Top

Preladu Katóliku Na’in-haat haloot ona iha Igreja Katedrál Dili 

Militár sira prepara ekipamentu militár nian atu tiru ba leten hodi fó omenajen ba Preladu Igreja Katólika Na’in-ha'at hanesan Don Jaime Garcia Goulart, Don José Joaquim Ribeiro, Monseñór Martinho da Costa Lopes no Don Alberto Ricardo da Silva, liuhusi serimónia fúnebre ba restu mortál Preladu referidu, iha Igreja Katedrál Dili, Kinta (10/09). Imajen TATOLI/Francisco Sony

DILI, 10 Setembru 2026 (TATOLI)—Sarani sira hosi Dioseze Baukau, Dili no Maliana akompaña orasaun no hananu hodi translada Preladu Na’in haat (4) ba haloot iha fatin ikus nian iha Katedrál, Vila Verde, Dili, Kinta ne’e.

“Ohin no oraoras tan ita sei translada preladu sira nia restu mortál husi Tasi-Tolu bá iha Katedrál Imaculada Conceição de Dili. Ita sei lori sira hamutuk iha-ne’ebá, fatin ne’ebé destinadu ba iha sira,”  Arsebispu Metropolitanu Dili, Don Virgílio do Carmo Kardeál da Silva, Don Kardeál dehan liuhusi nia omília liuhusi misa omenajen iha Tasi-Tolu.

Notísia relevante: Preladu-na’in haat sei haloot ho Guarda de Onra Militár

Kardeál dehan ohin loron Preladu sira laiha tan ona, maibé sira husik hela sarani tomak kona-ba sira-nia legadu pastorál, sosiál, edukasaun, hahalok di’ak karidade nian.

“Ita fila uitoan ba liafuan Maromak ninian ohin ita rona, Maromak fihir, hili no konsagra, atu hala’o nia misaun. Ida-ne’e Preladu sira halo ba rai ida ne’e,” Kardeál haktuir.

“Ita presiza hato’o orasaun ba ita-nia Amu Na’in-haat tanba ho sira-nia dedikasaun no katesizmu hosi kapela ida bá kapela seluk hodi hametin ita-nia fé. No liuhusi Igreja hodi kontribui mós ba luta independénsia Timor-Leste nian,” Bispu esplika.

Preladu sira-nia rate sai fatin pregrinasaun

Iha biban ne’e, Kardeál mós hateten Preladu sira-nia rate sai fatin pregrinasaun ba sarani sira hotu tanba bainhira sai fatin pregrinasaun sarani sira sei hanoin nafatin katak Timor harii iha sakrifísiu, sei hanoin ba Timor katak harii iha sakrifísiu no fiar, esperansa no perdaun.

Don Vergílio Kardeál dehan ho preladu sirainia ahukdesan lori reflete sagrada eskritura.

“Ita haree mai iha altár ne’e nia oin, ita haree urna preladu sira-nian. Iha urna sira-ne’e nia laran, iha de’it mak saida, sira-nia ruin, akudesan, sira-nia isin laiha ona, ruin no ahukdesan de’it sei iha, hatudu katak ita ema ninia frajildade, mortalidade. Lori ita bele reflete sagrada eskritura nian ne’ebé dehan, O rai rahun, no o sei filafali ba rai. Mortalidade lori ita ema rekoñese katak ita ema nia isin biolójiku ne’e frajíl, limitadu, isin-lolon ne’ebé ohin ita hafutar, hahí loron ida sei namkurut, sei hela de’it ho ruin,” Kardeál subliña.

Amu Bispu informa katak maski mate ona no hela ruin de’it maibé Preladu sira-nia espíritu nafatin iha ezisténsia.

“Ita ema nia ezisténsia iha fízikamente, la’ós eternu. Ohin ita iha, no aban karik ita mós sei buat seluk. Entaun, bainhira ita hola konxiénsia kona-ba ita nia mortalidade, la’ós lori ita atu ta’uk, nakdedar ka ita lakohi rona tiha. Maibé, ida-ne’e bolu ita nafatin halo reflesaun ida kle’an kona-ba sentidu moris nian, hodi halo ita husu idaidak ninia an, valór saida mak ita hakarak kuda iha moris ne’e,” nia haklaken.

Nu’udár ema sarani, tuir Bispu, la’ós moris iha rai leten ne’e atu sai rai rahun, maibé mós iha klamar no iha espíritu. Espíritu ne’ebé mós hatene katak klamar fila bá rai, maibé espíritu nafatin eziste.

Tuir Kardeál katak klamar no espíritu, ne’e mak dudu ema hotu husi laran atu buka Maromak, buka moris nia nain, buka kbiit ida-ne’ebé ema nia kbiit no matenek sira, hakarak ba lalehan, dezeju atu hetan moris ida aas liu, moris rai ne’e ninian.

PM Xanana orgullu ho Amu sira 

Entretantu, Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, orgullu tebes ho Amu sira maihusi Timor tomak ne’ebé mai tur iha-ne’e (iha esplanade Tasi-Tolu) inklui Madre sira.

“Iha tempu Portugés, ami sei ki’ik, eskola bázika ba primeira no kuarta klase, Estadu la halo maibé Igreja mak halo. Mestre sira formadu iha Soibada, Igreja harii iha fatin lubuk ida. Ida mak Ossú, Baukau, Fuiluro, Maliana, ne’e Igreja mak harii. Ha’u sei ki’ik madre sira mós barak liu mak hanesan Madre Italiana ho sira seluk. Esforsu boot tebes ne’ebé Igreja halo iha konstrusaun identidade povu Timor nian, tanba ne’e ohin ita presta omenajen ba Preladu Na’in-haat,” Xefe Governu subliña.

PM Xanana relembra Papa João Paulo II vizita Timor-Leste, ne’e sai prosesu ida ba Timor-Leste nia libertasaun nasionál.

“Iha tinan rua kotuk ba ita hasoru Papa Francisco no ha’u sei lembra iha 1989 Papa João Paulo II mai vizita Timor, no ho nia vizita mak iha fatin barak ema bele komprende prosesu Timor nia ukun-an. Ne’e duni, istória ba identidade no kultura Timor nian ne’e ita labele ko’alia ketak no hakerek ketak. Tetun sai língua nasionál, la’ós tanba Portugés mak adota maibé husi Igreja atu hanorin katesizmu, profesór sira husi Soibada hanorin Tetun. Hosi ne’e mak sira kaer Tetun Soibada hodi hanorim tanba ohin loron rasik mós iha fatin barak katuas-ferik sira seidauk hatene Tetun,” nia haktuir.

Xefe Governu hatutan Tetun sai língua nasionál ne’e tanba Igreja mak adota sai meiu komunikasaun atu hanorin fé, tanba ne’e presiza halo respeitu no omenajen ba Preladu Na’in-haat (4).

Tanba nu’udar povu, Xanana tenik, omenajen ne’e ba papél Igreja iha evanjelizasaun lori ema hakbesik malu la’ós de’it husi relijiaun maibé maun-alin iha tempu funu, Igreja maka’as tebes la’ós iha problema sosiál nian maibé iha partisipasaun ukun rasik-an.

“Ohin loron ema boot sai matenek ona maibé ladún hatene ita-nia istória, Igreja la’ós nu’udár instituisaun relijioza maibé Amu no Madre sira mós hakarak rai ne’e ukun-an. Partisipasaun husi Igreja maka’as tebes. Amu João de Deus iha Baukau, Amu Locatelli ne’ebé sei moris, Padre Mário Belo ne’ebé lori ha’u husi Dili ba Ermera hodi kria zona gerilla ida, lori ha’u ba to’o Ossu,” nia lembra.

Don Norberto hato’o agradese ba Preladu sira

Iha parte seluk, Bispu Dioseze Maliana, Don Norberto do Amaral, hato’o agradesimentu ba Preladu sira-ne’ebé dedika ona sira-nia an hodi hametin povu ida-ne’e nia fé no rai ida-ne’e nia independénsia.

“Ami hato’o agradesimentu ba Preladu sira. Imi-nia deskansa ikus iha rai sagradau Timor ho imi-nia fidelidade no sasukat fó ona ba povu ida-ne’e. Ami hakarak hasa’e sentidu kle’an obrigadu,” Don Norberto do Amaral dehan hafoin misa solene ba Preladu sira iha Tasi-Tolu, Kinta ne’e.

“Saudozu Preladu sira mate no hakoi iha Portugál ne’ebé kle’ur dook husi ita. Halo ita sente saudade ba figura sira-ne’e ne’ebé fó sira-nia kontribuisaun iha tempu susar durante funu. Kle’ur ona mak ita rona hodi hanoin bainhira mak sira mai hakoi iha ita-nia rai, atu ita hakat ba vizita no reza iha sira-nia rate maibé ita la lakon esperansa katak loron ida sei fila mezmu fila mai ho de’it ruin ho ahukdesan. Ita haksolok ba Maromak. Maromak rona ita-nia harohan hodi tulun prosesu transladasaun la’o ho di’ak,” Don Norberto haktuir tan.

Amu Bispu informa katak Konferénsia Episkopál Timorense (CET-sigla portugeza) diskute hela husi tinan 2015 kona-ba Preladu sira bainhira Don Basílio sai Prezidente CET, maibé ho razaun oinoin la konsege realiza no ikusmai ho lideransa Don Virgílio do Carmo Kardeál da Silva nia apoiu másimu husi Asembleia hodi kontinua prosesa transladasaun to’o hetan susesu.

“Ami haree katak lori prosesu ne’e bá-oin ho kolaborasaun mós husi parte Estadu tanba liga ho Preladu sira konsideradu nu’udár eroi nasionál. Ho nune’e ami bá hasoru Prezidente José Ramos-Horta hodi aprezenta planu transladasaun restu mortál Preladu sira-nian no ami mós bá hasoru fali Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão nia apoiu, ne’e la’o ho di’ak tebes. Planu ne’e determina atu forma ekipa konjuta ida. Ekipa husi parte Igreja nian kompostu husi Don Virgílio Kardeál no parte Governu nian mak Ministru Estatál,Tomás do Rosário Cabral ho Ministru Planeiamentu Investimentu Estratéjiku, Gastão Sousa no Ministru Obra Públika, Samuel Marçal inklui ema hotu nian,” Amu Bispu subliña.

Don Norberto do Amaral la haluha hato’o agradesimentu ba parte hotu nia kontribuisaun hosi prosesu transladasaun Preladu Katóliku mai Timor-Leste no ohin bele halo misa solene iha Tasi-Tolu no kontinua kedas ba haloot iha Katedrál Dili.

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!