DILI, (TATOLI) – Sekretáriu Ezekutivu Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH-sigla portugés), Isménio Martins da Silva, hatete governu liuhusi FDCH sei realiza estájiu profisionál ba bolseiru timoroan sira ne’ebé mak termina ona sira-nia estudu iha rai laran no li’ur ne’ebé fila ona mai Timor-Leste, bazea ba bolseiru idaidak nia espesialidade ho subsídiu.
“Ba sira ne’ebé mak 3.895, porsentu 100 maioria funsionáriu públiku, sira trinta purcento (30%) kuaze 85% hetan serbisu ona no quinze purcento (15%) dentru 30% ne’ebé mak públiku timoroan ne’e, sira ne’e mak agora ita prepara hela tinan ne’e atu bele fó oportunidade liuhusi estájiu profisionál”, relata Isménio Martins ba TATOLI iha nia kna’ar fatin, Pálasiu Governu, ohin.
“Signifika sei koloka sira tuir área kualifikasaun ba iha ita-nia entidade públika nomós privada sira, nune’e sira aprende i kontribui liután (…). FDCH bele finansia subsídiu uitoan no sentidu katak ita fó, troka kustu transporte, ne’ebé nia kustu la’ós saláriu mínimu. Ida ne’e mak agora ita halo hodi promove”, reforsa.
Nia dehan tuir esperiénsia liuhusi estájiu profesionál sempre efetivu tanba empreza privada sira ne’e sempre presiza, maske situasaun polítika halo empreza balun taka maibé ida ne’e iha situasaun temporál.
“Komunikasaun ne’ebé ita harii verbalmente ne’e komesa hatudu katak iha interese ne’ebé sira (empreza) hakarak mós asegura, akomoda ita-nia timoroan sira ne’ebé mak iha kualifikasaun di’ak”, katak tan.
FDCH, nia dehan iha 2016 hetan orientasaun husi Konsellu Administrasaun FDCH hamutuk ho membru sira, identifika prioridade hanesan; investimentu rekursu umanu iha setór públiku atu reforsa kuadru tékniku sira nomós bolsu estudu.
Entaun, bainhira hala’o ne’e, hamosu livru ida; mapeamentu, livru ne’e ba iha setór públiku i depois hamosu fali tan nesesidade balun ne’ebé presiza. Ba setór públiku FDCH serbisu ho ministériu hotu atu hatene prioridade sira, depois mak haree ba nível nasionál.
Tan ne’e, bainhira FDCH aprezenta ba Konsellu Administrasaun FDCH nian, identifika prioridade ba setór públiku, nune’e bele ajuda liután FDCH hodi hatuur prioridade atu hato’o finansiamentu ba dezenvolvimentu rekursu umanu iha setór hothotu.
Tan ne’e, FDCH hamosu, no fim hala’o sensu ba rekursu umanu. Halo kuaze ba uma-kain tomak, ba individu tomak.
Husi totál númeru adultu 65.000 husi totál ita-nia populasaun pontu um ne’e, konsege rekolla dadus husi porsentu 82, tinan 17 ba leten identifika kualifikasaun, estatutu serbisu, pois aspirasaun ba futuru hakarak serbisu iha área ne’ebé para aumenta kapasidade iha setór saida.
Ho ida ne’e, depois husi FDCH mós la’ós depois hetan dadus individu tomak, iha Timór laran tomak, hamutuk ho komunidade iha munisípiu sira; autoridade lokál sira, setór privadu, konfisaun relijioza sira nomós parte kultura ninian identifika, haree poténsia iha munisípiu tomak ne’e saida.
Husi poténsia munisípiu ne’ebé mak hetan, forsa kualifikasaun, traballu ema nian depois tau hamutuk hodi bele haree lakuna ne’e, área saida mak presiza atu FDCH finansia liután.
Tan ne’e, halo ona levantamentu dadus ofisiál mak levantamentu rekursu umanu iha nasionál nomós kada munisípiu. Husi ne’e, haree fali ho númeru ezistente, númeru ne’ebé FDCH atu apoiu.
“Durante ne’e, ita iha bolseiru purvolta 5.005. Ne’e espalladu iha universidade 226 iha mundu. Entaun, ita kompara, ita haree númeru sira mai husi munisípiu ne’ebé área estudu saida”.
“Husi 5.005 ne’ebé agora kuaze 3.895 graduadu ne’ebé mak ita iha ona ne’e, ita mós identifika fali sira iha ne’ebé? Ami iha programa ida naran BTB (Buka Tuir Benefisiáriu), atu hatene tuir bolseiru sira ne’ebé mai ona ne’e, sira serbisu iha ne’ebé? Maioria husi funsionáriu públiku ne’ebé iha. tanba ita hahú reforsa ita-nia setór públiku para ita bele hamutuk ita identifika fali”, reforsa.
Nia dehan tan kuandu governu nia ema maioria kualifikadu ona ho espesialidade oioin bele ajuda fali para depois bele haree fila fali dezenvolvimentu país ne’e iha nivel teritóriu tomak ne’ebé mak integradu, tanba iha koñesimentu di’ak ho abilidade (skills) ne’ebé mak iha ba funsionáriu sira.
Entaun, faze ida ne’ebé mak hatuur iha PEDN (Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál) husi 2011-2030 ne’e; husi 2011-2015 ne’e faze dahuluk ninian, ne’e primeira faze ba dezenvolvimentu rekursu umanu ninian. Segunda faze, husi 2016 ba 2020 ne’e reforsa ba rekursu umanu.
Tan ne’e, iha prosesu reforsa rekursu umanu ne’e, tenke iha ona polítika ida ne’ebé mak klaru. Pelumenus iha ona dadus, tanba halo bazea polítika no polítika ne’e bazea ba evidénsia. “Entaun ida ne’e mak agora ita halo”, subliña.
Sekretáriu Ezekutivu FDCH, Isménio Martins da Silva haklaken, progresu ne’ebé mak ita halo, ita iha husi parte FDCH nia lala’ok ne’e, ita komesa iha ona, ita-nia rekursu umanu, la’ós foka de’it ba ensinu superiór ka bolsu estudu maibé hahú mós haforsa ona preparasaun traballadór kualifikadu sira iha merkadu traballu, hanesan apoiu liuhusi SEFOPE (Sekretáriu Estadu Formasaun Profesionál no Empregu).
“Tanba, iha polítika Oitavu Governu Konstitusionál ne’e asegura iha pájina 98, iha pontu cinco, três, três, dois katak tenke dezenvolve sósiu-ekonómiku país nian, nasaun nian atu bele ajuda kria tan empregu. Entaun, parte FDCH nian, atu bele koordena planu nomós hamutuk ho ita-nia órgaun estadu hanesan SEFOPE hodi bele asegura liután programa formasaun profisionál hodi prepara joven sira”, esplika.
Nia akresenta komesa asegura formasaun barak, purezemplu ba lian Korea, tinan-tinan tau orsamentu ne’ebé mak liu dolár milliaun ida no agora sei halo prossesu ida para bele haree fila fali joven sira ne’ebé mak iha lista hein ka “lista de espera”, ne’ebé mak Programa SEFOPE ninian iha, tantu língua (primeiru) no segundu mak bazea ba nesesidade no demanda ne’ebé mai husi Korea, nune’e mós ba Austrália.
Entaun, programa prinsipál primeiru mak ba formasaun profesionál. Ida ne’e haforsa funsionáriu sira liuhusi formasaun téknika, kursu badak sira ne’ebé mak durante ne’e hala’o no terseiru mak bolsa estudu.
“Progresu sira ne’e ita la’o hela, ita hein katak ho dadus ne’ebé mak ita iha ho progresu ne’ebé mak ita iha, ita tenta atu aprende atu mellora liután i hein katak tinan ida ne’e, husi Oitavu Governu Konstitusionál, sei hatuur liután ninia vizaun polítika hodi haforsa, liliu ba iha Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu nia polítika atu ita bele fó énfaze ka fokus liu oinsá atu bele iha kriasaun empregu ne’ebé barak”, haklaken.
Tan ne’e, tuir sekretáriu FDCH ne’e, tinan haat bele halo avaliasaun liuhusi relatóriu anuál, sempre halo monitorizasaun no avaliasaun.
“Ne’ebé, ita haree katak serbisu sira ne’ebé mak iha ne’e, ekipa (FDCH) koordena ho ministériu hotu. Dadaun iha instituisaun estadu, liña ministeriál ne’ebé mak asesu ba fundu ne’e 52 kompostu husi liña ministeriál sira, sekretáriu estadu sira nomós orgaun autonomu sira”.
Iha fatin hanesan, Responsável Gabinete Jestaun Sistema Informasaun (GAJESI), Henrique Rosário, katak fulan oin FDCH sei halo lansamentu kona-ba rezultadu, impaktu bolseiru graduadu sira ne’ebé mak governu no estadu haruka liuhusi instituisaun governu nian, ne’ebé mak hetan fundu husi FDCH, ba iha rai li’ur nomós iha universidade sira iha rai laran.

Nia reforsa bolseiru sira ne’ebé mak ba maioria fila hotu ona no husi totál 3.895 ne’e kuaze 85% serbisu hotu ona no balun hetan promosaun iha sira-nia kareira.
“Dadus ne’e agora ami prepara hela, hein lansa hamutuk ho estudu ne’ebé mak ami halo tinan kotuk rua liubá. Programa ne’ebé ami la’o ne’e, bolu programa Buka Tuir Benefisiáru (BTB)”.
Responsável Henrique Rosário hateten programa BTB ne’e étapa primeiru mak buka tuir bolseiru ba bolsa estudu no segundu haree fali ba formasaun nian.
“Serbisu ne’e todan. Serbisu ne’e hanesan estudu ida, tenke la’o tuir fali agora ema sira ne’e agora serbisu iha ne’ebé? Uluk ba ne’e pozisaun saida? Fila fali mai ne’e pozisaun saida? Aumenta ka lae? Ou keta sai ona karik? Keta muda ba fatin seluk, entaun ne’e ami hatama iha sistema baze dadus. Ami iha dadus kompletu seidauk akuradu liu mas ami tenta hadi’a, agora fulan ne’e ramata, espera fulan oin bele lansa”, garante.
Henrique Rosário informa liután fundu ba FDCH nian sei kontinua iha ba timoroan sira bazea ba polítika governu nian hodi hasa’e kapasidade rekursu umanu Timor-Leste nian.
“Polítika governu nian ne’e, bainhira ita-nia rekursu umanu seidauk forte entaun fundu ne’e sei la’o nafatin depende ba polítika ministériu idaidak nian. Instituisaun sira ne’ebé halo konta bolsa estudu ne’e kuaze besik 14. Agora aumenta tan, instituisaun hamutuk 52 ne’e, kuaze lubuk ida mak halo konta ba bolsa estudu. Ne’ebé, haruka ema ida rua, ho tempu husi diploma um (I) to’o dotoramentu”, konklui.
Notísia no dadus relevante, klik: http://www.fdch.gov.tl/
Jornalista: Rafy Belo
Editora: Rita Almeida
Kria mos oportunidade ba ami sira nebe remata Universidade iha Timor-Leste.