Top

“Kafé sai hanesan fonte subsisténsia ba família agrikultór 60.000-resin”

KAFE Timor-Leste, Imajen Repro Tatoli/Francisco Sony

DILI, 24 Jullu 2026 (TATOLI)–Kafé sai nafatin hanesan merkadoria agríkola ne’ebé importante liu iha Timor-Leste no sai kontribuinte prinsipál ba esportasaun naun-petróleu no gás, ne’ebé mós fornese meis subsisténsia ba família agrikultór liu 60.000 ne’ebé namkari iha área rurál oioin.

Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), Marcos da Cruz, hateten kafé kaer papél krusiál iha Timor-Leste nia istória, ekonomia no identidade nasionál. Iha jerasaun barak nia laran, merkadoria ne’e sustenta moris komunidade rurál sira-nian, hamosu deviza estranjeiru liuhusi esportasaun no liga Timor-Leste ba merkadu internasionál sira.

“Kafé sai nafatin hanesan merkadoria esportasaun agríkola Timor-Leste nian ne’ebé importante liu no sai hanesan fonte subsisténsia ba família agrikultór 60.000-resin”, Marcos hateten iha serimónia asinatura ba subsídiu adisionál Projetu Hadi’a Meiu Subsisténsia Kafé no Agroflorestál (CALIP) iha Salaun Auditoriu Kay Rala Gusmaoa, Ministériu Finansas, Dili, ohin.

Nia esplika, kafé nia valór estratéjiku la’ós sukat de’it husi nia kontribuisaun ba ekonomia nasionál. Maioria plantasaun kafé iha Timor-Leste kuda iha ai-horis nia okos iha sistema agroflorestál ne’ebé ajuda mantein biodiversidade, proteje rekursu bee, hadi’a rai nia bokur, hamenus erozaun no hametin reziliénsia ba impaktu sira husi mudansa klimátika.

“Investe iha setór kafé nian signifika investe la’ós de’it iha hadi’a bem-estar uosi komunidade rurál sira maibé mós iha garanti jestaun sustentável hosi rekursu naturál sira,” nia dehan.

Maske iha potensiál ne’ebé signifikativu, Marcos rekoñese katak setór kafé nasionál hasoru nafatin dezafiu oioin. Plantasaun kafé barak kompostu husi ai-horis ne’ebé tuan ona, ne’ebé rezulta iha produtividade ne’ebé tun.

Iha parte seluk, agrikultór sira nafatin esperiénsia asesu limitadu ba fini superiór, teknolojia kultivasaun modernu, mekanizasaun, fasilidade pós-kolleita, no mós asesu ba finansiamentu no merkadu.

Nia hatutan, mudansa klimátika, atake peste no moras, no konetividade merkadu ne’ebé fraku mós limita produtividade no kompetitividade kafé Timor-Leste nian.

Nia fiar katak kestaun sira-ne’e labele rezolve liuhusi programa sira-ne’ebé halo dala ida de’it maibé presiza estratéjia ida ba tempu naruk ne’ebé hetan apoiu husi investimentu sustentável no parseria sira-ne’ebé metin.

Tanba ne’e, Governu halo ona revitalizasaun ba setór kafé nu’udar prioridade nasionál. Liuhusi finansiamentu adisionál ba Projetu Melloramentu Meius Subsisténsia Kafé no Agroflorestál (CALIP), Governu sei aselera reabilitasaun ba plantasaun kafé ne’ebé tuan ona, habelar kultivasaun kafé bazeia ba agrofloresta ne’ebé reziliente ba klima, hasa’e produsaun ai-oan ho kualidade, hametin kualidade kafé no post-kolleita, hadi’a sistema manejamentu no sistema marketing kafé.

Programa ne’e sei haforsa peskiza agríkola, servisu estensaun, hasa’e kapasidade agrikultór, no enkoraja investimentu setór privadu hodi hasa’e kompetitividade kafé Timor-Leste nian iha merkadu rejionál no internasionál.

Marcos optimista katak investimentu sira-ne’e sei hasa’e produsaun no kualidade kafé, kria empregu barak liután, estimula kresimentu ekonómiku rurá, no hadi’a bem-estar komunidade iha rejiaun produtór kafé.

“Asinatura ohin nian la’ós de’it investimentu ida iha setór kafé nian. Hanesan investimentu ida iha agrikultór sira, komunidade rurál sira, floresta sira, ekonomia, no futuru Timor-Leste nian,” nia hateten.

Nia espera katak parte interesada sira hotu sei kontinua servisu hamutuk hodi harii setór kafé ida-ne’ebé produtivu liu, kompetitivu liu, reziliente ba mudansa klimátika, sustentável ba ambiente no rekoñesidu internasionalmente ba nia kualidade.

“Mai ita garante katak kafé Timor-Leste nian kontinua sai fonte ba orgullu nasionál no motor ba prosperidade ba jerasaun atuál no futuru,” Marcos dehan.

Jornalista : Hortêncio Sanchez

Editór        : Cancio Ximenes

 

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!