Top

SSK Bobonaru husu INFP responde ai-moruk vasina tipu tolu

Xefe Sentru Saúde Komunitária Postu Administrativu Bobonaru, Munisípiu Bobonaru. Cesaltino Maia. Imajen Tatoli/Sergio da Cruz

BOBONARU, 02 Juñu 2025 (TATOLI)—Xefe Sentru Saúde Komunitária (SSK) postu administrativu Bobonaru, munisípiu Bobonaru, Cesaltino Maia, husu ba Institutu Nasionál Farmasia Produtu Médiku (INFP) nasionál no rejionál atu reponde ka halo distribuisaun imediata vasina Tetanus Toksoid (TT) Rotavirus no Vasina Raiva tanba ai-moruk tipu tolu ne’e estoke  mamuk durante fulan tolu-resin ona.

Notísia Relevante: Xefe SSK Bobonaro husu komunidade abitua uza máskara

Nia konfirma, iha fulan hirak liuba SSK Bobonaru submete pedidu ba Diresaun Servisu Munisipál Saúde, Autoridade Munisípiu Bobonaru hodi enkamiña ba INFP rejionál Maliana maibé to’o agora seidauk responde.

“Ai-moruk sira kona-ba atu tratamentu ne’e iha, tanba menus ha’u sempre husu hela de’it. Ezemplu, Paracetamól hela de’it tablet 200 ha’u hasu ona, sempre responde ne’ebé ami-nia estoke atu mamuk ne’e laiha. Ami agora estoke mamuk mak atu tama fulan tolu-resin ona, ami-nia ai-moruk vasinasaun TT, Rotavirus no Vasina Ravies mamuk. Ami agora husu ba dehan seidauk iha hela de’it,” nia informa ba Agência Tatoli, iha nia kna’ar fatin, segunda ne’e.

Nia konfirma, INFP presiza aselera distribui liuliu tipu vasina Raiva tanba hahú husi Janeiru to’o Maiu 2025 ne’e, SSK Bobonaru rejista kazu asu tata ema hamutuk 11 no kontinua rejista kada-loron liuliu iha suku Tapo no Leber.

“Ne’e mak foin lá’is kazu Asu-tata ema sa’e-ne’e, ami araska ka kewalahaan uitoan. Dalaruma ami tenke rujuk fali ba Maliana, tanba ai-moruk ne’e ami husu-husu mós dehan laiha. Ida-ne’e mak ha’u-nia funsionáriu sira mós sempre husu mai ha’u, ne’e mak ha’u hatán ida-ne’e ita tenke husu ba Maliana, ne’e mak foin lalais kazu mai loron tolu tutuir malu ami rujuk de’it ba Maliana,” nia hateten.

Hahú Janeiru to’o Maiu ne’e, SSK Bobonaru simu vizitante hamutuk 12,241 no husi númeru ne’e rejista a’as liu moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) ho totál kazu 1,420 ne’ebé kompostu husi mane 621 no feto hamutuk 799.

Nia hatutan, moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) ne’e afeta ba labarik, adultu no idozu sira tanba klima.

“Agora, tempu udan ne’e mak loro-loron ami tenke akompañia labarik sira ho adultu liuliu feto  sira idade 15 to’o 18 ne’e mós infesaun Vaginalial ne’e mós sa’e uiouan ho tan ferik-katuas sira ne’e maioria Infesaun respiratória ho iis-boot hotu de’it, maibé moras seluk hanesan isin-manas, matan-moras sira-ne’e menus,” nia dehan.

Enkuantu atendementu iha sentru Saúde Komunitária Bobonaru la’o normál ho númeru vizitante kada loron minimu ema na’in-30 no másimu 60-resin.

Kona-ba programa vizita suku no aldeia mós la’o hela, maibé ladún masimu tanba kestaun udan no kondisaun estrada la di’ak.

Notísia Relevante : Saúde Bobonaro fó tratamentu masál ba komunidade Purugua Ilatlaun

Jornalista : Sergio da Cruz

Editór       : Cancio Ximenes

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!