iklan

KOVALIMA, POLÍTIKA

MAPPF enkoraja agrikultór Zumalai hasa’e produsaun ai-han

MAPPF enkoraja agrikultór Zumalai hasa’e produsaun ai-han

Sekretáriu Estadu Floresta, Fernandino Vieira. Imajen Tatoli/Francisco Sony.

KOVALIMA, 03 Jullu   2025 (TATOLI )- Ministériu Agrikultura Pekuária Peska no Floresta (MAPPF), enkoraja agrikultór sira labele baruk atu hasa’e produsaun ai-han iha rai hodi redus gasta osan ba importasaun foos husi rai li’ur.

Sekretáriu Estadu Floresta,Fernandinho Vieira, ko’alia mós kona-ba polítika Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, tanba simu orientasaun husi Munistru bainhira hala’o atividade Floresta atu labele ko’alia de’it ka foku asuntu floresta, maibé ka’olia mós polítika kona-ba Ministériu atu hasa’e produsaun ai-han iha rai-laran.

“ Ha’u sempre simu breafing husi Ministru Agrikultura atu ka’olia polítika no papél ministériu atu hasa’e produsaun iha rai laran. Polítika MAPPF oinsá atu hasa’e produsaun agrikola iha rai laran, tanba maioria produsaun ai-han importa husi rai liur hanesan vietname, Xina no Indonézia”, Sekretáriu Estadu Floresta,  Fernandinho Vieira , hato’o iha nia diskursu bainhira hala’o atividade halo konsultasaun públiku iha postu Zumalai ohin.

MAPPF nia papél oinsa hasa’e produsaun agrikola liuhusi polítika fasilita agrikultór sira, distribui tratór ho hand tratór no kapasita estensionista sira nune’e bele iha kbiit halo akompañamentu di’ak ba agrikultór sira servisu iha natar no toos.

SEF mós fó atensaun ba estensionista ne’ebé destaka  iha postu Zumalai atu loro-loron halo akompañamentu agrikultór servisu iha natar bainhira estensionista lakoi halo akopañiamentu hato’o keixa ba Ministériu Agrikultura Pekuaria Peska no Floresta.

Papél estensionista  atu akompaña agrikultór sira iha natar no toos,tanba Ministériu agrikultura mak sai hanesan dapur nasaun  bainhira produsaun la sufisente tenke importa ai-han husi rai li’ur ne’ebe kada tinan Governu gasta osan millaun $100.

“Ha’u mai atu motiva imi ita tenke hasa’e produsaun, tinan ida ita gasta osan miliaun 100 atu sosa foos iha rai li’ur, tanba produsaun iha rai laran la to’o nia problema rai no bee mak  laiha ka problema irrigasaun Governu tau iha planu atu hadia, nune’e agrikultór labele baruk atu hasa’e produsaun iha rai-laran“nia fo hanoin.

Tuir dadus ne’ebé fó sai husi Diretór Servisu Munisípiu  Agrikultura Kovalima, Lino Magno katak totál tratór  liman ne’ebé Ministériu apoia mai iha munisípiu Kovalima hamutuk unidade 30.Husi númeru ne’e koloka ba agrikultór iha Zumalai hamutuk unidade 14.

Jornalista:Celestina Teles

Editór:Florencio Miranda Ximenes.

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!