Top

Komisaun C rekomenda pontu ualu iha fiskalizasaun ba Portu Baía Tibar

Traballadór sira halo deskarregamentu kontentór sira hosi Singapura iha Portu Tibar, kuarta (14/09/2022). Imajen Tatoli/António Daciparu

DILI, 07 fevereiru 2024 (TATOLI)—Komisaun C trata asuntu Finansa Públika iha Parlamentu Nasionál (PN) rekomenda pontu ualu (8) iha fiskalizasaun ba Portu Baía Tibar iha munisípiu Liquiça.

Notísia Relevante: Governu no Timor Port ofisialmente inaugura portu Baía Tibar

Fiskalizasaun ne’e lidera direta hosi Prezidente Komisaun C, Deputada Cedelizia Faria dos Santos no akompaña hosi Deputadu membru komisaun ne’ebé hala’o iha 25 janeiru 2024 ho objetivu hodi haree no rona autoridade kompetente kona-ba kobransa reseita (taxa) ne’ebé rekolla hosi autoridade Portu Naía Tibar no haree direta serbisu hosi funsionáriu sira.

“Dahuluk, ami rekomenda ba Ministériu Finansa tenke implementa lei ba taxa sira-ne’ebé aprova ona iha lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2024,” refere relatóriu komisaun C ne’ebé Agência Tatoli asesu, kuarta ne’e.

Ni arekomenda, Governu kontrola di’ak ba eletrisidade hodi nune’e labele mate hela de’it atu implika ba serbisu portu nian.

Presiza aselera konstrusaun ba fatin mákina inspesaun ka scanner machine hodi nune’e deteta sasán importadu sira tanba iha mákina rua.

Governu presiza haree no kontrola ho dekretu-lei ida hodi regula kona-ba kamioneta sira-ne’ebé tula sasán liuhosi fronteira terrestre hodi nune’e fó reseita ba Estadu.

Governu moderniza tan kona-ba sistema kontrolu iha portu, hodi nune’e bele fó reseita di’ak ba Estadu.

Ministériu Finansa hadi’a nível salariál funsionáriu Autoridade Aduaneira bezea ba estatutu pesoál iha artigu 6 hosi dekretu-lei númeru 9/2017, 29 marsu, tanba funsionáriu aduaneiru nia orsamentu la eleva tuir sira-nia serbisu ne’ebé mak iha.

Rekomenda ba Governu hodi kontrola di’ak kona-ba eletrisidade ne’ebé liga ba Portu Baía Tibar, tanba Portu Baía Tibar simu eletrisidade hoisi munisípiu Liquiça no sempre mate hela de’it hodi implika ba serbisu.

Rekomenda ba Ministériu Finansa hodi sensibiliza lei númeru 21/2023, 27 dezembru, OJE ba 2024 kona-ba taxa iha artigu 3, númeru 4 hodi nune’e entidade sira iha Portu bele hala’o tuir lei ne’ebé aprova iha PN.

Enkuantu relatóriu komisaun nian ne’e aprova iha komisaun Finansa Públika iha loron 01 fevereiru tinan ne’e ho votu a-favór neen (6), kontra no abstensaun zero.

Meza PN halo ona distribuisaun ba relatóriu hosi komisaun C ba Deputadu sira iha PN no envia mós ba Governu atu atensaun ba rekomendasaun sira-ne’ebé iha.

Entretantu, tuir relatóriu komisaun C nian hosi atividade fiskalizasaun ho konkluzaun katak operasaun Portu Baía Tibar hahú iha loron 30 setembru 2022 to’o dezembru 2023, no durante fulan 15 ne’e ró ne’ebé atraka hamutuk 204 ne’ebé hatun kontentór ne’e hamutuk 90,679.

Tarifa fulan 15, hahú hosi setembru 2022 to’o dezembru 2023 hamutuk $1,575,341.10 no tarifa iha Portu Baia Tibar sei sujeita ba revizaun kada tinan bezea ba akordu konsensaun.

Kona-ba mákina ne’ebé deteta sasán sira iha portu ne’e iha rua (2) maibé kontrusaun ba fatin seidauk hotu.

Lei númeru 21/2023, 27 dezembru, OJE 2024 kon-ba taxa iha artigu 3, númeru 4 iha serbisu Alfandega seidauk implementa tanba ministériu relevante seidauk iha dekretu kona-ba ninia implementasaun.

Kompañia sei hasa’e taxa bezea ba inflasaun iha rai-laran, tuir kontratu ne’ebé mak iha.

Notísia Relevante: https://tatoli.tl/2023/12/19/pn-aprova-taxa-impostu-seletivu-iha-proposta-oje-2024/

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór       : Cancio Ximenes

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!