolvidu (LDCF) ho valór millaun $9,8-resin.
Fundu sira-ne’e foku ba aumenta reziliénsia komunidade rurál no infraestrutura.
Fonte prinsipál finansiamentu klímátika ba TL mak hanesan:
- Fundu Klimátika Verde (Green Climate Fund – GCF): Fundu boot mundiál ne’ebé apoia nasaun sira-ne’ebé dezenvolve hela atu hadi’a kbiit reziliénsia no hamenus emisaun. PNUD apoia Timor-Leste atu asesu fundu ida-ne’e.
- Projetu Fundu ba Nasaun Menus Dezenvolvidu (Least Developed Countries Fund – LDCF): Fundu ida-ne’e espesífiku ba adaptasaun ba mudansa klimátika iha rai-maran no rai-tetuk liuhusi komunitáde rurál produtivu.
- Ajudu Entre 2018-2023, TL hetan promesa hamutuk millaun $242 husi fonte oioin, inklui parseiru dezenvolvimentu sira.
Finansiamentu sira-ne’e uza ba projetu sira hanesan hadi’a kbiit agrikultura, jestaun bee no infraestrutura reziliente.
Jornalista : Hortencio Sanchez
Editór : Cancio Ximenes





